Gremošanas slimību centrs
+371 66901212 (LMT, Tele2, Bite)
+371 67898000 (Lattelecom)

Informatīvs video par zarnu vēža skrīningu

 

Mīti un realitāte par zarnu vēzi

Kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostika (skrīnings) ir profilaktiska pārbaude, kas ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs.
Zarnu vēzis ir trešais izplatītākais vēža paveids vīriešiem un otrais izplatītākais sievietēm pasaulē. Katru gadu vairāk nekā 1100 cilvēkiem Latvijā diagnosticē zarnu vēzi, aptuveni 700 cilvēku gadā nomirst no šīs slimības. Taču tā ir novēršama un veiksmīgi ārstējama slimība, ja to atklāj savlaicīgi. Paraudzīsimies uz mītiem par šo slimību un sarunā ar ekspertiem atklāsim arī patiesus faktus.

Jautājums: Vai ar zarnu vēzi slimo tikai vīrieši?

Atbilde: Ar zarnu vēzi slimo gan vīrieši, gan sievietes. Tiesa, nedaudz biežāk slimo vīrieši. Vecums ir galvenais zarnu vēža riska faktors. Sievietēm un vīriešiem ir jāveic kolorektālā vēža skrīnings vecumā no 50 līdz 74 gadiem un valsts to apmaksā. Ja jums ir 50 gadi vai vairāk, jums ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kur jūs saņemsiet testu asins noteikšanai fēcēs, un ja šis tests ir pozitīvs, ārsts jūs nosūtīs uz kolonoskopiju. Pozitīvais asins tests fēcēs nenozīmē, ka jums noteikti ir vēzis, tam var būt vairāki skaidrojumi, piemērām, hemoroīdi, un kolonoskopija ir vienīgā precīzā metode to noteikšanai.

Jautājums: Vai skrīnings nepieciešams, ja nav sūdzību un ir normāla zarnu darbība?

Atbilde: Skrīnings paredzēts tieši tiem, kam nav nekādu īpašu simptomu un kas nejūtas slimi. Zarnu vēzis ir ilgstoši klusējoša slimība, tieši tāpēc ir lielas iespējas to atklāt agrīni. Un, agrīni noteikts, tas visbiežāk būs pilnībā izārstējams.
Parasti tam nav simptomu, kurus var pamanīt, taču, kad simptomi parādās, vēzis var būt jau izplatīts un grūti ārstējams. Dažas pazīmes vai „trauksmes simptomi”, kas var liecināt par zarnu vēzi, ir asins piejaukums fēcēs, vēdera izejas izmaiņas, sāpes vēderā, anēmija (mazasinība) vai svara samazinājums. Šīs pazīmes var būt raksturīgas arī daudzām citām gremošanas slimību saslimšanām, tomēr jums obligāti jārunā ar ārstu. Visas šīs pazīmes var izraisīt arī hemoroīdi, iekaisīgas zarnu slimības vai kairināto zarnu sindroms, kas ir bieži sastopams, taču, ja jums ir kāds no šiem simptomiem, jums būtu jākonsultējas ar ārstu.

Jautājums: Vai ir kaut kas, kas var samazināt vai palielināt zarnu vēža risku?

Atbilde: Dzīvnieku valsts jeb sarkanās gaļas lietošana, smēķēšana, liekais svars, mazkustīgs dzīves veids. Taču to nepieciešams ievērot visa mūža garumā, un tas neattiecas tikai uz zarnu vēzi. Minētais nevar aizstāt skrīningu, neatkarīgi no dzīves veida.
Faktori, kas var paaugstināt risku ir pārmērīga tauku lietošana uzturā, smēķēšana un alkohola lietošana. Jūs varat samazināt zarnu vēža risku lietojot veselīgu, sabalansētu uzturu un ievērojot nepieciešamo fizisko kustību režīmu.
Taču vēža skrīnings ir vislabākais veids kā pasargāt sevi no zarnu vēža. Vecumā pēc 50 gadiem katram cilvēkam ir jāpiedalās zarnu vēža skrīninga programmā, neatkarīgi no jūsu dzīves stila. Vēršaties pie ģimenes ārsta asins testa noteikšanai fēcēs, un ja tas ir pozitīvs, kolonoskopijs veikšanai.
Kolonoskopija ir vienīgā metode, kas ļauj veikt precīzu zarnu vēža diagnostiku, noteikt labdabīgus polipus un noņemt tos pirms tie pārveidojas ļaundabīgos audzējos.
Dažiem cilvēkiem, kuru radiniekiem agrāk ir bijis zarnu vēzis vai noteiktas gremošanas trakta slimības, var būt lielāks zarnu vēža risks arī pirms 50 gadu vecuma. Šiem cilvēkiem vajadzētu konsultēties ar ārstu un uzsākt zarnu pārbaudes ātrāk.

Jautājums: Ja zarnu vēzis ir jau noteikts, vai ir par vēlu kaut ko darīt?

Atbilde: Zarnu vēzis ir novēršama un labi ārstējama slimība, ja tā ir noteikta savlaicīgi.
Vislielākā nozīme ir agrīnai noteikšanai un savlaicīgai polipu noņemšanai. Cilvēki, kam zarnu vēzi diagnosticē agrīni, ir 90% iespēja izdzīvot un izveseļoties. Vienlaikus cilvēkiem, kam slimība ir izplatījusies, ir daudz zemākas iespējas izveseļoties. Zarnu vēzis ir ārstējama un novēršama slimība, tāpēc neatlieciet – ja jums ir 50 gadi un vairāk, vai arī, ja jums ir simptomi vai bažas par iespējamo zarnu vēzi - vēršaties pie sava ģimenes ārsta un piedalieties valsts apmaksātā zarnu vēža skrīninga programmā.

Jautājums: Ja ģimenē nevienam nav zarnu vēža, vai skrīnings jāveic tik un tā?

Atbilde: Tikai 20-25% pacientiem zarnu vēzis ir bijis ģimenē, taču pārmantots vēzis vērojams krietni retāk. Ja jums I pakāpes radiniekam bijis vēzis, pārrunājiet ar savu ģimenes ārstu vai gastroenterologu, iespējams, jums uzreiz vēlama kolonoskopija un tā nepieciešama agrāk, piemēram, 40 gadu vecumā. Tikai 10-20% no pacientiem, kam ir konstatēts zarnu vēzis, arī ģimenes vēsturē ir zarnu vēzis. Arī tad, ja ģimenē nevienam zarnu vēzis nav, jums būtu jāpiedalās skrīninga programmā.

Kopsavilkums: Cerams, ka mums izdevās kliedēt dažus mītus par zarnu vēzi, kas būtībā ir novēršama un labi ārstējama slimība, ja tiek diagnosticēta savlaicīgi.
Aicinām jūs iesaistīties zarnu vēža skrīninga programmā ar ģimenes ārsta starpniecību, ja jums ir 50-74 gadi, vai arī vērsties pie ārsta, ja jums ir parādījušies „trauksmes simptomi”.
GASTRO ārsti ir kvalificēti speciālisti kolonoskopiju veikšanā, ieskaitot skrīninga kolonoskopijas. Atgādinām, ka kolonoskopija ir vienīgā metode precīzai un savlaicīgai zarnu vēža diagnostikai, tā ir droša un labi panesama procedūra.
Skrīninga kolonoskopija zarnu vēža noteikšanai var glābt jūsu veselību un dzīvību, nodrošinot savlaicīgas un pilnīgas ārstēšanas iespējas.

Atpakaļ>