Ārsta palīdze Linda Godļevska: “Pirms darbadienas ir jānoskaņojas, nevar vienkārši atnākt uz darbu ar domu, kā būs, tā būs.”
Darbs pacientu labā nav tikai ārsta atbildība vien. Patiesībā jebkuras veselības aprūpes iestādes, tostarp – arī Gremošanas slimību centra GASTRO – ir atkarīgs no saskanīga un efektīva komandas darba, kur sava vieta ir gan ārstiem, gan medicīnas māsām, gan citam personālam. Nozīmīga vieta šajā sistēmā ir arī ārstu palīgiem. GASTRO komandā strādā Linda Godļevska, ārsta palīdze, kurai darbā palīdz ne vien zināšanas medicīnā, empātija pret pacientiem, bet arī sportistes karjerā gūtais rūdījums un, protams, sportā tik nepieciešamā disciplīna un spēja pārvarēt grūtības. Linda Godļevska intervijā “GASTRO Ziņām” stāsta par sevi, darbu GASTRO komandā un to, kā darba dzīvē klīnikā palīdz arī sportā iegūtais.
Kāds ir bijis Jūsu “ceļš” uz medicīnu un to, ko jau nākotnē gribat sasniegt medicīnā. Jūs esat ārsta palīdze, bet noteikti ir arī tālejoši nākotnes plāni…
Es jau no bērnības vēlējos kļūt par mediķi, palīdzēt cilvēkiem. Arī mamma pēc profesijas ir medicīnas māsa. Man patīk komunicēt un palīdzēt pacientiem, sniegt atbalstu, būt kopā grūtajos brīžos un redzēt viņus priecīgus. Par ārstu gan es neplānoju kļūt, tādēļ šobrīd studēju uztura speciālistes specialitātē, mācos Rīgas Stradiņa universitātē, un šis man būs otrais studiju gads. Es vēlētos vairāk koncentrēties uz sabiedrības veselības veicināšanu. Gribētu nodarboties ar uztura zinātni, bet šī joma ir cieši saistīta ar to, ko darām Gremošanas slimību centrā GASTRO. Man šķiet, ka tās ir savstarpēji papildinošas lietas – strādāt GASTRO un mācīties uztura speciālistes zinības. Galu galā pareizs uzturs ir cieši saistīts ar visu gremošanas sistēmas veselību. Turklāt GASTRO komandā ir arī uztura speciālisti un dietologi, no kuriem varu daudz gūt un mācīties.
Paskaidrojiet nezinātājiem: kas ir ārsta palīgs? Kāda izglītība nepieciešama? Un ar ko ārsta palīga darbs atšķiras no, piemēram, medicīnas māsas?
Šajā profesijā, līdzīgi kā medicīnas māsu profesijā, zināšanas jāapgūst koledžā trīs gadus. Pēc tam ceturtais gads ir specializācijas gads – vai nu tu vēlies kļūt par neatliekamās medicīnas ārsta palīgu, vai arī ambulatoro darbu – piemēram, ģimenes ārstu praksēs vai parastās medicīnas iestādēs. Ārsta palīgs no medicīnas māsas atšķiras ar to, ka viņam ir vairāk iespēju būt klāt un palīdzēt pacientam tieši akūtajos gadījumos. Mēs drīkstam sniegt savu palīdzību, diagnosticēt un būt kā palīgs “lielajam” ārstam. Palīdzam arī neatliekamajā medicīnā, kur viss galvenais darbs gulstas tieši uz ārsta palīga pleciem. Vēl svarīgi, ka ārsta palīgs pēc visām vadlīnijām var sniegt pirmo palīdzību akūtos gadījumos. Bet ārsta palīga un medicīnas māsas profesijas vieno tas, ka tās abas ir vērstas uz tiešo darbu ar pacientu.
Kas ietilpst ārsta palīga pienākumos, strādājot tādā specializētā klīnikā kā GASTRO?
Manos kā ārsta palīga pienākumos ietilpst iesaiste un palīdzība procedūrās. Iesaistos, asistēju ārstam, palīdzu māsām. Pēc procedūras veikšanas kopā ar ārstiem mēs rakstām slēdzienus, lai darbs rit raitāk. Piedalos kopā ar ārstiem konsultācijās, arī izrunāju ar pacientiem pēc procedūras, kā viņi jūtas, un izstāstu, ko ārsts ir atradis procedūras laikā. Esmu arī tas cilvēks, kurš pastāsta, kas jādara un kurp jādodas uz turpmākajām procedūrām. Esmu kā atbalsta personāls ārstam.
Kā, Jūsuprāt, ārsta palīga darbs privātā un arī specializētā klīnikā atšķiras no darba, teiksim tā, vispārējās medicīnas iestādes?
Varu spriest pēc savas personīgās pieredzes, jo esmu strādājusi arī neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, un tā ir pavisam cita sfēra, salīdzinot ar darbu GASTRO. Neatliekamās palīdzības darbs ir brigādē – kopā ar citiem kolēģiem. Mēs dodamies uz izsaukumiem, sniedzam neatliekamo palīdzību. Savukārt šeit klīnikā ir pavisam jauna sfēra, gastroenteroloģija. Tas man ir pavisam kaut kas jauns, bet mani tas ļoti interesē, man tas ļoti patīk, varu ievērojami papildināt savu zināšanu bagāžu. Atšķiras tas, ka šīs privātās klīnikas visvairāk orientējas tieši uz konkrēto pacientu, uz individuālo darbu, uz profesionālu konkrētā pacienta aprūpi. Tieši individuālā pieeja, manuprāt, trūkst medicīnas iestādēm, kur pacientu plūsma ir ievērojami lielāka.
Vai varat vairāk pastāstīt par darbu neatliekamajā medicīnā? Kāda vēl ir Jūsu pieredze pirms darba GASTRO?
Esmu nostrādājusi neatliekamajā palīdzībā četrus gadus, vēl strādāju arī bērnu slimnīcā uzņemšanas nodaļā, tāpat esmu arī pāris gadus strādājusi par palīgu ģimenes ārsta praksē. Varu apgalvot, ka katra vieta ir atšķirīga, pat ļoti atšķirīga. Ja kādreiz es domāju, ka visu mūžu skriešu “ātrajos”, tomēr ar laiku jāsāk saprast to, ka lai arī tā ir ļoti, ļoti forša pieredze, gribas mēģināt arī kaut ko citu. Citiem vārdiem sakot, iegūt pēc iespējas lielāku pieredzi un ieskatu medicīnas sistēmā. Šajā darbā situācijas ir dažādas, atnāc uz maiņu, un nekad nezini, kas notiks. Savukārt bērnu slimnīcā ir pavisam cita specifika, citāds darba ritms. Man ļoti patika strādāt ar bērniem, kaut gan iesākumā pat bija mazliet “bail” no saskarsmes ar bērniem, no atbildības, kas tev par svešu bērnu jāuzņemas. Bet vēlāk iestrādājos, iepatikās un darbs sagādāja gandarījumu. Ģimenes ārstu praksēs pirmoreiz strādāju ambulatorajā sektorā. Uzzināju, kāda ir “mierīga” dzīve. Ģimenes ārsta praksē pacienti galvenokārt jau ir zināmi, liekas, ka tu kā mediķis jau pārzini viņa dzīves un arī veselības “ritmu”, zini, kā ar viņiem komunicēt. Bet, atgriežoties pie darba GASTRO – forši ir tas, ka varu būtībā no “iekšpuses” uzzināt tādas specifiskas lietas, kas ir iespējamas tikai gastroenteroloģiskajā klīnikā un turpmāk būs man noderīgas arī kā uztura speciālistei. Un, nenoliedzami, svarīgi, ka varu mācīties un attīstīties kopā ar pieredzējušiem šīs jomas kolēģiem.
Līdztekus mediķes darbam esat arī sportiste… Mēdz teikt, ka sportā panākumus iespējams sasniegt ar 99% darba un 1% talanta, bet ieguldītā darba pamatā ir uzcītība un disciplīna. Vai varat piekrist šim apgalvojumam? Kādā sporta veidā darbojāties?
Pirms studijām es piecus gadus nodarbojas ar šķēpmešanu, biju arī Latvijas izlasē. Bija pietiekami labi rezultāti, un sports joprojām ir tuvs un mīļš. Tagad gan ar šķēpmešanu vairs nenodarbojos, tā teikt, profesionāli, bet tāpat sportoju, apmeklēju sporta zāli. Vai es varu piekrist tam, ka sportā visam pamatā ir disciplīna un centība, bet mazāk talants? Pilnīgi noteikti. Tāpēc, ka bez disciplīnas nebūs nekas, jo tomēr, ja tu vēlies sasniegt augstus rezultātus sportā, tev ir jāievēro gan treniņu, gan uztura, gan atpūtas režīms. Tu zini, ka tev paredzēti treniņi, pirms treniņa jāizguļas, pēc treniņiem pilnvērtīgi jāatpūšas. Arī pirms sacensībām ir vesels rituāls, kā jāsagatavojas, nedrīkst “atlaisties” no grafika. Katra it kā sīkā lieta ir kā veselas ķēdes posms, un, ja kādā ķēdes posmā kaut ko izlaid, tad beigu beigās tas atspoguļojas rezultātā. Ja kaut kas nesanāk, tu zini, kur bija “robs” šajā disciplīnas ķēdē. Manuprāt, arī medicīnā ļoti svarīga ir disciplīna, atbildība, ir jāmācās pilnvērtīgi, lai pēc tam varētu pacientiem sniegt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, un visu laiku jāpapildina savas zināšanas. Arī medicīnā pirms darbadienas ir jānoskaņojas, nevar tā vienkārši atnākt uz darbu ar domu, kā būs, tā būs. Lieta, kas saista sportu un medicīnu, ir atbildība, sportā pret treniņiem, bet medicīnā pret pacientiem.
Kā vērtējat darbu GASTRO centrā un savus kolēģus? Vai ir kas tāds, ko Jūs noteikti, domājot par nākotnes uztura speciālistes karjeru kā mūža profesiju, varat paņemt no saviem pašreizējiem kolēģiem?
GASTRO komanda, manuprāt, ir lieliska. Tiešām ir ļoti patīkami strādāt ar profesionāliem ārstiem un medicīnas māsām, kas palīdz iejusties, palīdz ar padomu un neliedz savas zināšanas jaunajiem kolēģiem. Jāsaka – es kā jaunā kolēģe, kurai šī nozare ir pilnīgi jauna, šo divu mēnešu laikā esmu tiešām daudz apguvusi, cenšos mācīties, man ir ļoti liela interese, kā viss notiek. Tā kā gan ārsti, gan medicīnas personāls dalās ar savām zināšanām, tad es esmu tāda kā “švammīte”, kas visu uzsūc. Un tad, kad atnāku mājās, viss lēnā garā nostājās pa plauktiņiem.
Protams, var uzdot arī “apgrieztu” jautājumu: vai un kas, Jūsuprāt, ir tas, ko no jaunās paaudzes mediķiem – ārstu palīgiem, studentiem praksē, rezidentiem – var paņemt pieredzējušie un jau ilgus gadus praktizējošie ārsti vai māsas?
Jaunie kolēģi citiem pieredzējušajiem var dot jauniešu entuziasmu, vēlmi mācīties, gribu attīstīties, enerģiju. Protams, mēs universitātē iegūstam jaunas zināšanas un ar tām dalāmies, bet tomēr man liekas, ka pieredze, kas ir jau pieredzējušajiem speciālistiem, sniedz daudz vairāk mums, jaunajiem, un ir pilnvērtīgāka.
Mediķi ir slaveni ar savu melno humoru un nezinātājiem dažkārt šķietamo cinismu.
(Smejas.) Šiem stāstiņiem jāpaliek kastītēs. To var nosaukt par nozares noslēpumu.
Noslēgumā – Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un visam Medicīnas centram GASTRO?
Noteikti novēlu šim medicīnas centram attīstību. Iet tālāk uz priekšu, būt līderiem savā jomā, nepazaudēt to profesionālo komandu, kas sniedz pacientiem pilnvērtīgu aprūpi. Manuprāt, individuālā aprūpe šobrīd ir ļoti svarīga. Tāpēc attīstīt šo pieeju arī turpmāk. Visiem kolēģiem novēlu degsmi acīs, nākt ar prieku uz darbu, un lai tiešām viss patīk.
