Jebkas, kas sākas pēkšņi, var būt dzīvību apdraudošs
Domājams, ka jebkurš cilvēks kaut reizi dzīvē ir saskāries ar kādām veselības problēmām. Un itin bieži ir gadījumi, kad jāizdara izvēle: saukt vai nesaukt Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta brigādi. Nereti pie vainas ir akūtas vēdersāpes vai “vēdera problēmas”. Sāpju iemesli var būt visdažādākie, taču ierasts, ka gadījumos, ja ir akūtas vēdera problēmas, tad tiek ieteikts neatliekamo palīdzību saukt nekavējoties. Vai tas tiešām tā ir? “GASTRO Ziņas” uzdeva šo jautājumu Raitai Krišjānei, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvas vadības centra vadītājai, un Laurai Veidei, GASTRO CENTRA ārstei–gastroenteroloģei.
Vēdera sāpes visdažādākajās izpausmēs un neatkarīgi no cēloņa pacientiem parasti ir vienas no satraucošākajām. Cik lielu vietu NMPD kopumā ikdienā aizņem tieši ar vēdersāpēm un kuņģa–zarnu trakta klīniskajām (akūtajām) izpausmēm saistīti izsaukumi?
Raita Krišjāne. NMPD publicitātes foto
R.K.: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi vidēji diennakts laikā dodas ap 900 izsaukumos. No tiem apmēram 100 izsaukumi katru diennakti ir saistīti ar iemeslu “sāpes vēderā”. Tas nozīmē, ka pie zvana saņemšanas sarunā ar mūsu dispečeriem, tiek norādītas indikācijas par problēmām ar vēderu. Uz kopējā fona šāds izsaukumu skaits tikai par vēdersāpēm ir salīdzinoši liels. Un, iespējams, daļa no tiem varētu arī nebūt mūsu statistikā, ja vien cilvēks pats laikus būtu vērsies pie sava ģimenes ārsta vai bijis stingrā viņa uzraudzībā.
No pieredzes – kādi ir visbiežāk sastopamie iemesli šādiem izsaukumiem?
R.K.: Bieži vien tās tiešām ir sāpes vēdera apvidū, kuras pašam zvanītājam vai personai, kas atrodas saslimušajam blakus, grūti aprakstīt, sīkāk izskaidrot. Sarunas laikā mūsu dispečeri sīki un smalki iztaujā, uzdod konkrētus jautājumus pēc noteiktiem algoritmiem, kas tad attiecīgi arī palīdz mums noteikt – vai attiecīgajai personai ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, vai tomēr šis jautājumus var tikt atrisināts pie sava ģimenes ārsta. Šobrīd “top 3” diagnozes, kas izkristalizējas NMP brigādei, uz vietas veicot pacienta apskati un primāro izmeklēšanu tieši pirmsslimīcas etapā, ir akūts apendicīts, akūts pankreatīts un neprecizēti funkcionāli zarnu darbības traucējumi.
Publiskajā telpā un arī konsultācijās ar ģimenes ārstiem pacienti, runājot par neatliekamās palīdzības saukšanu vai nesaukšanu, ierasti tiek mudināti pie akūtām vēdersāpēm uzreiz saukt neatliekamo palīdzību. Cik tas ir pamatoti?
R.K.: Vispirms jāatceras, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nav vienīgā iespēja, kur dienas laikā sasirgušie var vērsties pēc palīdzības. Esam dienests, kas reaģē uz dzīvībai bīstamām un kritiskām situācijām, proti, cilvēka dzīvība ir apdraudēta un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes – saslimšana vai trauma ir pēkšņa un neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsaņem neatliekami. Ikvienā situācijā Operatīvās vadības centra dispečeri vadās pēc noteiktiem izsaukuma pieņemšanas lēmuma algoritmiem, lai izvērtētu cietušās vai saslimušās personas veselības stāvokli un tālāk lemtu par mediķu brigādes nosūtīšanu palīdzības sniegšanai vai novirzīšanai uz konsultāciju.
Kas attiecas uz izsaukumiem ar iemeslu “sāpes vēderā”, tad tie iedalās divās lielās grupās: bērni (vecumā līdz 8 gadiem), kā arī pusaudži un pieaugušie. Pie bērniem NMPD mediķi uz šāda veida izsaukumiem brauks vienmēr, jo bieži vien tās sāpes vēdera rajonā ne pats bērns, ne pieaugušais viņam blakus nevar skaidri izklāstīt. Labāk mediķiem aizbraukt, veikt apskati un primāro izmeklēšanu uz vietas, un, ja nepieciešams, nogādāt arī stacionārā.
Otrā grupa: pusaudži un pieaugušie. Uzklausot zvanītāja paustās sūdzības, vēdersāpju raksturojošie simptomi tiek iedalīti divās grupās. Pirmā – lēkmjveida, pēkšņas vēdergraizes (šie būs augstas prioritātes izsaukumi, kas nozīmē, ka mediķi vienmēr tiks nosūtīti pie pacienta). Otrā – patstāvīgas, velkošas sāpes. Šajā gadījumā mūsu dispečeri noteikti jautās, vai bez šīm sāpēm ir vēl kādas papildu sūdzības. Pēc saņemtās atbildes saruna tālāk tiks novirzīta ārstam konsultantam, kas sniegs telefonisku konsultāciju konkrētajā gadījumā un ieteiks kā tālāk rīkoties. Ja tomēr pacients uzstāj, ka viņam ir neieciešama mediķu palīdzība, tad dispečers sarunas laikā brīdinās, ka šis jau būs maksas pakalpojums un pie pacienta tiks nosūtīta mediķu brigāde, ja vien to atļaus operatīvā situācija.
L.V.: Sākšu ar to, ka jēdziens “vēdera sāpes” ir ļoti vispārīgs un visaptverošs. Sāpēm vēderā iemesli var būt daudz un dažādi, sākot ar problēmām kuņģa–zarnu traktā un visbeidzot sāpes vēderā var būt arī uroloģisku vai, piemēram, ginekoloģisku problēmu dēļ, kā arī sāpes vēderā var radīt muskuļu vai nervu sāpes, kas ir cieši saistītas ar problēmām mugurkaulā, tās var izraisīt arī plaušu karsonis un infarkts. Zona, kuru mēs saucam par vēderu, ir plaša, tāpēc sākotnēji ir jāsaprot, kur tieši sāp vēders. Mēs – medicīnas personāls parasti sadalām vēderu tādos kā flangos jeb kvadrantos, lai precīzāk noteiktu lokalizāciju.
Runājot par to vienu pareizo algoritmu, kā būtu jārīkojas pie sāpēm vēderā, īsti nebūs, jo tas nav tik vienkārši. Visas ilgstošas, neskaidras sāpes vēderā vienmēr pieprasa to, ka būs jākonsultējas ar ārstu. Un, protams, ne visu vēdersāpju dēļ, ir jāzvana NMPD. Šeit neliela atkāpe: sāpju medicīnā ir sāpju stipruma skala no 1 līdz 10. Un, ja ir stipras sāpes virs 7, turklāt tās ir nemitīgas, tad noteikti ir jāzvana NMPD. Sāpju lokalizācija un raksturs ir svarīga, bet ir arī, tā teikt, “zvana” simptomi, pēc kuriem uzreiz ir jāzvana NPMD. Ja stiprām sāpēm pievienojas dzelte, asiņošana no taisnās zarnas, vemšana ar asinīm, pēkšņs vājums, cilvēks zaudē samaņu, vai ir pievienojies drudzis, tad noteikti jāzvana NMPD. Atsevišķa cilvēku grupa ir cilvēki ar hroniskām kuņģa zarnu trakta slimībām. Ja iepriekš zināma kāda slimība un pievienojas akūtas, pēkšņas sāpes vēderā, tādos gadījumos arī nepieciešams vērsties NMPD. Arī pirmreizējas stipras sāpes prasa rūpīgu attieksmi. Bet vispār šis ir ļoti plašs jautājums, kuram nav viena pareiza atbilde, jo neviens nevar būt simtprocentīgi pārliecināts, kamēr pacients nav izmeklēts.
Varbūt ir nosaucamas kādas svarīgākās pazīmes vai indikācijas, kad pacientiem iesakāms un pat nepieciešams saukt neatliekamo palīdzību?
Laura Veide
R.K.: Jāteic, ka vēders ir tāda visai jūtīga zona, kur sāpes kā simptoms var būt saistītas ne tikai ar dažādām vēdera dobuma saslimšanām, bet tās var būt arī pazīme, piemēram, sirds–asinsvadu problēmām, akūtam miokarda infarktam un nopietnām ķirurģiskām problēmām. Visos gadījumos, kas skar vēdersāpes, cilvēkam būtu jāatceras viena ļoti būtiska lieta – ja kaut kas notiek pēkšņi, ne tā kā ierasts, tiek piedzīvotas citādākas sajūtas, kā varbūt ierasti, tad šādos gadījumos noteikti jāzvana ārkārtas tālrunim 113. Jebkas, kas sākas pēkšņi, var būt bīstams cilvēka dzīvībai.
Pie augstākās prioritātes izsaukumiem, kuros dodas NMPD mediķi, noteikti būs šādas indikācijas, kas saistītas ar vēdersāpēm:
– pēkšņas vēdersāpes, kuras pavada slikta dūša un/vai vemšana;
– vēdersāpes, kurām papildus ir svīšana, reibonis, vājums.
L.V.: Sākotnēji nepieciešams definēt, kas vispār ir akūtas sāpes vēderā. Tās ir stipras, pēkšņas, lēkmjveidīgas sāpes, kas nepāriet. Ja pacientam ir akūtas sāpes vēderā un tām pievienojas izteikts nespēks, ir zaudēta samaņa sāpju dēļ, drudzis, vemšana ar asins piejaukumu, nemitīga caureja gan ar, gan bez asins piejaukuma, dzelte, sāpes izstaro uz kādu citu vietu, ir arī smaguma sajūta sirds apvidū, tad noteikti ir jāizsauc NMPD. Taču to, cik pamatots konkrētajā gadījumā būs zvans NMPD, varēs pateikt tikai tad, kad cilvēks būs izmeklēts un viņam būs pateikts, ka visi rādītāji – analīzes un izmeklējumi ir normas robežās. Kā jau iepriekš teicu, pēkšņas, stipras, nemitīgas sāpes vēderā noteikti būs iemesls vērsties NMPD, it īpaši, ja tas ir pirmo reizi. Ja sāpes vēderā ir hroniskas, tad tas gan ir brīdis, kad plānveidā jāiet pie sava ģimenes ārsta un nepieciešams sastādīt izmeklēšanas un ārstēšanas plānu.
Vai ir kādas pacientu riska grupas?
R.K.: Jā, noteikti! Tie lielākoties ir gados vecāki cilvēki, jo viņiem ir augstāks saslimšanas risks. Nereti vēdera problēmas var “piesegt” citas saslimšanas, tāpēc ļoti būtiski mediķiem ir zināt pacienta anamnēzi. Tieši šai vecuma grupai mūsu dispečeri varētu uzdot daudz vairāk jautājumus pie zvana saņemšanas, lai iegūtu precīzāku informāciju par pacienta veselības stāvokli, piemēram, vai šāds stāvoklis jau kādreiz ir bijis, vai arī sāpes vēderā ir kaut kas jauns un vēl nebijis.
L.V.: Pirmkārt, atsevišķa grupa ir bērni. Otrkārt, grūtnieces un tikko dzemdējušas mātes, kurām akūtu, pēkšņu sāpju gadījumā ir jāvēršas NMPD. Treškārt, cilvēki, kam ir hroniskas kuņģa zarnu trakta slimības, vai jau iepriekš ir bijušas akūtas vēdera sāpes. Riska grupa noteikti ir arī veci cilvēki, kur nekavējoties ir nepieciešams reaģēt akūtu, stipru sāpju gadījumā. Vēl viena riska grupa ir pacienti pēc invazīvām manipulācijām un operācijām, arī šajā gadījumā stipru sāpju vēderā dēļ nevajag kavēties ar vēršanos neatliekamajā palīdzībā.
Kas, no šāda viedokļa raugoties, būtu jāzina ģimenes ārstiem, kuri cieši un tieši strādā ar saviem pacientiem un zina pacientu slimību vēsturi?
R.K.: Droši vien regulāras vizītes, ciešāka kontakta uzturēšana ar pacientu veselības stāvokļa monitorēšanai. Ja reiz pacients atrodas riska grupā, tad iespējamība cita veida veselības problēmām ir visai liela. Tāpēc ir tik svarīgi jau laikus identificēt potenciālos veselības riskus – laicīgi izmeklējumi, analīzes.
L.V.: Nereti ir tā, ka arī akūtu sāpju gadījumā pacients sākotnēji vēršas pie ģimenes ārsta un tad ģimenes ārsts nosūta uz NMPD. Aicinātu ģimenes ārstus nosūtījumā ierakstīt visu nepieciešamo informāciju, kas jebkādā veidā varētu noderēt neatliekamās palīdzības ārstam, jo bieži vien pacients visu nepastāsta, vai arī, ja pacienta vispārējais stāvoklis ir smags, kontakts ir apgrūtināts, tad informācija tieši no ģimenes ārsta palīdzēs. Ņemot vērā, ka ir ļoti garas rindas pie gastroenterologiem ambulatorā praksē, tad pie mums pacienti ar akūtām sāpēm vēderā gan nonāk reti, bet atsevišķi gadījumi ir bijuši. Konkrētās situācijas ir dažādas. Bet, manuprāt, sabiedrība jau paliek aizvien izglītotāka, ir pieejami visdažādākie interneta resursi, mākslīgais intelekts, un cilvēki laicīgi, dažreiz pat pārāk laicīgi zvana NMPD. Vairāk vajadzētu uztraukties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, antisociāliem cilvēkiem, kuri dzīvo vieni un ir izolēti no sabiedrības, viņi bieži pie nopietniem veselības sarežģījumiem tiešām ļoti vēlu griežas NMPD un dažreiz tas ir novēloti.
Cik daudz, raugoties no pieredzes, ir bijuši izsaukumi, kuri, vienkāršoti izsakoties, būtu bijuši novēršami, ja pacienti laikus domātu par savu veselību? Ja runājam tieši par vēdersāpes un kuņģa–zarnu trakta akūtus slimību uzliesmojumus izraisošām kaitēm…
R.K.: Ar šāda veida situācijām mēs saskaramies ik dienu. Bieži vien saslimšana ir “ielaista”, pacients ir domājis, ka nekas traks tas nav un gan jau drīz sāpes pāries, tātad pats nav laikus vērsies pēc palīdzības. Vai citos gadījumos pacienta veselības stāvoklis nav ticis pietiekami stingri monitorēts no viņu uzraugošā medicīnas personāla puses. Iepriekš jau teicu, ka vēdersāpes var nebūt tikai klasiskas vēdersāpes pēc to izpausmēm. Tas var būt gan miokarda infarkts, kura dēļ sāpes izstarojas uz vēderu, gan zarnu nosprostojums, kas visbiežāk veidojas saaugumu dēļ pēc iepriekš veiktajām vēdera dobuma operācijām, gan vēdera aortas atslāņošanās jeb aortas disekcija u.c. Un tomēr mūsdienās lielu lomu mūsu dzīves kvalitātē spēlē arī pārtika, ēšanas regularitāte, dzīvesveids, fiziskās aktivitātes un, protams, psihoemocionālais stāvoklis, ko var ietekmēt stress, izdegšana u.tml.
Tas, ko mēs noteikti no savas puses vēlētos aicināt, ir plašāk informēt pacientus par alternatīvām iespējām, kur saņemt medicīnisko palīdzību, ja savs ģimenes ārsts konkrētajā brīdī nav pieejams. Ģimenes ārsta konsultatīvais tālrunis (tālr. nr. 66016001), kur var saņemt padomus pēkšņu saslimšanu un nelielu traumu gadījumā, dežūrārsts, ja nepieciešamas arī zāļu receptes, steidzamās palīdzības punkti. Iespējas ir, un NMPD nav vienīgā iespēja palīdzība saņemšanai. Protams, pēkšņu saslimšanu gadījumos aicinām nebaidīties zvanīt uz ārkārtas tālruni 113. Dispečeri sarunas laikā izvērtēs pacienta veselības stāvokli, lai pieņemtu lēmumus par tālākajām darbībām, kas saistītas ar NMPD brigādes mediķu nosūtīšanu vai nenosūtīšanu. Nav jāgaida vai jādomā, ka rīt varbūt pāries… Diemžēl arī mūsu pieredzē ir gadījumi, kad laikus neārstētu vai neizvērtētu vēdersāpju dēļ tiek zaudētas cilvēku dzīvības. Ir bijuši konkrēti simptomi, bet tie nav uztverti pārāk nopietni. Jā, tas nudien ir skumji, bet cilvēku daba tāda ir. Turklāt, jāpiezīmē, ka arī sāpju slieksnis katram no mums ir atšķirīgs – kas vienam “duras kā ar adatām”, otrs var to neuztvert nopietni.
Kas jāņem vērā pacientiem, ja ir izsaukta NMPD? Respektīvi, kādas būs NMPD klīniskās funkcijas?
R.K.: Protams, mūsu dispečeriem un mediķiem ikdienā nākas saskarties ar situācijām, kurās skaidri saklausāms, ka zvana pieteicējs savu “sāpi” ir simulējis. Pareizāk gan būtu teikt, ka cilvēki ir ļoti zinoši un māk diezgan precīzi norādīt pareizos atslēgas vārdus, lai dispečeri lemtu par brigādes nosūtīšanu. Taču ne vienmēr notiek tā, kā zvana pieteicējs ir iecerējis. NMPD mediķi detalizēti un secīgi izmeklē, izvērtē pacienta veselības stāvokli jau izsaukuma laikā – tādā apmērā, kā to atļauj pirmsslimnīcas etaps. Ja ir pamatojums vai šaubas un neskaidrības, pacients diferenciāldiagnostikai tiek nogādāts ārstniecības iestādē.
Jāpiebilst, ir maldīgi domāt, ka, izsaucot NMP brigādi, pacients vienmēr tiks nogādāts stacionārā un bez rindas saņems izmeklējumus, kas ilgstoši gaidīti. Jā, veselības aprūpē ir savi “robi”, un pacientiem nereti nākas gaidīt nedēļas un pat mēnešus, lai saņemtu konkrēta speciālista konsultāciju vai izmeklējumus. Tomēr nevar būt situācijas, kad ārsts uzraksta nosūtījumu un aicina pacientu zvanīt uz 113, lai vestu uz slimnīcu un izmeklējumus saņemtu ātrāk. Mūsu misija ir sniegt palīdzību tiem, kuru veselībai un dzīvībai draud briesmas tagad un tūlīt. Plānveida palīdzībai risinājumi jāmeklē citviet.
Kādai būtu jābūt pacienta (vai viņa radinieku) līdzdarbībai, izsaucot NMPD? Sākot jau ar pareizu sagatavošanos brigādes ierašanās brīdim un beidzot ar vistriviālāko savu problēmu “nenoslēpšanu” no mediķa.
R.K.: Droši vien svarīgākais aicinājums būtu nebaidīties atklāti runāt! Jo vairāk mūsu mediķi zinās par pacienta veselības stāvokli, jo vieglāka un precīzāka būs diagnostika. Ja kaut kas tiek “noslēpts”, apzināti vai neapzināti, tas diemžēl radīs riskus paša cilvēka dzīvībai, jo īpaši kritiskās, pēkšņās situācijās. Bet to nevēlas neviens no mums. Jo vairāk runāsim savā starpā, jo veiksmīgāks būs rezultāts! Kas vēl būtiski, izsaucot NMPD mediķus? Vēlams kādam tos sagaidīt pie notikuma vietas – mājas, dzīvokļa, jo īpaši, ja teritorija ir ierobežota ar automātiskajām barjerām, pie namu ieejām uzstādīti piekļuves kodi vai arī namam ir vairākas ieejas. Tāpat vienmēr jāpārliecinās, ka uz mājas vai dzīvokļa durvīm ir uzstādīts numurs, kas atbilst konkrētajai adresei. Noteikti mediķu drošībai, ja mājās ir mājdzīvnieki, tie ir jānorobežo, piemēram, jāieved citā telpā. Mūsu pieredze rāda, ka pat šķietami miermīlīgākais mājas mīlulis mediķus košajās formās var uztvert kā apdraudējumu saimniekam un kļūt agresīvs. Izsaukuma brīdī nenorobežoti mājdzīvnieki pietiekami bieži neļauj tuvoties pacientam vai dažkārt pat uzbrukuši mūsu darbiniekiem. Rezultātā – gūtās traumas – kostas, plēstas brūces kājās un rokās –, un vienlaikus – arī kavēta palīdzības sniegšana pacientam.
L.V.: Pirmkārt, jau svarīgi pacientam vai viņa radiniekiem sagatavot visas analīzes un izmeklējumus, kuri attiecas uz konkrēto slimību, jo mums Latvijā nav visiem viena sistēma, kur tiek ievietotas pilnībā visas analīzes, izmeklējumi un izraksti no stacionāriem. Par melošanu vai neteikšanu ārstiem taisnību pacientiem ir jāsaprot, ka jebkura patiesa informācija ir svarīga gan izmeklēšanas gaitai, precīzas diagnozes noteikšanai, gan arī tālākā ārstēšanas plāna sastādīšanai, tāpēc es tiešām aicinu pacientus vienmēr ārstam teikt taisnību, jo šī informācija vienmēr ir un paliks konfidenciāla, tāpēc nav pamata ārstam melot vai ko svarīgu noklusēt, jo visa informācija, kura ir saistīta ar cilvēka veselību, ir svarīga un vērā ņemama.
