Farmaceite Ieva Lašina: “Bieži ir vērojams, ka pacients pašu spēkiem cenšas tikt galā ar savām sūdzībām.”
Mūsdienu medicīnas attīstība nav iedomājama bez arvien jauniem un iedarbīgākiem medikamentiem, bez zālēm, kas palīdz cīnīties ar jebkuras slimības cēloņiem un sekām. Tāpēc var droši teikt: farmācijas nozare ir ārstu viens no labākajiem palīgiem, rūpējoties par pacientu veselību. Līdz ar to ļoti svarīga ir ārstu un farmaceitu sadarbība, kvalitatīva informācijas apmaiņa, nemitīga izglītošanās par notiekošo nozarē. Nenoliedzami, arī gastroenteroloģisko saslimšanu pacientiem nozīmīga ir iespēja, nodrošinot ārstēšanu ar labiem un kvalitatīviem medikamentiem. Lai skaidrotu, kādas ir mūsdienu farmācijas iespējas gastroenteroloģiskajā jomā, “GASTRO Ziņas” aicināja uz sarunu Ievu Lašinu, aptiekas īpašnieci un pieredzējušu farmaceiti jau otrajā paaudzē.
– Gastroenteroloģiskās saslimšanas ir vienas no visgrūtāk ārstējamām, tāpēc ļoti nozīmīga ir ārstējošo ārstu un farmācijas nozares sadarbība. Cik lielā mērā šobrīd medikamenti un citas zāles var palīdzēt ārstiem–gastroenterologiem – vai šajā ziņā farmācija ir gājusi strauji uz priekšu?
– Farmācijas nozarē nepārtaukti parādās jauni medikamenti un citi preparāti, kas spēj ārstēt gastroenteroloģiskās saslimšanas, tāpat spēj uzlabot dažādu slimību kontroli un dzīves kvalitāti. Latvijā ir pieejama liela daļa medikamentu, ar kuriem galvenokārt var pacientiem palīdzēt. Protams, reti, bet tomēr gadās arī tādi jaunās paaudzes medikamenti, kas būtu noderīgi konkrētās situācijās, bet Latvijā nav reģistrēti. Tad īpaši liela nozīme ir ārstu un farmaceitu sadarbībai, lai šos medikamentus pasūtītu un nodrošinātu pēc iespējas ātrāku terapijas uzsākšanu.
– Latvijā saskaņā ar pētījumiem ir viens no augstākajiem medikamentu lietošanas rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Kāpēc tā ir? Vai tā ir kāda “iegājusies” tradīcija pēc zāļu lietošanas jebkuros dzīves gadījumos?
– Jā, šāda tendence joprojām ir saglabājusies un jūtama ikdienā. Cēloņi ir dažādi – visbiežāk ir novērojams, ka pacients pašu spēkiem cenšas tikt galā ar savām sūdzībām, nereti tā ir pašārstēšanās, aizgūstot medikamentu nosaukumus un to darbību no interneta. Mūsdienās šāda “ārstēšanas” metode ir ļoti populāra, vairumā gadījumu tā ir traucējošu simptomu mazināšana, kas nebūt neārstē cēloni, tāpēc arī pacienti lieto dažādus līdzekļus nevietā un nelaikā, turklāt nereti dara to ilgstoši. Vēl ir itin biežas situācijas, kurās cilvēki savā starpā apmainās ar viedokļiem un ārstu nozīmētajām terapijām, uzskatot, ka, ja tas palīdzēja man, palīdzēs arī citiem. Šajā brīdī, citiem labu vēlot, būtu svarīgi saprast, ka gastroenterolģiskās saslimšanas ir dažādas, tām var būt līdzīgi simptomi, taču cēloņi ir pilnīgi atšķirīgi. Ārkārtīgi svarīgi ir atrast īsto diagnozi, sūdzību cēloni un tikai pēc tam piemeklēt atbilstošu ārstēšanas terapiju. Tāpēc ir svarīgi par savām sajūtām neklusēt, ar sūdzībām nesadzīvot, bet gan doties pie sava ģimenes ārsta vai pie gastroenterologa, kas tomēr ir speciālists savā nozarē un kurš , izmantojot savas zināšanas, palīdzēs.
– Bieži medikamentu lietošana izraisa atsevišķas blaknes. Un nereti pirmais “cietējs” ir tieši gremošanas orgānu sistēma – kuņģis, zarnas. Vai Jums ir kādi secinājumi un ieteikumi medikamentu lietotājiem, lai mazinātu šādas sekas?
– Praktiski visi medikamenti lielākā vai mazākā mērā var izraisīt dažādas blakusparādības, iekšķīgi lietojamajiem medikamentiem tās visbiežāk sastopamas ir tieši gremošanas trakta sistēmā, jo tā ir pirmā medikamentu “satikšanās vieta” ar organismu. Ņemot vērā, ka dažādām zāļu grupām ir labi zināmas iespējamās blakusparādības, tad, nozīmējot kādu konkrētu ārstēšanas terapiju, tās var prognozēt, un arī palīdzēt ar tām cīnīties. Ja ārstēšanas metodes mērķa vieta ir tieši gremošanas trakts (ārstējot kuņģi, zarnas) ārsts par iespējamām blakusparādībām informēs jau konsultācijas laikā, piemeklējot atbilstošo palīgterapiju, piemēram, labās baktērijas, prebiotikas. Arī aptiekā farmaceiti palīdzēs atrast palīgterapiju atkarībā no izvēlētās ārstēšanas terapijas, maksimāli uzlabojot pašsajūtu zāļu lietošanas laikā. Tāpat ļoti būtiska loma ir pareizai medikamentu lietošanai, pacientiem būtu stingri jāievēro ārsta norādījumi, lietojot medikamentus pirms vai pēc ēšanas, vai ņemot vērā citus vērtīgus ieteikumus.
– Mūsdienu medicīnā aktuālais virziens ir starpdisciplināra sadarbība – starp ģimenes ārstiem un ārstiem–speciālistiem, starp ārstiem–speciālistiem un farmaceitiem, atgriezeniskā saite u.t.t. Kā vērtējat šo sadarbību, piemēram, ar ārstiem–gastroenterologiem GASTRO kontekstā un, protams, valstī kopumā?
– Šāda sadarbība ir apsveicama, un kaut biežāk tāda būtu sastopama! Tieši šādas sadarbības rezultātā kopīgiem spēkiem varam sekmēt nozīmēto terapiju veiksmīgu rezultātu, piemēram, palielinot pacientu līdzestību. Pozitīvam rezultātam nepietiek tikai ar cēloņa atrašanu, ļoti būtiska loma ir pašam pacientam terapijas laikā. Katrā no posmiem: pacients – ģimenes ārsts, pacients – ārsts speciālists, pacients – farmaceits var panākt atgriezenisko saiti un pārliecināt pacientu par nepieciešamību neatstāt bez ievērības savu veselību. Pēdējo gadu laikā šāda veida sadarbība ir nesusi “augļus”. Kopīgiem spēkiem Latvijā var pasūtīt un saņemt Latvijas zāļu reģistrā nereģistrētus medikamentus, tādējādi spējot palīdzēt pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai. Man prieks, ka arī ārsti aizvien vairāk uzticas farmaceitiem, un spēj saredzēt mūsu pienesumu arī pacientu līdzestības veicināšanā, jo ārsts, izrakstot zāles, domā, ka tās tiks lietotas pareizi, un jau spēj prognozēt ieguvumus no tām, taču gandrīz katru dienu saskaramies ar gadījumiem, kad pacients uzskata, ka ārsts ir izrakstījis pārāk daudz zāļu, tāpēc kādu no tām var arī nelielot vai lietot mazāk. Pārsvarā tie ir pacienti ar hroniskām saslimšanām, kuri regulāri ir jāmotivē un jāpārliecina, ka nozīmētos medikamentus ir jālieto, jālieto pareizi un kāpēc tas ir jādara.
– Latvijā bieži vien ierasta “prakse” ir vērsties pie ārsta tikai tad, kad vairs nu citādi galīgi nevar… Respektīvi, kad kaite jau ir pamatīgi ielaista. Un tad jāķeras pie smagās artilērijas – stipriem medikamentiem. Vai arī Jūs esat novērojusi šo tendenci?
– Protams, tā dažkārt gadās, it īpaši pēdējo divu gadu laikā, kopš pasaule cīnās ar Covid-19 pandēmiju. Arī Latvijā mainījās ierastā kārtība un termiņi kādā pacienti varēja nokļūt pie ārstiem (ģimenes ārstiem, speciālistiem) uz vizīti. Tas nevarēja neatstāt ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā. Ik dienas aptiekā dzirdam, ka “iedodiet, lūdzu, man kaut ko…”, jo nevaru tikt pie ārsta, rindas ir ārkārtīgi garas… Diemžēl lielai daļai cilvēku tā ir skaudra realitāte. Arī ģimenes ārstiem šis periods ir bijis ļoti darbīgs un smags, jo tas tomēr ir pirmais ārsts, pie kā vērsties saslimšanas gadījumos. Pozitīvi, ka liela daļa ārstu un ārsti–speciālisti spēja rast risinājumus un pielāgoties jaunajai situācijai, veicot attālinātās vizītes un konsultācijas.
– Ļoti svarīga šajā kontekstā ir tieša sadarbība ar ģimenes ārstiem. Kā no farmaceites skatupunkta vērtējat šo sadarbību?
– Protams, sadarbība ar ģimenes ārstiem ir ļoti svarīga, jo ģimenes ārsts tomēr ir tas primārais speciālists, pie kura vērsīsies pacients, un tālāk pacients var tikt nosūtīts uz izmeklējumiem. Ģimenes ārstam arī ir ļoti būtiska loma tādā “garīgajā veselībā” un tās uzturēšanā, jo nereti vispirms pacients sākotnēji ir jānomierina, un tikai tad jāķeras pie racionālu risinājumu meklēšanas.
– Kādas aktivitātes vai aktualizētas sadarbības formas Jūs kā farmācijas speciāliste sagaidītu no GASTRO – gan strādājot ar pacientiem ikdienā, gan medikamentu ieviešanā un pētniecībā, gan sistēmā kopumā? Respektīvi, kas būtu jādara šādai specializētai klīnikai, lai sadarbība ar farmaceitiem un tātad arī darbs pacientu labā noritētu produktīvāk un efektīvāk?
– Vērtējot situāciju mūsdienās, kur diezgan bieži ir gadījumi, kad ārstu nozīmētie medikamenti aptiekās nav pieejami dažādu iemeslu dēļ (kas savukārt nozīmē, ka pacients kādu medikamentu neuzsāks lietot uzreiz vai vispār nelietos, un tas var ietekmēt terapiju kopumā), iespējams, ka būtu ļoti vērtīgi, lai specializētās klīnikās būtu pieejami to aptieku kontakti, kuras spētu nepieciešamības gadījumā nekavējoties informēt par visu medikamentu pieejamību, un ja nav pieejami konkrēti medikamenti tieši šobrīd, tad kad būtu iespējams tos saņemt. Tādējādi ārstam būtu iespējams nekavējoties pārliecināties par nozīmētās terapijas pieejamību, un tajā pašā laikā arī pacients saprastu, cik ļoti svarīgi ir lietot tieši to, ko ārsts ir nozīmējis.
– Visbeidzot, Jūsu kā kolēģes novēlējums GASTRO centram.
– Novēlu visam GASTRO kolektīvam turpināt augt un attīstīties, rast iedvesmu sev un iedvesmot citus!
