Ināra Upmale: “Jebkurš izglītības process ir balstīts attīstībā. Paliekot uz vietas, veidojas stagnācija.”
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir “mantiniece” pirmās Latvijas brīvvalsts māsu skolai, tātad vecākā medicīnas māsu gatavošanas skola valstī. Ar to lepojas Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (SKMK) direktore Ināra Upmale: “Par SKMK ar lielu lepnumu varu teikt – mēs esam pirmā medicīnas māsu skola Latvijas brīvvalstī un esam mūsu valsts dzimšanas līdzgaitniece, jo skola dibināta 1920. gadā.” Tomēr ne jau dibināšanas gads un tikai vēsturiskie panākumi vien ir iemesls lepnumam. Sarunā ar GASTRO ZIŅĀM pieredzējusī pedagoģe stāsta par SKMK vakardienu un šodienu, par izmaiņām medicīnas izglītības sistēmā, vērtējot, cik pareiza un pamatota bijusi medicīnas māsu izglītības “nodošana” tikai universitāšu pārziņā.
– Medicīnas nozarē ļoti liela problēma ir jauno mediķu “ienākšana” – proti, gluži tāpat kā vairākās citās publiskās profesijās, arī medicīnā ārsti, māsas, cits medicīniskais personāls, burtiski sakot, noveco. Kādas ir tās problēmas, kas neļauj tik prestižai profesijai kā mediķis “atjaunoties”?
– Ja paraugās uz publiskajā apritē sabiedrību visplašāk uzrunājošo informāciju, tad tā ir saistīta ar veselības aprūpi un izglītību, tātad jomām, kas tā vai citādi skar ikvienu mūsu sabiedrības locekli. Uzreiz jāsaka, ka ne vienmēr mēs kā sabiedrība redzam šīs jomas no vispārcilvēcisko vērtību skatupunkta. Un, lai cik bēdīgi tas nebūtu, bieži vien publiskajās diskusijās prevalē tikai problēmas, kas ir šajās jomās. No vienas puses, tā ir veselības aprūpes nepietiekamā finansēšana, tajā skaitā arī atalgojums nozarē, par kuru ir nemitīgas publiskas debates, no otras – publiskie stereotipiskie pārmetumi par “zemo kvalitāti” – tas viss rada savu nospiedumu, kas veido jauniešu un viņu ģimeņu piesardzību šo profesiju izvēlē. Bet līdztekus ir arī demogrāfiskais aspekts – mums vienkārši vairs nav tik daudz jauniešu, kas varētu nosegt trūkstošos speciālistus nozarē. Nav piedzimuši diemžēl.
– Kāds ir mūslaiku jaunais mediķis? Kādas ir tās īpašības un dzīves uztvere, kas atšķir mūslaiku jauno mediķi no iepriekšējām mediķu paaudzēm?
– Mūslaiku jaunais mediķis ir aktīvs, pašpārliecināts, nenoliedzami – arī aktuālajās mūsdienu tehnoloģiskajās prasmēs daudz advancētāks. Tomēr gribu ļoti uzsvērt, ka žēlsirdība, vēlme palīdzēt, drosme to darīt un atbildības sajūta par savu veicamo darbu nekur nav zudusi, tā ir tikpat lielā mērā piemītoša gan mūslaiku, gan iepriekšējām mediķu paaudzēm. Turklāt mūslaiku jaunajam mediķim ir jāspēj sadarboties ar pacientu un sabiedrību citas paradigmas ietvaros, jo mainījies ir arī mūslaiku pacients, kurš vairs nav “pacietīgi gaidošais’’, viņš pats vēlas būt līdzdalīgs savas veselības aprūpē, spēj izdarīt izvēles, spēj atrast informāciju par jaunākajiem sasniegumiem arī medicīnā. Un tā ir situācija, kas iepriekšējām mediķu paaudzēm nebija tik pašsaprotama.
– Jau pieminējām sarunas sākumā, ka Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir vecākā Latvijas brīvvalsts māsu skola. Ja būtu tagad jāpalepojas un labā nozīmē jāpalielās – kāds ir SKMK devums visai veselības aprūpes sistēmai?
– Šo 100 gadu laikā skolu ir absolvējušas vairāk nekā 9 tūkstoši diplomētas māsas, un māsu izglītības pēctecība saglabājās, neraugoties uz skolas nosaukumu maiņu. Mēs lepojamies, ka SKMK savulaik ir veidota pēc Florences Naitingeilas, kas tiek uzskatīta par māsu izglītības pamatlicēju, skolu parauga, un jau no pašiem pirmsākumiem Sarkanā Krusta māsu skola ir vērtēta kā izglītības iestāde ar ļoti augstu prasībām gan pret mācību procesa kvalitāti, gan absolventu zināšanām un prasmēm. Noteikti vēl pietiekami daudz vidējās paaudzes mediķu atceras Sarkanā Krusta māsu skolas māsu augsto atbildības sajūtu, prasīgumu gan pret savu, gan pārējo komandas locekļu darba kvalitāti un tajā pašā laikā arī empātiju, žēlsirdību, mīlestību pret saviem pacientiem. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir šo vērtību mantiniece. Tās organiski ir pārmantotas mūsdienīgā studiju procesā un palīdz veidot jaunos veselības aprūpes darbiniekus mūsu veselības aprūpes sistēmai, jo koledža gadu gaitā ir papildinājusi savas studiju programmas. Un šobrīd veselības aprūpes sistēmā ienāk mūsu absolventi jau ar daudzām citām profesijām – ārsta palīgi, neatliekamās medicīnas ārsta palīgi, farmaceita asistenti un masieri, māsu palīgi un zobārsta asistenti, ar kuriem varam lepoties. Un viņi var lepoties, ka ir RSU SKMK absolventi. Arī šodien mūsu absolventi ir augstu novērtēti nozarē.
– Nereti gan medijos, gan diskusijās publiskajā telpā vispār tiek it kā pretnostatīts – pie mums (Latvijā) viss ir slikti, bet, lūk, tur (piemēram, ES bagātākajās valstīs) viss ir labi. Tas tiek attiecināts gan uz medicīnas pakalpojumu kvalitāti, gan personāla, tostarp – ārstu, māsu, medicīnas personāla, profesionalitāti un kvalifikāciju. Kā Jūs atspēkotu šīs publiskās spekulācijas?
– Veselības aprūpe ir ļoti reglamentēta joma. Tas nozīmē, ka Latvijā ir tieši tādas pat prasības, kvalitātes uzraudzības un novērtēšanas sistēmas gan topošo medicīnas darbinieku izglītībai, gan pacientu ārstēšanai un drošībai, kā citviet Eiropas Savienībā. Protams, ka nebeidzamās nozares reformas, par kuru saturu vai jēgu ne tikai pašiem nozarē strādājošajiem, bet arī sabiedrībai nav pietiekamas informācijas, kā arī nepietiekamā politiskā izpratne, ka tieši vesels cilvēks veido labklājīgu valsti, nozares ilgstoša “badināšana’’ – arī tie ir apstākļi, kas veicina plašākas sabiedrības viedokli, ka citur debesis zilākas un zāle zaļāka.
– No 2022. gada medicīnas koledžas vairs nesagatavo medicīnas māsas. Vai tas bija pareizs un argumentēts lēmums – nodot māsu izglītošanu tikai universitātēm? Kāpēc? Kur slēpjas tā būtiskākā atšķirība?
– Jebkurš izglītības process ir balstīts attīstībā. Paliekot uz vietas, veidojas stagnācija. Arī māsu izglītība un profesija pasaulē un Latvijā dinamiski attīstās. Māsa vairs nav tikai praktisku manipulāciju veicēja vai ārsta palīgpersonāls. Māsa ar savām zināšanām aprūpē un ārsts ar savām zināšanām ārstniecībā veido komandu, kas vērsta uz vislabākā rezultāta iegūšanu pacientam. Bet, ja tiek pateikts “A’’, jāpasaka arī “B’’. Māsas vada aprūpes komandu, izglītības pakāpe ir paaugstinājusies, bet māsas palīgs, kas tieši strādā ļoti ciešā sadarbībā un māsas vadībā, paliek arodizglītības līmeni. Tas neveicina šīs profesijas prestižu un mūsdienīgu attīstību. Māsu palīgam būtu nepieciešamas gan plašākas kompetences, gan arī pāriešana uz nākamo izglītības līmeni, iegūstot vidējā līmeņa profesionālo izglītību. Tas tad būtu jēgpilns šīs māsu izglītības reformas rezultāts, no kura iegūtu gan nozare, gan sabiedrības veselība.
– Māsu izglītība tomēr lielākajai daļai sabiedrības un arī mediķu aprindās tomēr saistās ar plaši lietoto terminu “māsu skola”. SKMK ilgstoši bijusi viena no galvenajām un atzītākajām “māsu skolām” Latvijā. Vai koledžas jeb “māsu skolas” līmeņa izglītību ieguvušās māsas pēc būtības būs “sliktākas” nekā LU vai RSU diplomu ieguvušās māsas?
– Jau pēc būtības koledža vairs nav “māsu skola’’ tās kādreizējā izpratnē. Divtūkstošo gadu sākumā koledžas tika veidotas kā īsā cikla augstākas izglītības iestādes. Līdz ar to, arī māsu skolām transformējoties par koledžām, māsas profesija uzsāka savu attīstības ceļu augstākajā izglītībā. Un māsas sāka iegūt jau nevis vidējo profesionālo izglītību kā māsu skolās, bet 1. līmeņa augstāko izglītību. Tieši koledža māsām palīdzēja apzināties šo savu īpašo misiju – neapstāties profesionālajā izaugsmē un turpināt izglītības augšupceļu. Tā kā šeit nevaram teikt, ka koledžas (vai iepriekšēji māsu skolas) diploms ir labāks vai sliktāks. Katrs vēstures posms ir nesis savas pārmaiņas izglītības sistēmā, tajā skaitā arī medicīnas izglītībā, un katrs posms ir kalpojis profesijas attīstībā. RSU SKMK šobrīd savas, ilgajā pieredzē veselības izglītībā uzkrātās zināšanas studiju procesa kvalitatīvā īstenošanā nodod tālāk, sagatavojot augsti kvalificētus citu veselības aprūpes profesiju pārstāvjus, kuri arī ir veselības aprūpes komandas sastāvdaļa, katrs ar saviem uzdevumiem kopējā pacienta veselības saglabāšanas un uzlabošanas darbā. Un esam gandarīti, ka mūsu absolventi turpina būt ļoti augstu novērtēti nozarē, jebkurā viņu profesijā.
– Ja Jūs būtu veselības ministre, un Jums tiktu dotas “brīvas rokas” reformēt, mainīt vai ietekmēt medicīnas izglītības sistēmu valstī, tad kāds būtu Jūsu “ideālais skatījums” uz to, kā būtu jābūt organizētai medicīnas izglītībai Latvijā?
– Ja es būtu ministre, es vispirms ieskatītos Augstākās izglītības kvalitātes centra informācijā par studiju programmu un virzienu kvalitātes vērtējumu. Un tur es ieraudzītu, ka medicīnas izglītības programmas šobrīd lielākajā vairākumā ir novērtētas ar “izcili’’. Jāpiebilst, ka šo izglītības procesa kvalitāti vērtē ļoti stingri, pēc Eiropas vadlīnijām un noteiktajiem kritērijiem augstākajai izglītībai, un vērtēšanas procesā ir iesaistīti ārvalstu eksperti. Un tad es teiktu – kolēģi, mēs protam un zinām kā. un es atradīšu visus iespējamos un neiespējamos līdzekļus, lai palīdzētu jums turpināt attīstīties un noturēt šo zināšanu kvalitāti. Netraucēt izglītības īstenošanas procesu ar nebeidzamām birokrātiskām reformām, bet atbalstīt tā nepārtraukto virzību uz izglītības attīstību nākotnes vajadzībām, zināšanu transformāciju, jau strādājošo mediķu profesionalitātes pilnveidi. Un ļaut profesionāļiem strādāt – tas būtu mans ieteikums politikas veidotājiem
– Mediķiem, īpaši tik specifiskā jomā kā gastroenteroloģija, ir svarīgi apgūt jaunāko un modernāko medicīnā, pacientu apkalpošanā, medicīnas zinātnē un tehnoloģijās. Kāda ir situācija Latvijā, raugoties no šāda viedokļa? Kādas ir iespējas, izglītības iestāžu kapacitāte, prakses iegūšanas veidi?
– Kopumā, atgriežoties pie manis jau teiktā, esmu pārliecināta, ka Latvijā ir ļoti augsta līmeņa medicīnas studiju kvalitāte. Ne velti medicīnas studijām mūsu valsti izvēlas ārvalstu studenti. Turklāt viņi nav tikai – kā bieži mēdz teikt – “trešo valstu” pilsoņi, tie pārsvarā ir Eiropas valstu studenti, kuri izvēlas studēt medicīnu. Tas apliecina, ka mūsu medicīnas izglītība kā kvalitatīva ir interesanta arī ārpus mūsu valsts robežām. Veselības aprūpē izglītību nevar iegūt tikai “palasot kaut ko”, vismaz 50% no studiju laika ir prakse, un arī dažādas praktiskās nodarbības, kur teorijā iegūtās zināšanas pārveidojas prasmēs. Lai to paveiktu, gan SKMK, gan arī citās medicīnas izglītības iestādēs, daudz līdzekļu tiek atvēlēts atbilstoša mācību aprīkojuma iegādei, īpašu klīnisko prasmju simulāciju sagatavošanai. SKMK ir izveidots speciāls studiju kurss “preklīniskā prakse’’. Tās ietvaros tiek apgūtas dažādas klīniskās prasmes, kas jāapgūst konkrētajā profesijā. Labiekārtotas telpas ar dažādām mulāžām, speciāli iekārtotas simulāciju laboratorijas ar aprīkojumu un iespējas pēc paveiktās darbības to redzēt ierakstā, lai grupa kopīgi analizētu pieļautās kļūdas, un, aizejot jau praksē veselības aprūpes iestādēs, students būtu sagatavots un prasmīgs veikt tos uzdevumus, kas, saskaņā ar prakses plānu, viņam jāpaveic. SKMK ir ļoti laba sadarbība ar vairāk par simtu dažādām veselības aprūpes iestādēm. Būtiskākais, lai visi – gan izglītības iestādes, gan veselības aprūpes iestādes saprot, ka studenta izglītošana ir mūsu kopējs uzdevums.
– Vai koledžas absolventi, iegūstot SKMK izglītību, var uzreiz iekļauties darba tirgū?
– Jā, SKMK absolventi ir ļoti pieprasīti nozarē, un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas veikto absolventu monitorēšanu, dati apliecina, ka 94,8% SKMK absolventu paliek nozarē. SKMK īsteno vairāku veselības aprūpei svarīgu profesiju apguvi. Pie mums savu izglītību iegūst ārsta palīgi, neatliekamās medicīnas ārsta palīgi, farmaceita asistenti, ārstnieciskās masāžas speciālisti, zobārsta asistenti un māsu palīgi. Visas šīs profesijas ir ļoti pieprasītas nozarē.
– Bieži mēdz teikt, ka skolotājs nav profesija, bet aicinājums. Kā ir ar mediķiem?
-Es, protams, varu tikai citēt vecmeistaru, ka medicīna ir zinātne un māksla. Bet zinātne ir atbilstoši jāfinansē, savukārt māksla – tā ir misija, tās ir vērtības, kurām ir jābūt mediķī pašā, lai varētu saprast šo trauslo jēdzienu “dzīvība’’. Un lai ļoti uzmanīgi, bet ar lielu sirdsgudrību varētu savu misiju īstenot.
– Noslēgumā – tradicionāls GASTRO ZIŅU jautājums: Jūsu novēlējums GASTRO CENTRAM un GASTRO CENTRA mediķiem, starp kuriem ir arī SKMK absolventi?
– Mēs ļoti lepojamies ar SKMK absolventiem visā mūsu vairāk nekā simts gadu pastāvēšanas laikā. Daudzi no mūsu absolventiem ir bijuši un arī šodien ir atgriezušies koledžā jau kā mācībspēki. Un nes koledžas vērtības un pieredzi kvalitatīva izglītības procesa organizēšanā un studentu izglītošanā tālāk – nododot savu pieredzi, uzkrātās zināšanas un prasmes, sagatavojot sev labus, prasmīgus kolēģus un nozarē pieprasītus speciālistus. Mēs ļoti lepojamies, ka GASTRO CENTRA ilggadējā māsa Māra Bārene ir mūsu absolvente, lepojamies un priecājāmies līdz ar viņu par piešķirto augsto valsts apbalvojumu! Novēlu visiem mūsu absolventiem un arī visiem medicīnā strādājošajiem – lai jums pašiem ir laba veselība, interese par mūslaiku straujo attīstību un spēja sekot tai, vēlēšanās saprast, redzēt vairāk un dziļāk savā profesionālajā darbā. Un lai mīloši cilvēki apkārt!
