Profesionālās ārstu asociācijas gastroenteroloģijā Latvijā, to nozīme nozares attīstībā, nākotnes tendences

Ivars Tolmanis,

ārsts gastroenterologs,

GASTRO CENTRA valdes priekšsēdētājs

Gastroenteroloģijas attīstība kopumā un daudzu nozīmīgu klīnisku paradigmu maiņa pēdējo 10 gadu laikā rada nepieciešamību mainīt arī profesionālo asociāciju struktūru un darbības principus.

Globāli medicīna virzās prevencijas, agrīnas diagnostikas un personalizētas precīzas pieejas virzienā. Un, kas ne mazāk svarīgi, prom no hospitāļiem un traumatiski destruktīvām terapijas metodēm.

Latvijā saistībā ar gastroenteroloģiju oficiāli darbojas trīs ārstu profesionālās organizācijas:

– Latvijas Gastroenterologu asociācija;

– Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācija;

– Latvijas Jauno gastroenterologu biedrība.

Administratīvi šīs asociācijas ir saistītas ar Latvijas Ārstu biedrību (LĀB), un virkne svarīgu funkciju, piemēram, profesionālā sertifikācija, notiek tiešā sadarbībā ar LĀB. Un šajā kontekstā liela loma ir asociāciju sadarbībai galveno funkciju īstenošanā.

Profesionālo asociāciju galvenās funkcijas:

– izglītība un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana;

– kvalitātes standartu noteikšana un kontrole;

– klīnisko vadlīniju un prakses modeļu izstrāde;

– profesionālā sertifikācija;

– pētniecība un inovācijas;

– profesionālo kontaktu un karjeras iespēju veicināšana;

– pacientu informētība un drošība;

– sabiedrības izglītošana;

– profesionālo interešu lobēšana.

Tādēļ svarīgi ir definēt un, protams, ievērot asociāciju darbības un vadības efektivitātes kritērijus:

– skaidras ētiskās vadlīnijas un izturēšanās kodekss;

– interešu konflikta politika;

– vadības un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums;

– labi dokumentēti lēmumu pieņemšanas un rīcības algoritmi;

– vadītāju un līderu pozīciju rotācijas;

– spēcīga kontrole un uzraudzība;

– efektīva komunikācijas ziņošanas sistēma;

– iekšēji un ārēji auditi;

– strukturēta vadības prasmju pilnveidošana.

Mūsdienu apstākļos, pieaugot sabiedrības (t.sk. arī pacientu) informētības līmenim un iespējām dažādos veidos iegūt informāciju, ir svarīgi asociāciju darbā ieviest jaunas un mūslaiku apstākļiem atbilstošas jaunas tendences profesionālo asociāciju darbā. Tas ir nozīmīgi arī tādēļ, ka pašu mediķu organizāciju vidū nepieciešama ciešāka sadarbība un vienotas pieejas nodrošināšana gan savstarpējā sadarbībā, gan, protams, pacientu veselības stāvokļa uzlabošanā. Kā iespējamos virzienus var nosaukt:

– pieaugoša loma sabiedrības veselības aizsardzībā, veselības aprūpes politikā, kvalitatīvākas aprūpes organizēšanā, pētniecības finansēšanā un ārstu darba apstākļu uzlabošanā;

– lielāka atbildība par sabiedrības un pacientu informētību un izglītošanu par veselīgu dzīves veidu, slimību prevenciju, agrīnu diagnostiku;

– cīņa pret dezinformāciju saziņas vietnēs, pierādījumos balstītu faktu atbalstīšana.

– medicīnas digitāla transformācija, telemedicīna – virtuālas konferences un semināri, attālinātas pieejamības veicināšana paralēli personīgiem sociāliem kontaktiem;

– telemedicīnas vadlīniju veidošana;

– interaktīvas interneta vietnes asociāciju biedriem;

– liels uzsvars uz starpdisciplināru sadarbību;

– sadarbība ar citām profesionālām ārstu asociācijām;

– integratīva pieeja pacientu aprūpē – veselīgs dzīvesveids, diēta, mentālā veselība;

– profesionālās labbūtības uzturēšana un veicināšana;

– izdegšanas novēršana;

– mentorings un karjeras iespēju atbalsts;

– ilgtspēja un zaļais kurss;

– pēcdiploma izglītības un sertifikācijas personalizācija;

– akcents uz individuālām programmām, mikrosertifikātiem, kas pieskaņoti katra indivīda vēlmēm;

– MI izmantošana apmācībā;

– uz precīziem datiem balstīta pētniecība;

– starptautiska un ietveroša sadarbība.

Kā pierāda pasaules pieredze, nozares asociācijām ir liela loma kopējās veselības aprūpes sistēmas attīstībā, jo asociācijas un to veiksmīga sadarbība nodrošina gan pēctecību, gan kompetences paaugstināšanu, kā arī ļauj nozares speciālistu vidū nodot jaunāko un aktuālāko informāciju gan specifiskā nozares griezumā, gan veselības politikas veidošanā Latvijā, kā arī nodrošināt starptautisko dimensiju, kas mūsdienu apstākļos ir sevišķi nozīmīga.