50 gadu veca sieviete ar nespecifiskām dispeptiskām sūdzībām

Dinamikā 2024. gada oktobrī CA 72-4 līmenis mazinājies līdz 21 IU/ml.

Tā kā onkomarķeris CA 72-4 var būt paaugstināts kuņģa, kolorektālas karcinomas un ginekoloģisku karcinomu gadījumos, paciente veikusi sekojošus izmeklējumus:

– augšējā endoskopija – kuņģa kardijas daļas nepietiekama slēgšanās;

– histoloģiski – hronisks gastrīts ar gļotādas atrofiju +, H.pylori pozitīvs;

– kolonoskopija – bez vizuālas patoloģijas;

– RTg plaušām – bez patoloģijas;

– MR vēdera dobuma orgāniem – sīka hemangioma aknu lb daivā, Lb nieres augšpola komplicēta cista;

– USS vairogdziedzerim – neliela ductus thyreoglossus cista;

– mammogrāfija – bez konstatētas malignitātes pazīmēm.

Paciente sakarā ar anamnestisko vairogdziedzera malignitāti jutās satraukta paaugstinātā onkomarķiera dēļ.

Onkomarķieri un mikrobioma nozīme vēža ārstēšanā

Andrejs Pčolkins,

Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts

Onkomarķieri

Audzēju marķieri ir vielas, bieži vien proteīni, kurus producē audzēja šūnas vai cilvēka organisms, kā atbildes reakciju uz vēzi. Šie marķieri var tikt atrasti asinīs, urīnā, audzēja audos vai organisma audos dažiem pacientiem ar vēža saslimšanu.

Ne visiem vēža pacientiem būs paaugstināta audzēja marķieri. Pārsvarā audzēja marķierus nosaka diagnostikai un slimības uzraudzībai. Bieži vien audzēja marķierus izmanto, lai noteiktu prognozi: piemēram, ļoti augsts CEA (karcinoembrionālais antigēns) līmenis var liecināt par sliktu prognozi. Tāpat audzēja marķierus var izmantot terapijas efektivitātes novērtēšanai vai recidīva diagnostikai.

Audzēju marķieri nav pilnībā specifiski vienam vēža veidam, tomēr daži ir biežāk saistīti ar noteiktiem vēža veidiem nekā citi.

Šeit ir daži piemēri:

– PSA – prostatas sfecifiskais antigēns primāri ir sasitīts ar prostatas vēži, taču var būt arī paaugstināts pie citām prostatas saslimšanām – labdabīga prostatas hiperplāzija un prostatīts;

– CA-125 – bieži paaugstināts olnīcas vēža gadījumā, taču var būt paaugstināts pie ascīta un peritonīta;

– CEA – paaugstināts pie gastrointestināliem, krūts, plaušu, olnīcu un daudziem citiem audzējiem;

– alfa-fetoproteīns (AFP): saistīts ar aknu vēzi un noteiktiem sēklinieku vēža veidiem, bet var būt arī paaugstināts ar vēzi nesaistītu aknu slimību gadījumā;

– CA-15.3 – bieži vien paaugstināts krūts vēža gadījumā;

– CA-19.9 – paaugstinās aizkuņģa vēža, kuņģa–zarnu trakta vēža gadījumā, bet var arī paaugstināties pie iekaisīgiem procesiem.

Ir svarīgi atzīmēt, ka audzēja marķierus parasti neizmanto atsevišķi vēža diagnosticēšanai, jo tie var būt paaugstināti ne-vēža apstākļos vai nepaaugstināti visiem pacientiem ar noteiktu vēža veidu. Tādējādi tos parasti izmanto kopā ar citiem testiem un klīniskajiem izmeklējumiem.

Ja jums ir paaugstināts kāds no audzēja marķieriem, tas nozīmē, ka jums ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, kurš var nozīmēt papildu izmeklējumus, ja būs nepieciešamība. Ja jums ir paaugstināti audzēja marķieri un pastāv sūdzības, piemēram: svara zudums, slikta dūša, vēderizejas traucējumi, asiņošana no gastrointestināla trakta vai dzimumceļiem, ilgstošs nogurums, sāpes u.c., tad jums noteikti nepieciešama ģimenes ārsta vai speciālista konsultācija.

Audzēju marķieri parasti netiek uzskatīti par ļoti uzticamiem agrīna vēža diagnostikai. Parasti izvēlas citu metodi – attēldiagnostiku, endoskopiju, biopsiju u.c.

Biežāk izmantotos audzēja marķierus neizmanto ārstēšanas efektivitātes prognozēšanai, taču ir specifiski biomarķieri, kuri tiek noteikti jau diagnosticētu vēža saslimšanas gadījumos ar mērķi pielāgot konkrētu ārstēšanu.

Parasti terapijas laikā tiek noteikti tie marķieri, kas bijuši informatīvi terapijas sākumā. Tos nosaka kopā ar pārējām asins analīzēm pirms ķīmijterapijas, lai izvērtētu terapijas efektivitāti. Ja audzēju marķieri samazinās, tad tas liecina par efektīvu ārstēšanu, savukārt, ja paaugstinās, tad par nejūtīgumu un ķīmijterapijas efektivitātes samazināšanos. Ja audzēja marķierus izmantos onkoloģisko pacientu novērošanā pēc ārstēšanas, tad tos nosaka katrus 3–6 mēnešus 5 gadu garumā, atkarībā no audzēja stadijas un veida.

Audzēju marķieri nav specifiski, līdz ar to ne vienmēr atspoguļos reālo situāciju. Bieži vien audzēja recidīvs var tikt novērots ar audzēja marķieru normālām robežvērtībām, savukārt to palielinājums ne vienmēr liecinās par slimības recidīvu. Audzēju marķieri vienmēr jāizvērtē kopā ar klīnisko situāciju un citiem izmeklējumiem.

Atkarībā no vēža veida tiek izmantoti dažādi izmeklējumi – datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, endoskopijas, asins analīzes, audu paraugu histoloģiskā izmeklēšana u.c., taču katram vēža veidam ir noteikti izmeklējumi, kas jāveic, lai apstiprinātu diagnozi – šos izmeklējumus piesaka ģimenes ārsts vai ārsts speciālists.

Iekaisums var būtiski ietekmēt dažu audzēju marķieru paaugstināšanos.

Tas ir atkarīgs no vēža veida, ar ko ir slimojuši jūsu ģimenē, tāpēc labāk konsultēties ar onkologu par iespējamu pārmantotu vēžu diagnostiku.

Audzēja marķieri jānosaka, tad, kad tos nozīmē speciālists.

Smēķēšana, alkohols un citi faktori var ietekmēt audzēja marķieru līmeņus, taču parasti šīs izmaiņas nav būtiskas. Šādas izmaiņas ir jāvērtē dinamikā – pēc noteikta laika intervāla jāatkārto audzēju marķieri un jāvērtē, vai tie būtiski palielinās.

Vienmēr jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai onkologu/ķirurgu, kurš veic dinamisku uzraudzību.

Mikrobioms

Ir pierādījumi, ka mutes dobuma baktērijas var ietekmēt kolorektālā vēža attīstību. Pētījumi ir atklājuši, ka noteiktas mutes dobuma baktērijas, piemēram, Fusobacterium nucleatum, spēj migrēt uz zarnām un iesaistīties vēža veicināšanā. Tās veicina hronisku iekaisumu, kas bieži vien ir vēža attīstības riska faktors. Tāpat baktērijas spēj nomākt imūno reakciju, kas ikdienā cīnās pret vēža šunām. Mutes dobuma baktērijas var ietekmēt zarnu mikrobioma sastāvu, kas var mainīt vidi tā, lai tā kļūtu labvēlīgāka vēža attīstībai.

Lai gan šī saistība ir daudzsološs pētījumu virziens, vēl ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai pilnībā izprastu mehānismus un to ietekmējošus faktorus.

Piemēram, ir zināms, ka daži pārtikā lietojamie emulgatori var veicināt kolorektālā vēža attīstību. Emulgatori tiek izmantoti pārtikas rūpniecībā, lai uzlabotu tekstūru, stabilitāti un pagarinātu produktu glabāšanas laiku. Emulgatori, piemēram, karboksimetilceluloze (CMC) un polisorbāts-80, var mainīt zarnu mikrobioma sastāvu, veicinot potenciāli kaitīgu baktēriju vairošanos un mazinot labvēlīgo baktēriju daudzumu. Šis mikrobioma disbalanss var radīt hronisku zarnu iekaisumu, kas ir riska faktors kolorektālā vēža attīstībai.

Tāpat emulgatori var radīt bojājumus zarnu gļotādas barjerā, veicināt hronisku iekaisumu un apgrūtināt imūnsistēmas darbību pret vēža šūnām. Respektīvi, viss, kas var ietekmēt bikrobiomu, caur to var arī ietekmēt patoloģisko procesu attīstību. Tomēr lielākā daļa no pētījumiem nāk no dzīvnieku modeļiem, kuros novēro saistību starp emulgatoru lietošanu un paaugstinātu kolorektālā vēža attīstības risku. Tuvākā nākotnē būs arī jauni atklājumi ar cilvēkiem, kas, iespējams, ļaus apstiprināt šo hipotēzi.

Pieaugoša gremošanas sistēmas audzēju sastopamība, īpaši kolorektālā vēža gadījumā, cilvēkiem vecumā līdz 50 gadiem var būt saistīta ar diētu un dzīvesveida izmaiņām. Diētai ir būtiska loma šo audzēju attīstības riskā. Aizvien biežāk un agrāk mēs lietojam pārstrādāto sarkano gaļu, biežāk izvēlamies ātrās ēdināšanas pārtiku, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās – tas viss ietekmē mikrobioma kompozīciju un ir saistīts ar augstāku kolorektālā vēža attīstības risku.

2019. gada pārskats žurnālā “The Lancet Gastroenterology & Hepatology” norādīja, ka agrīna kolorektālā vēža sastopamības pieaugumu var skaidrot ar uztura, aptaukošanās un dzīvesveida izmaiņām pēdējo dekāžu laikā.