Jānis Auziņš: “Labākais rezultāts tiek panākts, ja kopā darbojas savstarpēji saliedēta komanda.”
Kas tik nav dzirdēts par veselības aprūpes sistēmu un medicīnu vispār. It īpaši mūsu “dinamiskajā” sociālo mediju laikā plaukst un zeļ labākajā gadījumā mīti, bet sliktākajā – sabiedrībai pat kaitīgas sazvērestības teorijas. Tiesa, mūsu intervijā ar Jāni Auziņu, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārstu–urologu, projekta urologs.lv veidotāju un, protams, vienu no nozares labākajiem speciālistiem šoreiz neiztirzāsim, vai Zeme ir plakana, bet vakcīnās iestrādāti “kontrolējoši mikročipi”. Tomēr par vienu no mītiem, proti, ka uroloģija ir “tikai vīriešu ārstēšana” (gluži – kā ginekoloģija ir sieviešu lieta), parunāsim. Tāpat kā par vēl citiem šobrīd ļoti aktuāliem jautājumiem. Tostarp, protams, kā urologa darbs var palīdzēt arī gastroenteroloģiskiem pacientiem. “GASTRO Ziņās” viesojas Jānis Auziņš, RAKUS ārsts–urologs.
Jūs kā urologs it kā neesat tieši saistīts ar GASTRO CENTRA specializāciju: kuņģa–zarnu trakta slimībām. Tomēr mūsdienu medicīna prasa ļoti plašu starpdisciplināru sadarbību. Cik lielā mērā Jūsu specialitātes ārsts varētu būt “noderīgs” gastroenterologiem? Un, protams, otrādi.
Urologs var palīdzēt identificēt pacientu simptomus, kas var liecināt par savstarpējām slimībām starp urīnceļiem un kuņģa–zarnu traktu, piemēram, sāpēm vai diskomfortu, kas var būt saistīts ar nieru vai urīnpūšļa problēmām.
Kāds varētu būt Jūsu kā urologa “pienesums” arī kuņģa–zarnu trakta pacientiem? Kā Jūsu konsultācija vai padoms dos labumu pacienta kuņģa–zarnu trakta slimību diagnostikā un ārstēšanā?
Urologam var būt nozīmīgs “pienesums” pacientiem ar kuņģa–zarnu trakta slimībām, jo dažas uroloģiskās un gastroenteroloģiskās problēmas var būt savstarpēji saistītas. Urologs var sniegt pacientiem ieteikumus par dzīvesveida izmaiņām un diētām, kas var uzlabot gan uroloģisko, gan kuņģa–zarnu trakta veselību, tādējādi veicinot labāku vispārējo veselības stāvokli.
Ja pavisam īsi un neiedziļinoties – ko un kādas slimības vai simptomus mēs saprotam ar uroloģiskām problēmām? Kad man kā pacientam jāmeklē urologa konsultācija?
Regulārās profilaktiskās pārbaudes pie urologa jāsāk no 45 līdz 50 gadu vecumam. Nekavējoties jādodas pie urologa, ja ir apgrūtināta urinācija, asiņošana no urīnceļiem, veidojumi dzimumorgānos vai ir aizdomas par nierakmeņu slimības saasinājumu. Plānveidā jādodas pie urologa, lai ārstētu neauglību vai erektīlās funkcijas traucējumus.
Mēdz teikt, ka urologs – tas ir vīriešu ārsts. Tāpēc uroloģija (tāpat kā proktoloģija) ierasti “medicīnā neiesvaidītiem” cilvēkiem tiek saistīta tikai ar “vīriešu slimībām”. Gandrīz pat tādā mērā kā ginekoloģija – ar sieviešu. Cik lielā mērā urologa pacientes ir arī sievietes? Kādas ir tās specifikācijas, kuras sievietēm var likt vērsties pie Jūsu profila daktera? Ko un kā tieši Jūs varat palīdzēt pacientēm–sievietēm?
Sievietes ir uzņēmīgas pret urīnceļu infekcijām, un urologi palīdz diagnosticēt un ārstēt tās. Urīnizvadkanāla un urīnpūšļa problēmu gadījumos tas ietver, piemēram, tādus simptomus kā biežu urinēšanu, urīna nesaturēšanu vai sāpīgu urinēšanu. Urologi diagnosticē un ārstē nieru akmeņus un citas nieru slimības. Citas uroloģiskas problēmas: tas ietver karcinomu, polipus un citas saistītas saslimšanas. Urologi darbojas kā komandas locekļi, lai nodrošinātu sievietei visaptverošu aprūpi, un, ja nepieciešams, sadarbojas ar citiem speciālistiem, piemēram, ginekologiem. Ir svarīgi, ka sievietes jūtas ērti vērsties pie urologa, ja viņām ir kādas veselības problēmas, kas saistītas ar urīnceļiem vai nieru veselību.
Vienā no “GASTRO Ziņu” numuriem intervējām ārsti–proktoloģi, kura sacīja: “Proktoloģiskie un uroloģiskie traucējumi ir ļoti delikāta tēma, ja runājam par pacienta veselību, tādēļ nereti pacientēm sievietēm ir grūti “atklāties” ārstam vīrietim.” Cik lielā mērā tā ir problēma – “atklāties” ārstam–vīrietim par tik ļoti personiskām tēmām?
Ārsta kabinetā, uzsākot sarunu, slimniecei jānodrošina ērta un droša atmosfēra, lai runātu par uroloģiskajiem traucējumiem. Saruna jāuzsāk pakāpeniski un mierīgi, lai veidotos savstarpējā uzticēšanās. Ja paciente nevēlas sarunu par kādu tēmu vai problēmu, noteikti neuzspiežu viņai to darīt. Iesaku labu sieviešu dzimuma speciālisti–uroloģi, kura var palīdzēt.
Lūdzu, pastāstiet sīkāk par jūsu izveidoto projektu urologs.lv.
Šo mājaslapu kopā ar vairākiem citiem kolēģiem urologiem izveidojām pirms vairākiem gadiem, lai izglītotu Latvijas sabiedrību par uroloģisko saslimšanām simptomiem un ārstēšanas iespējām.
Par daudzām fiziskām kaitēm bieži tiek lietots spārnotais teiciens “viss ir galvā”. Vai tas attiecas arī uz kuņģa un zarnu trakta kaitēm, un kaitēm, kas saistītas ar uroloģiskām saslimšanām? Jo bieži tieši šīs mūsu organisma daļas pirmās “cieš”, piemēram, no pastāvīga stresa, pārslodzēm, pārdzīvojumiem.
Mūsdienās stress provocē daudzu saslimšanu attīstību. Palielina smēķēšanas, alkohola un citas atkarības. Paaugstina asinsspiedienu, veicina aptaukošanos, kas var izraisīt dažādas koronāras un onkoloģiskas saslimšanas. Jauniem vīriešiem depresijas ietekmē veidojas mazā iegurņa sāpju sindroms un erekcijas traucējumi.
Darbā ar pacientu ir svarīga sadarbība. Gan speciālista sadarbība ar pacientu, gan arī mediķu un citu speciālistu sadarbība savā starpā, lai pacientam būtu maksimāli kvalitatīva aprūpe. Vai un kā redzat šo sadarbību? Ar kādiem speciālistiem vispār būtu jāsadarbojas, piemēram, GASTRO CENTRA “pamata” ārstiem gastroenterologiem un kā šajā konceptā iederas uroloģija?
Mazajā iegurnī ir koncentrēti vairāki orgāni no dažādām orgānu sistēmām. Mazā iegurņa darbības traucējumus jāārstē vairāku ārstu komandai – ginekologiem, proktologiem, gastroenterologiem, fizioterapeitiem, psihoterapeitiem un urologiem. Labākais rezultāts tiek panākts, ja kopā darbojas savstarpēji saliedēta komanda, kur katrs zina, ko dara otrs speciālists, un kā viņš var palīdzēt, lai diagnosticētu un izārstētu saslimšanu.
Noslēgumā – Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un visam GASTRO CENTRAM?
Lai Jums viss, kas iecerēts, izdodas. Novēlu, lai Jūsu visas labās idejas piepildās.
