Rīcības plāns, ja valstī tiek izsludināta krīzes situācija
Pēdējā laika notikumi, kas saistīti ar dažādām krīzes situācijām gan valstī, gan veselības aizsardzības nozarē, liek mums daudz nopietnāk raudzīties uz vēl pavisam nesen nebūt tik aktuāliem jautājumiem. Piemēram, civilo aizsardzību, ko darīt, ja sākas karš, kā rīkoties, lai novērstu apdraudējumu sev, saviem ģimenes locekļiem, līdzcilvēkiem. Krīzes situācijas vadībā valstī īpaša loma ir ārstniecības iestādēm un mediķiem, kuriem tādās situācijās vienmēr jābūt paaugstinātā gatavībā. Bet kā tad īsti rīkoties mediķiem un medicīnas iestādēm, lai viss tiktu izdarīts pareizi? “GASTRO Ziņas” apkopoja īsu instrukciju, kas jādara mediķiem un medicīnas iestādēm kara gadījumā un kas paredzēts krīzes rīcības plānā.
Vispārēji norādījumi, ja tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas:
– obligāti jāieslēdz TV un radio ierīces un stingri jāseko norādījumiem;
– karadarbības rezultātā var pazust elektrība, tāpēc, iespēju robežās jāuzlādē telefoni un citas elektroniskās ierīces, lai varētu detalizēti sekot informācijai;
– ja nav citu instrukciju no atbildīgajiem dienestiem, tad ir jāatrodas darba vietā un jāturpina pildīt amata pienākumus, sekojot līdzi jaunākajai informācijai.
Medicīnas iestādes vadītājam trauksmes gadījumā ir:
– nepieciešams apzināt iestādes resursus – cilvēkresursus, medicīnas ierīces un instrumentus, iestādes darbības iekšējās nodrošināšanas limitu (ūdens, elektroenerģija, skābeklis), lai pārliecinātos par spēju nodrošināt neatliekamo palīdzību draudu gadījumā;
– valsts robežas fiziskas šķērsošanas (uzbrukuma) rezultātā varētu būt šautas, sistas, plēstas, grieztas brūces, var būt ķīmisks uzbrukums, kodolapdraudējums u.tml., tādēļ nekavējoties ir jāsasauc operatīvās vadības grupas (OVG) sanāksme, iepriekš sazinoties ar Katastrofu medicīnas centru (KMC), NMPD operatīvo vadības centru (atbildīgais – galvenais dežūrārsts);
– ja medicīnas iestāde, kam nav slimnīcas statuss, iesaistās neatliekamo pasākumu nodrošināšanā, nepieciešamības gadījumā ir jābūt gataviem nodrošināt arī citu (iespējams, pārvirzīto) pacientu aprūpi, piemēram, neatliekamās palīdzības, ķirurģiskās operācijas, mātes un bērna aprūpe, dzemdības u.tml.
Ja medicīnas iestāde tiek oficiāli iesaistīta katastrofu seku likvidācijā, tai tiek piešķirts Katastrofu medicīnas iestādes statuss (slimnīcas statuss) ar starptautisku atpazīšanas zīmi, ko ir tiesīgi nēsāt visi medicīnas iestādē nodarbinātie darbinieki kopā ar identifikācijas kartiņu (valdība piešķir šīs atpazīšanas zīmes personālam, slimnīcām un transportam). Simbola variants tiek izvēlēts, ievērojot reliģisko vai valstī esošo organizāciju neitralitāti. Sarkanais Krusts ir orģinālais starptautiskais simbols, ko pieņēma Ženēvas konvencijā 1864. gadā, bet Sarkanais Mēness un Sarkanais Kristāls tika izvēlēti 1929. gadā un 2005. gadā, lai izvairītos no reliģiskām domstarpībām. Šo simbolu valkātājus, marķētās iestādes un autotransportu aizsargā 1949. gada 12. martā pieņemtā starptautiskā vienošanās (Ženēvas konvencija).
Ja karadarbības rezultātā, medicīnas personālam tiek piešķirtas speciālās dienesta pakāpes, uz viņiem attiecas arī militārā dienesta likums un/vai citi Ministru Kabineta izdoti pagaidu noteikumi.
Ja, atrodoties savā dzīves vai darba vietā, tomēr tiek izsludināta obligāta evakuācija:
– uzmanīgi jāieklausās paziņojumā par evakuācijas norisi, jāiegaumē un jāpiefiksē evakuācijas virziens, galamērķis vai pulcēšanās vieta;
– visur jāņem līdz sava e-ID vai pase;
– ja ir iespējams, pirms evakuācijas jāatslēdz mājoklim gāzes, elektrības un ūdens padeve, jāaiztaisa logi, jāaizslēdz durvis;
– jāizmanto maršruti, ko rekomendē dienesti un jāizvairās no pārvietošanās pa nepazīstamiem ceļiem;
– ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, jādodas uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu;
– jāpaziņo par evakuāciju tuviniekiem.
Ārkārtas gadījumos jāņem līdz soma, kurā ietilpst:
– svarīgi dokumenti (pase vai e-ID karte, autovadītāja apliecība, izglītības dokumenti);
– dokumentu kopijas polietilēna iesaiņojumā;
– svarīgu telefona numuru saraksts;
– portatīvais radioaparāts ar rezerves baterijām;
– neliela naudas summu (5 EUR, 10 EUR un 20 EUR naudaszīmēs);
– ūdensdrošs blociņš un rakstāmpiederumi;
– pārtika ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu, ko var lietot bez termiskas apstrādes;
– daudzfunkcionāls saliekamais nazis, konservu attaisāmais, karote, neplīstoša bļodiņa un krūzīte;
– dzeramais ūdens plastmasas pudelēs (3 dienām);
– sausā spirta plītiņa;
– ūdens filtrs, dezinfekcijas tabletes, rezerves lādētājs, mašīnas lādētājs, ārējās enerģijas krātuve (power bank);
– sērkociņi, šķiltavas, sveces, lukturītis, baterijas;
– silts apģērbs, rezerves apakšveļa un ērti apavi;
– guļammaiss vai segs, tūristu paklājiņš;
– medikamenti, ko lietojat, pirmās palīdzības aptieciņa, rezerves brilles vai kontaktlēcas;
– pārtika un medikamenti mājdzīvniekiem, ja ar tādu (tādiem) kopā evakuēsieties;
– – vēlams iekļaut: telti, līmlenti, diegu, adatu, šķēres, rakstāmpiederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamās salvetes, dezinfekcijas līdzekli, higiēnas piederumus.
Svarīgi atcerēties:
– krīzes gadījumā to dienestu darbiniekiem, kas veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību, vienmēr jābūt līdz dienesta apliecībai!
– nevalkāt paramilitāru apģērbu (tai skaitā starptautiskas atpazīšanas zīmes, piemēram, sarkanais krusts), kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesat dienestā;
– operatīvajiem dienestiem zvanīt tikai ārkārtas gadījumā, lai nepārslogotu to darbu;
– galvenais informācijas avots ir plašsaziņas līdzekļi (galvenokārt radio, TV).
Ticiet tikai pārbaudītai informācijai un informācijai atbildīgo dienestu sociālajos tīklos un mājaslapās:
– www.mod.gov.lv; www.mil.lv; www.sargs.lv; www.iem.gov.lv; www.vugd.gov.lv; www.vm.gov.lv.
