Gremošanas slimību centrs
+371 66901212 (LMT, Tele2, Bite)
+371 67898000 (Lattelecom)

Sāpes vēderā. Ko darīt? Kas izraisa sāpes vēderā?                                        Izdrukāt rakstu

Vēdera sāpes ir biežs simptoms un var būt gan funkcionālu traucējumu, gan dzīvībai bīstamas patoloģijas pazīme. Aptauju dati liecina, ka 75% jauniešu un 50% pieaugušo jutuši dažāda rakstura vēdersāpes.

Visplašākais un nespecifiskākais no gremošanas traucējumus raksturojošiem terminiem ir dispepsija. Dispepsija ir pastāvīgas vai periodiskas centrālas sāpes vai diskomforts vēdera augšdaļā. Diskomforts ir subjektīva negatīva sajūta, kas nesasniedz sāpju līmeni. Dispepsijas gadījumā sāpes vai diskomforts vēdera augšdaļā var būt jūtami vienlaicīgi ar sāpēm vai diskomfortu citviet vēderā.

Sāpes vēderā visbiežāk liecina par gremošanas sistēmas funkcionālu (traucēta funkcija, nav redzamu organisku izmaiņu) vai organisku (konstatē audu bojājumu) slimību. Tomēr vēdera sāpes var būt arī ne-gremošanas orgānu patoloģijas pazīme. Piemēram, sāpes vēdera rajonā var būt muskuļu vai kaulu patoloģijas, plaušu karsoņa un pat sirds infarkta gadījumā.

Tāpēc vēdera sāpju cēloni diagnosticēt var nebūt viegli un, vērtējot pacienta veselības stāvokli, ārsta uzdevums ir noteikt, vai viņu var novērot, droši ārstēt simptomātiski, vai arī nepieciešama papildu diagnostika, speciālista konsultācija vai neatliekama ķirurģiska operācija.

Lai vēdera sāpju cēloņa noteikšana notiktu mūsdienu prasībām atbilstošā līmenī, diagnozes apstiprināšanai ir nepieciešami papildu diagnostisku testu rezultāti. Diagnostiskā testa nepieciešamību, tā rezultātu interpretāciju un citu papildus testu nozīmēšanu jāuztic ārstam gastroenterologam.

Akūtu sāpju gadījumā diagnostika un terapija bieži jāveic nekavējoties. Dažiem pacientiem papildus ir nepieciešama elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas novērtēšana un atbilstoša terapija. Nereti vēdersāpes jāmazina ar analgētikām, vienlaicīgi mēģinot nenomākt svarīgu neatliekamas ķirurģiskas operācijas indikatoru – peritoneja kairinājuma simptomus. Pacienti ar akūtu vēdera dobuma orgānu slimību, kuras gadījumā nepieciešama neatliekama ķirurģiska ārstēšana, pēc iespējas ātrāk jānogādā tādā medicīnas iestādē, kur var veikt atbilstošu novērošanu un terapiju.

Kas ārstam jāzina par jūsu vēdera sāpēm?

  • Sākuma laiks (vēlams precīzi – datums, stunda un minūte).
  • Lokalizācija.
  • Izstarojums.
  • Faktori, kas sāpes pastiprina vai pavājina (ēšana, medikamenti, fiziska
    slodze, defekācija utml.).
  • Saistītie simptomi (slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, fēču
    krāsas vai formas pārmaiņas, asiņošana, svara zudums, dzelte,
    drudzis, muskuļu un locītavu sāpes, urinēšanas traucējumi vai urīna
    krāsas pārmaiņas.
  • Slimību un ķirurģisku operāciju, it īpaši gremošanas sistēmas, vesture.
  • Gremošanas sistēmas slimības pirmās un otrās pakāpes asins radiniekiem.
  • Pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana.
  • Medikamentu lietošana, īpašu uzmanību veltot acetaminofēnam, acetilsaliciskābei un nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem.
  • Menstruālā un kontracepcijas anamnēze sievietēm.

Vēdera sāpju diagnostikā biežāk lietotās metodes:

  • Ultrasonogrāfija
  • Augšējā un apakšējā endoskopija
  • Kapsulas endoskopija
  • Endoskopiskā ultrasonogrāfija
  • Datortomogrāfija
  • Magnētiskā rezonanse

Akūtas vēdera sāpes

  1. Īslaicīgas akūtas vēdersāpes: sāpes, kas nav ilgākas par 2 stundām un neatkārtojas biežāk kā divas reizes nedēļā un sākušās pēdējo 3 mēnešu laikā.
  2. Ilgstošas akūtas vēdera sāpes: progresējošas vēdera sāpes ilgākas par 2 stundām un / vai atkārtojas biežāk kā divas reizes nedēļā un sākušās pēdējo 3 mēnešu laikā.
  3. Progresējošas sāpes vēderā, kas ilgst 2 stundas un vairāk, parasti liecina par nopietnu vēdera orgānu slimību, kad var būt nepieciešama neatliekama ķirurģiska ārstēšana.
  4. Bīstamākās no akūtām vēdera slimībām ir akūta zarnu samešanās vai nosprostošanās, akūts vēderplēves iekaisums, zarnas vai cita orgāna plīsums, akūta asiņošana.
  5. Pacienta sākotnējā novērtēšana ārstam bieži neļauj skaidri atklāt akūtas vēdera dobuma orgānu slimības pazīmes, kuras gadījumā nepieciešama neatliekama ķirurģiska ārstēšana un nepieciešama tālāka novērošana un papildus diagnostika dinamikā. Nopietna patoloģija visbiežāk laika gaitā progresē, un tās pazīmes kļūst izteiktākas, savukārt, vieglākos gadījumos var notikt spontāna uzlabošanās.

Vēdera sāpju cēloņa noteikšanai var būt nepieciešami šādi diagnostiski testi

  • Asins un urīna laboratorijas analīzes.
  • Vēdera ultrasonogrāfija.
  • Endoskopija.
  • Datortomogrāfija.

Biežākie labās paribes sāpju cēloņi

  • Akūts žultspūšļa, žultsvadu vai aknu iekaisums.
  • Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
  • Plaušu karsonis, pleiras iekaisums.
  • Diafragmas kairinājums.

Biežākie kreisās paribes sāpju cēloņi

  • Liesas slimības.
  • Kuņģa čūla un iekaisums.
  • Aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Biežākie vēdera augšdaļas (pakrūtes) sāpju cēloņi

  • Kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla.
  • Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS).
  • Kuņģa iekaisums (gastrīts).
  • Žultsvadu slimība.
  • Aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).
  • Sirds infarkts.
  • Sirds somiņas iekaisums (perikardīts).
  • Vēdera asinsvadu slimības (aortas aneirisma).
  • Funkcionālā dispepsija (paskaidrojumu skatīt tālāk tekstā).

Pazīmes, kas var liecināt, ka vēdera sāpju iemesls ir nopietna slimība:

  • Vecums virs 50 gadiem.
  • Ķermeņa masas zudums.
  • Vemšana.
  • Traucēta rīšana.
  • Mazasinība.
  • Asiņošana.
  • Veidojums vēderā.
  • Diagnosticētas nopietnas gremošanas sistēmas slimības vai audzējs.
  • Onkoloģiskas gremošanas sistēmas slimības pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

Biežākie vēdera lejas daļas labās puses sāpju cēloņi

  • Akūts aklās zarnas piedēkļa iekaisums (akūts apendicīts).
  • Olvada iekaisums (salpingīts).
  • Hroniska zarnu iekaisuma slimība (Čūlains kolīts un Krona slimība).
  • Apzarņa limfmezglu iekaisums (mezadenīts).
  • Ārpusdzemdes grūtniecība.
  • Cirkšņa trūce.
  • Akmens urīnceļos.

Biežākie vēdera lejas daļas kreisās puses sāpju cēloņi

  • Zarnu divertikula iekaisums (divertikulīts).
  • Olvada iekaisums (salpingīts).
  • Ārpusdzemdes grūtniecība.
  • Cirkšņa trūce.
  • Urīnceļu akmens.
  • Hroniska zarnu iekaisuma slimība (čūlains kolīts, Krona slimība).
  • Kairinātās zarnas sindroms.

Biežākie akūtu vēdera lejasdaļas sāpju cēloņi sievietēm

  • Mazā iegurņa iekaisums.
  • Dzemdes piedēkļu cistas, veidojumi ar asiņošanu, sagriešanās, truce.
  • Ārpusdzemdes grūtniecība.
  • Dzemdes gļotādas iekaisums, infarkts, miomas komplikācijas.

Biežākie ģeneralizētu (difūzu) vēdera sāpju cēloņi

  • Infekciozs vai toksisks kuņģa-zarnu iekaisums (gastroenterokolīts).
  • Zarnu vai asinsvadu nosprostošanās.
  • Vielmaiņas slimības (cukura slimība).
  • Malārija.
  • Vēderplēves iekaisums (peritonīts).
  • Kairinātās zarnas sindroms.

Ģeneralizētas akūtas vēdersāpes var liecināt par akūtu ķirurģisku patoloģiju,
tāpēc noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.

Hroniskas vēdera sāpes

Vēdera sāpes uzskata par hroniskām, ja tās sākušās ilgāk kā pirms 3 mēnešiem un nav pastāvīgi progresējošas.

Funkcionālu vēdera sāpju sindromi

  • Funkcionālas sāpes vēderā.
  • Funkcionālu vēdersāpju sindroms.
  • Funkcionāla dispepsija.
  • Kairinātās zarnas sindroms.

Funkcionālas vēdera sāpes

  • Sāpes vai dedzināšana pakrūtē.
  • Lokalizētas sāpes, nav izstarojuma vai citas lokalizācijas.
  • Neregulāri periodiskas sāpes.
  • Var būt saistītas ar ēšanu.
  • Nav saistītas ar vēdera izeju vai gāzēm.

Funkcionālu sāpju sindroms

  • Pastāvīgas vai gandrīz pastāvīgas vēdera sāpes.
  • Nav saistības ar ēšanu, defekāciju, gāzēm, mēnešreizēm.
  • Ikdienas aktivitāšu ierobežojums sāpju dēļ.
  • Sāpes nav izdomātas vai liekuļotas.
  • Izslēgti citi funkcionāli un organiski traucējumi.

Funkcionāla dispepsija

Funkcinālas dispepsijas pazīmes (vismaz viena no tām).

  • Traucējoša pilnuma sajūta pēc ēšanas.
  • Ātra sāta sajūta.
  • Sāpes pakrūtē.
  • Dedzināšana pakrūtē.

Funkcionālas dispepsijas diagnozes noteikšana iespējama tikai tad, ja veikti visi diagnostikas testi, kas izslēdz organisku patoloģiju un simptomi ir vismaz 3 mēnešus.

Īpašs funkcionālas dispepsijas simptoms ir diskomfors pēc maltītes vai postprandiāla distresa sindroms. Tā kritēriji ir:

  • Traucējoša pilnuma sajūta pēc parastas maltītes vairākas reizes nedēļā.
  • Ātra sāta sajūta, kas traucē turpināt parastu maltīti vairākas reizes nedēļā.

Kairinātās zarnas sindroms

Kairinātās zarnas sindroma patoģenēze ir plaši pētīta un pašlaik ir skaidrs, ka tas nav klasiski funkcionāls sindroms, jo pacientiem ir konstatētas pārmaiņas gan zarnu nervu sistēmā, gan centrālā nervu sistēmā, gan, iespējams, arī zarnas mikrofloras un iekaisuma kontroles procesos. Vēsturiski kairinātās zarnas sindromu iekļauj funkcionālo sindromu grupā, tāpēc pagaidām pieņemtajās klasifikācijas to apskata kopā ar citiem funkcionālajiem sindromiem.

Kairinātas zarnas sindroma raksturīgākās pazīmes ir atkārtotas sāpes vai diskomforts vēderā vismaz trīs dienas mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā, saistīts ar vismaz diviem no šādiem simptomiem:

  • sāpju mazināšanās pēc defekācijas vai gāzu izdalīšanās
  • sāpes sākas, mainoties vēdera izejas biežumam
  • sāpes sākas, mainoties izkārnījumu formai
  • nepilnīga iztukšošanās sajūta pēc vēdera izejas

Hroniskas vēdersāpes ir biežs simptoms un lielākajā daļā gadījumu to izraisa relatīvi labdabīgas patoloģijas, t. sk. funkcionāli traucējumi un kairinātās zarnas sindroms. Tomēr hroniskas vēdera sāpes var izraisīt arī nopietnas un dzīvībai bīstamas slimības kā hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts) un audzēji. Tāpēc galvenais diagnostikas mērķis hronisku vēdera sāpju gadījumā ir organiskas patoloģijas izslēgšana.

Dr. Ivars Tolmanis
gastroenterologs, ārsts endoskopists

Izdrukāt rakstu