LLĢĀA prezidente dr. Līga Kozlovska: “Problēmu ir daudz. Pati galvenā – valsts pakalpojumu nepieejamība.”
Finansējuma trūkumus, rindas pie speciālistiem, ārstu sasniedzamība reģionos, un visam pāri pārslodze. Tādas problēmas uzrāda gan mediju diskusijās, gan mediķu un veselības politikas veidotāju strīdos. Un īpaši sarežģītos apstākļos strādā tieši ģimenes ārsti ārpus lielajām pilsētām, tātad – lauku reģionos. Lai skaidrotu, cik svarīgi tad veselības politikas veidotājiem vispār ir lauku ģimenes ārsti, par problemātiku ar speciālistu pieejamību un sadarbību ar ārstiem–speciālistiem kopumā, “GASTRO ZIŅAS” intervē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) prezidenti, SIA “Līgas Kozlovskas ģimenes ārstes prakse” vadītāju, ģimenes ārsti Līgu Kozlovsku.
Ģimenes ārstu darbs nav iedomājams bez ciešas sadarbības ar dažādu medicīnas nozaru speciālistiem. Kā Jūs vērtējat pašu sadarbības sistēmu – cik tā ir ērta un kvalitatīva gan ģimenes ārstiem, gan speciālistiem, gan vissvarīgāk, protams, pacientiem?
Diemžēl sadarbības sistēma ir ļoti sarežģīta – gan ģimenes ārstiem, gan sekundārā līmeņa speciālistiem. Gan pamatā pacientiem. Valstī nav vienotas digitalizācijas sistēmas, kas būtu apvienota ar lokālajām programmām ārstniecības iestādēs. Nav normāli, ka katra iestāde mēģina izgudrot savu programmu, un tad iespaidot citus, lai to tālāk izmantotu kaut kādiem saviem mērķiem. Pagaidām katrs ģimenes ārsts mēģina izmantot personīgos kontaktus, lai palīdzētu pacientam. Jābūt vienotai valsts e-sistēmai, kura apvienotu visus speciālistus mūsu pacientu aprūpē.
Kāda ir galvenā problemātika, ar ko jāsaskaras lauku ģimenes ārstiem, nosūtot savus pacientus uz izmeklējumiem un konsultācijām pie speciālistiem? Cik lielā mērā lauku ģimenes ārstu darbu ietekmē sadarbība ar speciālistiem?
Problēmu ir daudz. Pati galvenā – valsts pakalpojumu nepieejamība. Lielas rindas, pacientu neapmierinātība, ārstu izdegšana u.t.t. Tie ir gan nosūtījumi, gan tas, kādas atbildes saņem atbildes abas puses. Kāpēc ģimenes ārstiem būtu jāpārraksta citu speciālistu rekomendācijas, nosūtījumi, receptes, ja pēc likumdošanas tas jādara viņiem pašiem? Kopējai ārstu sadarbībai ir liela nozīme pacientu aprūpē. Taču kopējais finansējuma trūkums veselības aprūpē ietekmē abas puses…
Lauku ģimenes ārstu asociācija mediju telpā “sit trauksmes zvanus” par vairākām nopietnām veselības sistēmas problēmām. Piemēram, jaunu ārstu trūkums tieši reģionos, nepārdomātā ārstu apmaksas sistēma u.t.t. Kādas galvenās sistēmiskās problēmas Jūs redzat veselības aprūpes nozarē kopumā? It īpaši reģionu griezumā. Un kā tās risināt?
Esam daudzu gadu garumā runājuši par šīm problēmām ar Veselības ministriju, ar daudziem veselības ministriem. Pagaidām esam panākuši vien reģistratoru – otro palīgu savā komandā. Cīnāmies par trešo. Bet vēl nepieciešami dažādi papildu pakalpojumi par jaunām manipulācijām, palielināts kompensējamo medikamentu klāsts. Un cīnāmies arī par “lauku koeficientu” saistībā ar attālumu no Rīgas – tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Jo jaunais mediķis ir jāuzrunā ar burkānu, savukārt tas kolēģis, kurš vēl strādā, arī jāmotivē, lai lauku pacienti nepaliktu “medicīniskajā tuksnesī”.
Viena no lielajām veselības aprūpes sistēmas problēmām ir garās rindas pie speciālistiem. Pat tad, ja tiek sniegti pakalpojumi par “pilnu maksu”. Protams, valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu lielā mērā nosaka finanšu trūkums, taču tas noteikti nav vienīgais iemesls garo rindu esamībai. Kur vēl Jūs saskatāt problēmas šādu rindu esamībai?
Finanšu trūkums ir galvenais cēlonis valsts veselības aprūpē. Pakalpojumu tarifi nav izvērtēti. Ir daži risinājumi. Piemēram, mūsu valstī ir viens no lielākajiem izmeklējumu skaitiem starp Eiropas Savienības valstīm, sevišķi radioloģijā. Cilvēki tiek nostaroti, tostarp arī nevajadzīgi, veicot kompjūtertomogrāfiju, rentgenu pirms kārtējiem DEAK, sevišķi, ja runājam par arodkomisijām. Un tas viss par valsts naudu. Te jāmeklē risinājums sadarbībā ar profesionālajām asociācijām, Veselības un Labklājības ministrijām.
Liela problēma medicīnas nozarē un sabiedrības veselībā ir arī pašu cilvēku – pacientu – pārāk vieglprātīgā attieksme pret savu veselību. Kā, Jūsuprāt, panākt sabiedrības attieksmes maiņu, lai mēs varētu panākt daudz savlaicīgāku profilaksi, agrīnāku diagnostiku u.c. jautājumus, kas tieši saistīti ar visas sabiedrības veselību?
Tas ir jautājums par veselības pratību. Un nozīmē zināšanas par savu veselību no mazotnes, atbildību, līdzestību. LLĢĀA jau daudzu gadu garumā iestājas par veselības mācību skolās un bērnudārzos. Arī valstij aktīvi jāiesaistās sabiedrības izglītošanā par profilaksi, veselīgu dzīvesveidu, vakcināciju nepieciešamību, lai pasargātu sevi un citus. Jābūt ļoti skaidrai valsts politikai pret antivakseriem, dažādām t.s. “medicīnas pratēju” teorijām, kas nav balstītas uz pierādījumiem. Tā jāpauž pārliecinoši un regulāri.
Vai Latvijā darbojas pacientu aprūpe tādā jomā, kā kompleksa cēloņsakarību noteikšana un analīze, izvērtējot katra pacienta veselības stāvokli – sākot jau no ģimenes ārsta, kurš vislabāk pārzina katra sava pacienta situāciju, un beidzot ar šauri specializētiem ārstiem–speciālistiem?
Es domāju, ka šāda kompleksa pieeja mūsu valstī pastāv, tostarp – arī likumdošanā. Taču līdz ideālajam variantam vēl tālu. Trūkst resursi – gan finanses, gan cilvēkresursi. Kompleksā jeb holistiskā pieeja ir ģimenes ārsta galvenā darba sastāvdaļa. Tā ietver katra cilvēka – pacienta – veselības stāvokļa novērtējumu kopumā. Diagnostika, ārstēšana, veselības veicināšana, profilakse, kas ietver gan vakcināciju, gan sekundāro profilaksi – vēža skrīningus –, gan rehabilitāciju, paliatīvo aprūpi, sadarbību ar sekundārajiem speciālistiem, sociālajiem aprūpes centriem u.c.
Ja runājam par veselības aizsardzības sistēmu vispār – kas būtu uzlabojams, kādi būtu jūsu ieteikumi, piemēram, veselības politikas veidotājiem, ja vērtējam no Jūsu kā LLĢĀA vadītājas puses?
LLĢĀA ir viena no aktīvākajām profesionālajām mediķu organizācijām valstī. Saku to ar lepnumu, bet bez lielības. Kopš dibināšanas 2001. gadā esam panākuši daudz. Soli pa solim, ilgās sarunās, diskusijās, pārliecinot, pamatojot. Tā demokrātijas ceļā var panākt daudz. Kaut gan, protams, ne visu uzreiz. Vajadzīgas lielas zināšanas, kompetence savā nozarē, un ļoti svarīga nozīme ir komandai, kas saprot un izprot būtību, vajadzīgs nozares līderisms. Domāju, ka šīs īpašības mūsu asociācijai piemīt. Aktīvi piedalāmies visos ar veselības nozari saistītos pasākumos. Kādēļ to visu saku? Tādēļ, ka informācija ir pamats labām izmaiņām. Tostarp arī pamatojums veselības aprūpes finansējuma palielināšanai. Un tas ir vitāli svarīgi.
Bieži mēs ziņās un masu medijos lasām: lūk, tādam un tādam cilvēkam tiek vākti ziedojumi, lai nodrošinātu operāciju vai ārstēšanu Vācijā, Šveicē, ASV. Kāpēc, Jūsuprāt, tā ir? Vai mūsu speciālisti ir sliktāki?
Domāju, ka mūsu valsts speciālisti ir ļoti labi, pat izcili. Taču dažreiz pietrūkst vajadzīgo tehnoloģiju vai speciālistu kādā ļoti šaurā jomā. Otra, manuprāt, svarīga problēma ir finansējuma trūkums nepieciešamajai ārstēšanai.
Bet atgriežamies pie GASTRO CENTRA specializācijas. Kādas ir tās gremošanas slimības vai problēmas ar gremošanas sistēmas veselību, ar kurām Jūs kā ģimenes ārste saskaraties savā ikdienas darbā ar pacientiem? Ar kādām problēmām šajā jomā pacienti visbiežāk vēršas pie Jums?
Tādu ir ļoti daudz. Nezinu, vai uzskaitīšu visas. GERS, ezofagīts, kuņģa čūla, zarnu divertikuloze, Krona slimība… Onkoloģiskas problēmas dažādās gremošanas sistēmas lokalizācijās u.t.t. Arī smagas depresijas, kuras galvenie simptomi saistās ar gremošanas traucējumiem, kaut arī nekādas objektīvas atradnes nereti nav atrodamas.
Cik lielā mērā savus pacientus var ietekmēt ģimenes ārsts – respektīvi, lai cilvēki nevilcinās vērsties pēc palīdzības, “nenokavē” šo palīdzības lūgšanas brīdi?
Ļoti daudz var ietekmēt. Bet tas ir daudzu gadu izglītošanas darbs gan pašam pacientam, gan visai viņa ģimenei.
Kā vērtējat sadarbību tieši ar GASTRO CENTRU – pieejamība, speciālistu kvalifikācija, atsaucība, kvalitāte?
Sadarbība ar GASTRO CENTRU ir lieliska un pastāvīga! Speciālisti izcili! Tikai tās garās rindas…
Kādas aktivitātes vai aktualizētas sadarbības formas Jūs kā ģimenes ārste sagaidītu no GASTRO CENTRA un vispār no privātām klīnikām? Respektīvi, kas būtu jādara šādai specializētai klīnikai, lai sadarbība ar ģimenes ārstiem un tātad arī darbs pacientu labā noritētu produktīvāk un efektīvāk?
Sadarbība būs vienmēr, pagaidām viss ir labi, ja runājam par profesionālo līmeni. Taču te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par valsts pakalpojumu nepieejamību, ieskaitot “zaļo koridoru” pēc pozitīviem FOBT testiem. Un būtu labi, ja varētu to valstiskā e-līmenī atrisināt.
Vai varat pastāstīt par savu pacientu atsauksmēm pēc GASTRO CENTRA apmeklējuma? Kā pacienti vērtē GASTRO CENTRA speciālistu darbu?
Pacienti ļoti labi vērtē GASTRO CENTRA speciālistu darbu un attieksmi. Vislabākās atsauksmes!
Noslēgumā tradicionālais “GASTRO Ziņu” jautājums – novēlējums saviem kolēģiem un arī GASTRO CENTRAM kopumā?
Mīļie kolēģi, es jūs ļoti cienu, jums uzticos, uzticu savus pacientus! Pašiem vēlu veselību, izturību, mīlestību pret savu darbu un neizdegt. Jūs esat ļoti vajadzīgi!
