Gremošanas slimību centrā GASTRO pirmo reizi Latvijā veikta jauna gastroenteroloģiska operācija gremošanas sistēmas audzēja novēršanā
Tieši pirms valsts svētkiem – 17. novembrī – Gremošanas slimību centrā GASTRO veikta līdz šim Latvijā nebijusi operācija – GASTRO ārstu un māsu komanda dr. Ivara Tolmaņa vadībā pacientam ar agrīnu resnās zarnas vēzi izoperēja audzēju, izmantojot jaunu, salīdzinoši mazinvazīvu metodi.
Dr. Ivars Tolmanis, komentējot šīs mūsu valstij unikālās operācijas norisi, uzsver: “Šāda tipa operācijas piedāvā jaunas iespējas pacientiem ar labdabīgiem un agrīniem ļaundabīgiem kuņģa un zarnu audzējiem. Būtībā tas ir nākamais pakāpiens endoskopisku gremošanas sistēmas operāciju attīstībā Latvijā,” saka GASTRO vadītājs. Viņš norāda, ka šāda veida operācijas Eiropas attīstītajās valstīs veic jau vairākus gadus, bet Latvijā šī bija pirmā.
Pacientam veikta endoskopiska lokāla perifokāla transmurāla zarnas sienas rezekcija. Operācija noritēja sekmīgi, un pacients pēc pamošanās un vispārējā veselības stāvokļa stabilizēšanās pēc operācijas un narkozes varēja doties mājup, lai nakti pavadītu sev ierastā vidē, bet no rīta ierastos GASTRO pēcoperācijas veselības stāvokļa novērtējumam.
“Pacientam jaunā operācija piedāvā efektīvu, bet saudzīgu audzēja ārstēšanas metodi, kas pilnībā likvidē audzēja šūnas, bet saglabā kuņģa vai zarnas sienas veselumu un mazina operācijas radīto neatgriezenisko bojājumu,” par jauno, ievērojami mazāk invazīvo operācijas metodi stāsta ārstu un māsu grupas vadītājs dr. Ivars Tolmanis. “Ieviešot jaunas un modernas operācijas un ārstēšanas metodes, GASTRO turpina iesākto attīstības ceļu jaunu minimāli invazīvu endoskopisku operāciju jomā ar mērķi efektīvi palīdzēt pacientiem, samazinot nepieciešamību uzturēties slimnīcā,” par GASTRO klīnikas attīstības ceļu gandarīts ir dr. Ivars Tolmanis, uzsverot: ir īpašs prieks, ka jaunā operācijas metode pirmo reizi valstī pielietota Gremošanas slimību centra 20-gades, kuru GASTRO atzīmē decembrī, priekšvakarā.
Jaunās operācijas metodes indikācijas un pielietojumu konkrētam pacientam nosaka starpdisciplināra ārstu komanda, kurā ietilpst onkologs, ķirurgs, gastroenterologs, endoskopiju speciālists un anesteziologs. Operāciju veic endoskopiju speciālists kopā ar speciāli apmācītām medicīnas māsām. Narkozi operācijas laikā nodrošina anesteziologs, bet izņemto audu paraugu histoloģisku izmeklēšanu pēc operācijas morfoloģijas laboratorijā veic ārsts–patologs. Tālāku pacienta novērošanas vai ārstēšanas nepieciešamību pēc veiktās operācijas saistībā ar audu paraugu izmeklēšanas rezultātiem saskaņo ar onkologu.
GASTRO starptautiskā medicīnas konference notiks pavasarī
Kā jau tika ziņots iepriekš, 26. novembrī par godu GASTRO 20 gadu jubilejai bija plānots rīkot plašu starptautisku medicīnas konferenci “Nākamo 20 gadu izaicinājumi gastroenteroloģijā – vai gremošanas sistēmas audzēji paliks pagātnē un mākslīgais intelekts ir nākotnes dakteris?”, kurā savu dalību jau bija apstiprinājuši vairāki Eiropas un pasaules līmeņa gastroenteroloģijas zinātnieki un mediķi. Diemžēl esošā epidemioloģiskā situācija neļauj pilnvērtīgi un kvalitatīvi sarīkot tik augsta līmeņa konferenci, tāpēc GASTRO ir pieņemts lēmums pārcelt konferenci uz pavasari.
Kā norāda Gremošanas slimību centra GASTRO valdes priekšsēdētājs dr. Ivars Tolmanis, rīkojot tik augsta līmeņa zinātnisku un medicīnisku pasākumu, ir jābūt pilnīgais pārliecībai, ka konference notiks kvalitatīvi, efektīvi un ar lielu pievienoto vērtību: “Piesaistot mūsu konferencei tik augsta līmeņa speciālistus un aicinot piedalīties mūsu kolēģus – gastroenterologus, citus ārstus–speciālistus, ģimenes ārstus, medicīnas zinātniekus, veselības politikas ekspertus –, mums ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka viss notiks visaugstākajā līmenī, tādēļ esam pieņēmuši šo lēmumu: pārcelt konferences rīkošanu uz pavasari, kad, cerams, situācija ar Covid-19 pandēmijas izplatību būs normalizējusies, un tādējādi arī konferenci varēsim rīkot vismaz daļēji klātienē,” norāda dr. Ivars Tolmanis, uzsverot, ka pilnībā attālināta šāda augstas raudzes zinātniska diskusija tomēr nevar būt pilnvērtīga. “Mums šajā konferencē jāspēj sniegt kolēģiem maksimums,” ir pārliecināts GASTRO vadītājs.
Par precīzu konferences “Nākamo 20 gadu izaicinājumi gastroenteroloģijā – vai gremošanas sistēmas audzēji paliks pagātnē un mākslīgais intelekts ir nākotnes dakteris?” norises laiku tiks paziņots papildus gan “GASTRO Ziņās”, gan Gremošanas slimību centra GASTRO interneta resursos.
Kā iepriekš ziņots, konferencē plānota Latvijā un starptautiski pazīstamu ekspertu uzstāšanās:
– Slovēnijas Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas asociācijas prezidents Prof. Bojan Tepes, kura vadībā realizēts viens no veiksmes stāstiem Centrāleiropā, nodrošinot valsts apmērā kvalitāti endoskopisko izmeklējumu veikšanai,
– pasaules līmeņa eksperts Bareta barības vada, aizkuņģa dziedzera un žultsceļu slimībās Dr. Ronald E. Pruitt (Nešvila, ASV),
– RAKUS Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis profesors Aivars Lejnieks,
– profesors Viesturs Boka,
– Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji;
– citi eksperti un medicīnas zinātnieki.
Konference “Nākamās desmitgades izaicinājumi gastroenteroloģijā: vai mākslīgais intelekts mainīs audzēju diagnostikas paradigmas un mikroroboti aizvietos terapeitisko endoskopiju?” tiek organizēta, atzīmējot Gremošanas slimību centra GASTRO 20 gadu jubileju.
Pieņemtas jaunās Māstrihtas/Florences vadlīnijas ar H.pylori saistītās patoloģijas diagnostikai un ārstēšanai
27.–28. septembrī Florencē, Itālijā, pulcējās starptautiskā ekspertu grupa, lai diskutētu par atjaunotās Māstrihtas/Florences vadlīniju rekomendācijām un balsotu par to gala variantu.
Šīs vadlīnijas tiek atjaunotas vienu reizi piecos gados, un šī jau ir sestais vadlīniju atjaunotais variants, tādējādi vadlīnijas darbojas jau 30 gadus! Jāatzīmē, ka Latvijā šīs vadlīnijas ievērojam jau gadiem, kaut, iespējams, ne visi zina to nosaukumu un vadlīniju tapšanas vēsturi.
Lai arī vadlīniju izstrādē (Eiropas vadlīnijas) lielākajā daļā pārstāvēti bija Eiropas eksperti, sanāksmē klātienē vai attālināti piedalījās vadošie pasaules speciālisti no Austrālijas, ASV, Āzijas valstīm. Trešo reizi vadlīniju grupā bija aicināts piedalīties arī Gremošanas slimību centra GASTRO gastroenterologs profesors Mārcis Leja.
“Vadlīniju izstrādes procesā ekspertu grupa pārskatīja visas iepriekšējās rekomendācijas, diskutēja par tiem jautājumiem, kur būtu nepieciešamas formulējuma izmaiņas, ņemot vērā pēdējo piecu gadu periodā publicētos datus,” norāda GASTRO ārsts profesors Mārcis Leja. “Jāpiebilst, ka vairāku rekomendāciju formulējumu pamatojums bija Latvijā veikti pētījumi, t.sk. pētījumi, kuros bijusi aktīva arī mūsu Gremošanas slimību centra GASTRO iesaiste,” uzsver profesors Mārcis Leja.
Tika ierosinātas arī vairākas jaunas rekomendācijas. Sekoja balsošana divās kārtās (t.s. “Delfi process”) – mazākās ekspertu grupās un visam ekspertu panelim kopumā. Savukārt sanāksmes laikā eksperti vēlreiz balsoja par katru no vadlīnijām, iepriekš rosinot izmaiņas to rekomendāciju formulējumos, kas nebija saņēmušas vairāk par 80% atbalstu. Bija rekomendācijas, kas šī iemesla dēļ tika izmainītas principiāli.
Šajā vadlīniju izdevumā vairāk uzmanības veltīts kuņģa vēža profilaksei, ieteikts valsts organizētās vēža profilakses programmās iekļaut H.pylori noteikšanu un likvidēšanu veseliem iedzīvotājiem. Būtiska uzmanība veltīta mikrobioma lomai.
Joprojām par precīzāko neinvazīvo testu H.pylori noteikšanai tiek uzskatīts H.pylori elptests, kaut principiāli mainās H.pylori rezistences noteikšanas testu loma (vispirms, pret klaritromicīnu). “Paredzams, ka nākotnē šos testus vajadzēs izmantot praktiski pirms jebkuras eradikācijas terapijas (šobrīd Latvijā tos mēs praktiski neizmantojam),” skaidro profesors Leja, norādot, ka būtiska uzmanība veltīta endoskopijas kvalitātei (t.sk. biopsijām) un morfoloģisko biopsiju izmeklējumu kvalitātei, ka arī kontroles nepieciešamībai pacientiem ar pirmsvēža stāvokļiem. Māstrihtas kritēriji atsaucas uz MAPS II (kuņģa pirmsvēža stāvokļu) vadlīnijām, kas nosaka, ka kvalitatīva augšējā endoskopija ietver vismaz 4–5 biopsiju ņemšanu no kuņģa korpusa daļas (2), antrālās daļas (2), vēlams arī – leņķa rajona.
“Ņemot vērā šobrīd Latvijā joprojām zemo H.pylori rezistenci pret klaritromicīnu, pagaidām konceptuālas izmaiņas mūsu lietotajās terapijas shēmās (kas satur klaritromicīnu) nav nepieciešamas, kaut terapiju būtu jāpagarina uz 14 dienām,” uzskata GASTRO gastroenterologs, “tomēr jau pavisam tuvā nākotnē mums paredzamas kardinālas izmaiņas šajos standartos, ko noteiks prognozējamais H.pylori klaritromicīna rezistences pieaugums,” ir pārliecināts profesors.
Šobrīd notiek darbs pie publikācijas sagatavošanas, kas apkopos visus augšminēto vadlīniju ieteikumus. Paredzams, ka šo publikāciju varēsim lasīt jau nākamā gada pašā sākumā.
Pieejama paātrināta konsultācija saasinājumu gadījumos (Informācija iekaisīgu zarnu slimību pacientiem, kuriem šobrīd ir slimības paasinājums)
Informējam pacientus un ģimenes ārstus, ka Gremošanas slimību centrs GASTRO iespēju robežās piedāvā paātrinātas konsultācijas un tālāku ārstēšanu iekaisīgu zarnu slimību pacientiem, kuriem šobrīd ir slimības paasinājums un asiņaina caureja.
Ja pacientam šobrīd ir asiņaina caureja, tas var norādīt uz aktīvu čūlaino kolītu vai Krona slimību. Šādā gadījumā lūdzam sazināties ar GASTRO (e-pasts: gpc@gastrocentrs.lv vai tālrunis: 28658080)!
Pacientiem ar aktīvu čūlainu kolītu vai Krona slimību, kuriem standarta terapija nav bijusi pietiekami efektīva vai iespējama, piedāvāsim iespēju iesaistīties kādā no klīniskajiem pētījumiem.
Galvenie ieguvumi pacientam:
– efektīvas bezmaksas terapijas iespēja pētījuma ietvaros;
– GASTRO gastroenterologu speciāla vispusīga bezmaksas diagnostika;
– ilgstoša pēctecīga terapija un novērošana GASTRO profesionāļu uzraudzībā apmaksātas veselības aprūpes ietvaros.
Aicinām gan pašus pacientus, gan ģimenes ārstus aktīvi izmantot šīs piedāvātās iespējas!
