Gremošanas slimību centrs
+371 66901212 (LMT, Tele2, Bite)
+371 67898000 (Lattelecom)

Gastroenterologs un gastroenterologa konsultācijas

Gastroenterologs ir ārsts, kas veic gremošanas orgānu slimību diagnostiku (atklāšanu) un ārstēšanu, ka arī var sniegt padomus par to profilaksi. Gastroenterologa konsultācija ir pacienta vizīte pie ārsta, kuras laikā ārsts nosaka izmeklēšanas plānu ar mērķi noskaidrot precīzu diagnozi (pacienta slimību), lai varētu izvēlēties atbilstošu ārstēšanu

Gastroenterologs, gastroenterologa konsultācijas


 

Par bailēm no publiskas uzstāšanās, sociālo trauksmi un sociālo fobiju

Neveiklības un mulsuma sajūta, uzstājoties publiski vai atrodoties uzmanības centrā ir raksturīga daudziem, taču atsevišķās situācijās tā var kļūt par reālu problēmu, traucējot veikt ikdienas darbu, studēt vai veidot attiecības. Piemēram, skolotāja, kurai ir grūtības novadīt vecāku sapulci; vai vidējā līmeņa vadītājs, kuram ir grūtības izteikt savu viedokli sapulcēs; vai students, kurš ir neaktīvs nodarbībās un saņem zemas atzīmes; vai aktieris un mūziķis, kurš cieš no „lampu drudža” (šādi gadījumi ir zināmi pat par pasaules slaveniem mūziķiem un aktieriem, piemēram, par Bārbaru Streisandi, Džoniju Depu un Adeli); vai jauns cilvēks, kurš izvairās no sociāliem pasākumiem un neveido attiecības.
Cilvēkiem, kuri cieš no sociālās trauksmes, raksturīgas izteikti augstas prasības pret sevi, vēlēšanās radīt patīkamu iespaidu par sevi, vienlaikus, apšaubot savu spēju to izdarīt. Kopumā, izteikta trauksme sociālās situācijās rodas no bailēm atrasties uzmanības centrā un iespējamā negatīvā novērtējuma, kas noved pie pazemojuma vai apkaunojuma sajūtām.

Sociālā fobija vai trauksme - būtība

  • Visbiežāk parādās uzstājoties publiski, atrodoties sabiedriskajās vietās, ēdot vai tiekoties ar paziņām
  • Izplatība - dzīves laikā sastopama 2.4 - 13% no cilvēkiem, vienādi bieži vīriešiem un sievietēm; sākums 11-15 gados, bieži izteikti parādās aptuveni 30 gadu vecumā
  • Trauksmes sajūta rodas konkrētā sociālā situācijā, kas saistīta ar bailēm nokļūt uzmanības centrā vai uzvesties tā, ka tas varētu būt pazemojoši vai apkaunojoši
  • Raksturīgas bailes no cilvēku pētošiem skatieniem, tas parasti izraisa izvairīšanos no sabiedriskām vietām un pasākumiem
  • Parasti ir saistītas ar zemu pašvērtējumu un bailēm no kritikas
  • Var izpausties kā sarkšana, roku trīce, nelaba dūša, vajadzība urinēt
  • Izpausmes var pāriet panikas lēkmēs

Attīstības iemesli

Lielu lomu spēlē ģenētiskie un vides faktori – situācijas uztveršana kā bīstama var tikt predisponēta ģenētiski („nāk no ģimenes”), taču individuāla uztvere var tikt noteikta ar vides faktoriem (bieži atkarīga no sociālās situācijas, kur pirmo reizi tika pieredzēta trauksme).

Pazīmes uz izpausmes

  • Sarkšana vai trīce, bailes, ka būs jāvemj, vēlme urinēt vai izdarīt defekāciju, sausums mutē, ko pastiprina bailes no pazemojuma un apkaunojuma un bailes, ka citi pamanīs trauksmi
  • Pārmērīga kritika un prasīgums pret sevi
  • Izvairīšanās no sociālām situācijām var traucēt sociālu / seksuālu attiecību izveidošanu, izraisīt izglītības problēmas (grūtības komunicēt ar citiem studentiem, sniegt mutiskas atbildes pasniedzējiem, problēmas darbā ( darbs neatbilst spējām). Var būt domas par pašnāvību.

Kas notiek prātā?

Domas katram ir individuālas, taču vienmēr kritiskas pret sevi un ietver bailes par iespēju „izgāzties” un kļūt apkaunotam:
“Esmu garlaicīgs, neesmu draudzīgs, es nepatīku cilvēkiem”

“Cilvēki ir kritiski pret mani, cilvēki vienmēr rūpīgi izpēta citus”

„Es atkal pateikšu muļķības, un pēc tam ilgi domāšu, ko vajadzēja teikt savādāk... kāpēc tā atbilde neienāca man prātā uzreiz?”

“Tas ir šausmīgi, ja citi pamanīs, ka es uztraucos (man trīc rokas vai mainās balss); tas būs drausmīgi, ja citi domās, ka esmu vājš”

Mērens trauksmes līmenis ir vajadzīgs un pat lietderīgs, taču pārmērīga trauksme rada maldīgus priekšstatus par sevi, citiem un pasauli ap sevi. Fokusēšanās uz „iekšējiem procesiem”, ieklausīšanās sevī tikai saasina trauksmi. Neatlaidīgas domas par prasībām pret sevi un savu „izgāšanos”, priekšstatu par sevi padara vēl negatīvāku, kā arī vairo, nostiprina, „iemūžina” trauksmi. Svarīgākais ir pamanīt un kritiski izvērtēt traucējošus, aplamus priekšstatus par sevi un citu cilvēku gaidām, ka arī censties „pārcelt” fokusu no raizēšanās par sevi uz „ārējo” fokusu – sadarbību ar citiem; būtu svarīgi izveidot balansētu, reālistisku priekšstatu par notiekošo.

Ārstēšana

Psihoterapija vai medikamentoza terapija, kuras lietderīgumu katrā konkrētā situācijā nosaka ārsts. Neārstējot var attīstīties hroniska gaita, ārstējot – līdz 90% gadījumu vērojams uzlabojums.

Drosmi vēlot,
Dr. Anžela Pavloviča,
Gremošanas slimību centra GASTRO psihoterapeite

Izdrukāt rakstu ->


« Atpakaļ