Norisinājās diskusija starp kolorektālā vēža pacientu biedrību “Europa Colon Latvija” un GASTRO CENTRS ārstiem
2024. gada marta nogalē norisinājās nozīmīga diskusija starp kolorektālā vēža pacientu biedrību “Europa Colon Latvija” un GASTRO CENTRA speciālistiem, kas ir viena no pirmajām tik plaši pārstāvētām pacientu biedrību un mediķu diskusijām Latvijā.
Diskusija, kurā piedalījās vadošie GASTRO CENTRA speciālisti un pacientu pārstāvji, koncentrējās uz vairākām būtiskām tēmām, kas saistītas ar kolorektālā vēža ārstēšanu un pacientu aprūpi Latvijā. Diskusijā tika aplūkoti jautājumi par kolorektālā vēža novēršanu un agrīnu diagnostiku, kolonoskopijas kvalitāti noteicošiem faktoriem, pacienta ceļu, LARS sindromu pēc taisnās zarnas operācijām un uztura un psiholoģiskās veselības nozīmi ārstēšanas procesā un pēc tās.
Uzlabojumi kolorektālā vēža skrīninga un diagnostikas procesā
Mārcis Leja, ārsts–gastroenterologs, LU profesors, savā prezentācijā uzsvēra vairākus vājos posmus kolorektālā vēža skrīninga procesā, kas var ietekmēt pacientu izmeklēšanas efektivitāti un līdz ar to ārstēšanas iznākumus. Viņš pievērsa uzmanību datu apstrādes sistēmām, tostarp vēža reģistram, NVD skrīninga datu bāzei un laboratorijas procedūrām. Tāpat viņš akcentēja, ka ir būtiski uzlabot ārstu un pacientu savstarpējo komunikāciju, kā arī nodrošināt efektīvāku informācijas plūsmu starp onkologiem, ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem. Mārcis Leja arī ar pacientu biedrības pārstāvjiem pārrunāja iespējamu alternatīvu kārtību šobrīd pastāvošai kolorektālā vēža skrīninga sistēmai – ka laboratorija pozitīva FIT (fekālo imunoķīmisko testu) gadījumā nodod informāciju zvanu centram, kas sazinās ar pacientu un var uzreiz nosūtīt uz kolonoskopiju.
Turklāt viņš piedāvāja algoritmu uzaicinājumu politikas optimizēšanai, lai palielinātu mērķa grupas indivīdu, kas iepriekš nav izpildījuši testu, dalību skrīningā. Šajā algoritmā tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā piekļūt testam, tostarp konsultācijas pa telefonu, testi, kas tiek nosūtīti pa pastu, un atgādinājumi, ja tests netiek izpildīts. Šie pasākumi varētu būtiski uzlabot skrīninga programmas efektivitāti un līdz ar to agrīnu vēža diagnosticēšanu.
Novērošanas un skrīninga vadlīnijas pēc kolorektālo polipu ekscīzijas
Laura Veide, ārste–rezidente gastroenteroloģijā, savā prezentācijā pievērsās novērošanas un skrīninga jautājumiem pēc kolorektālo polipu noņemšanas. Viņa uzsvēra, ka novērošanas periodi var atšķirties atkarībā no polipa lieluma un displāzijas klātbūtnes. Piemēram, pacientiem pēc ≥10 mm adenomas pilnīgas endoskopiskas noņemšanas ieteicams veikt kontroles kolonoskopiju pēc 3 gadiem, savukārt pēc ≥20mm lielu polipu noņemšanas pa daļām – pēc 3-6 mēnešiem.
Viņa arī izcēla onkologa lomu pacienta novērošanā pēc kolorektāla vēža operācijas, norādot, ka onkologs nosaka kontroļu biežumu. Kontrole pie onkologa tipiski pirmajos divos gados nepieciešama ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem, bet nākamos trīs gadus– ik pēc sešiem mēnešiem.
LARS sindroms un tā ārstēšana
Guntis Ancāns, ārsts–proktologs, GASTRO CENTRA mazā iegurņa centra vadītājs, diskusijā sniedza detalizētu ieskatu par LARS (Low Anterior Resection Syndrome jeb zemas priekšējās rezekcijas sindroms) sindromu, kas ir bieža problēma pēc taisnās zarnas rezekcijas. LARS sindroms ietver tādus simptomus kā bieža un neregulāra vēdera izeja, tenesmi, nepilnīga defekācija un fēču nesaturēšana. Šie simptomi var ievērojami ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti un radīt psiholoģiskas un sociālas problēmas.
LARS sindroms bieži attīstās pēc taisnās zarnas operācijām, un tā sastopamība ir augsta. Pētījumi liecina, ka apmēram 75% pacientu simptomi ir no 6 līdz 12 mēnešiem pēc operācijas, bet 40% pacientu simptomi saglabājas piecus gadus. LARS sindroms var būt multifaktorālas izcelsmes, ietverot staru terapijas izraisītus bojājumus, denervāciju, fibrozi un elasticitātes zudumu.
LARS ārstēšana ir daudzpusīga un ietver dažādas pieejas. Dzīvesveida un uztura pielāgošana, zāļu terapija un fizioterapija ir būtiskas ārstēšanas metodes. Ir svarīgi izmantot simptomu izvērtēšanas skalas, piemēram, Klīvlendas slimnīcas skalu un Svētā Marka slimnīcas skalu, lai precīzi novērtētu simptomus un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu. Dažos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti un mazinātu simptomus.
Uztura loma zarnu vēža pacientiem
Par uzturu zarnu vēža pacientiem tika uzsvērts, ka uztura terapija ir būtiska pacienta atveseļošanās procesa sastāvdaļa. Uztura terapija jāpielāgo katra pacienta individuālajām vajadzībām, ņemot vērā veselības stāvokli, simptomus un ārstēšanas blaknes. Speciālisti uzsvēra, ka cieša sadarbība starp pacientu, ārstu un uztura speciālistu ir būtiska, lai nodrošinātu optimālu uzturu, ar kura palīdzību būtu iespējams kontrolēt simptomus, novērst malnutrīciju un uzlabot dzīves kvalitāti.
Lai nodrošinātu efektīvu uztura terapiju, pacientiem ieteicams ievērot vairākus pamatprincipus. Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu olbaltumvielu, enerģijas un citu uzturvielu uzņemšanu, lai uzturētu ķermeņa masu un stiprinātu imūnsistēmu. Šķidruma uzņemšana ir jāpielāgo individuālajām vajadzībām, bet parasti tā ir aptuveni 30 ml uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Šķiedrvielu uzņemšana arī ir nozīmīga, un ieteicams dienā patērēt 20–35 gramus šķiedrvielu, lai uzlabotu zarnu darbību un novērstu aizcietējumus.
Uzturā jāiekļauj vairāk augļu un dārzeņu, kas ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem. Tika ieteikts samazināt sarkanās gaļas lietošanu līdz 500 gramiem nedēļā un izvairīties no pārstrādātas gaļas produktiem. Smēķēšanas atmešana un alkohola lietošanas samazināšana ir vēl divi būtiski ieteikumi, kas var uzlabot vispārējo veselības stāvokli un mazināt vēža atkārtošanās risku. Fiziskās aktivitātes arī ir jāiekļauj ikdienas rutīnā, un ieteicams izvēlēties vidējas intensitātes un spēka vingrojumus, kas palīdz uzturēt labu fizisko stāvokli un uzlabot dzīves kvalitāti.
Īpaša uzmanība jāpievērš uzturam pēc operācijas, kad pacientiem ir jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, lai novērstu infekcijas un citas komplikācijas. Pēcoperācijas periodā ir svarīgi izvairīties no nepareizi termiski apstrādātiem produktiem un produktiem, kas var veicināt gāzu rašanos, piemēram, kāpostiem, pupiņām un fermentētiem produktiem. Pacientiem tiek ieteikts rakstīt uztura dienasgrāmatu, lai palīdzētu gan sev, gan speciālistam noteikt cēloņsakarības starp uztura paradumiem un simptomiem.
Psiholoģiskā veselība un psihoemocionālais atbalsts
Ne mazāk svarīga ir psiholoģiskās veselības nozīme vēža pacientu ārstēšanā. Psiholoģiskais atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu pacientiem pārvarēt ārstēšanas grūtības un uzturēt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Vēža ārstēšana bieži vien ir saistīta ar lielu emocionālu stresu, tāpēc psiholoģiskais atbalsts var būt nozīmīgs faktors, kas palīdz pacientiem pārvarēt šo periodu.
Psihoemocionālais atbalsts var ietvert individuālas konsultācijas ar psihologu, grupu terapijas un relaksācijas tehnikas. Šāds atbalsts palīdz pacientiem tikt galā ar trauksmi, depresiju un citiem emocionāliem traucējumiem, kas bieži vien pavada vēža ārstēšanu. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka psiholoģiskais atbalsts ir svarīgs ne tikai pacientiem, bet arī viņu ģimenēm, kas arī saskaras ar lielu emocionālu slodzi.
Psiholoģiskais atbalsts palīdz uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un stiprināt viņu emocionālo noturību, kas ir būtiski veiksmīgai ārstēšanai. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība pēc holistiskas pieejas vēža pacientu aprūpē, kurā tiek ņemta vērā gan fiziskā, gan psiholoģiskā veselība.
Secinājumi un ieteikumi
Diskusija starp kolorektālā vēža pacientu biedrību “Europa Colon Latvija” un GASTRO CENTRA speciālistiem sniedza vērtīgas atziņas par kolorektālā vēža pacientu ārstēšanu un aprūpi Latvijā, iezīmējot arī vājos posmus un problēmsituācijas, ar kurām pacienti saskaras.
Uzturs ir būtisks vēža pacientiem gan ārstēšanas laikā, gan arī pēc tās, un tas jāpielāgo katra pacienta individuālajām vajadzībām. LARS sindroms ir bieža problēma pēc taisnās zarnas rezekcijas, un tā ārstēšanai nepieciešama daudzdisciplināra pieeja. Savukārt psihoemocionālais atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu pacientiem pārvarēt ārstēšanas grūtības un uzturēt augstu dzīves kvalitāti.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pēc integrētas pieejas vēža pacientu ārstēšanā, kurā tiek ņemta vērā gan fiziskā, gan psiholoģiskā veselība. Dažādu specialitāšu ārsti, uztura speciālisti, un psihologi kopā var nodrošināt visaptverošu aprūpi, kas palīdz pacientiem pārvarēt ārstēšanas izaicinājumus un uzlabot dzīves kvalitāti. Kolorektālā vēža pacientu biedrība “Europa Colon Latvija” un GASTRO CENTRA speciālisti turpinās strādāt kopā, lai veidotu ieteikumus kolorektālā vēža novēršanas pasākumu uzlabošanai un identificēto vājo posmu pacientu ceļā risināšanai.
Pacientu un ārstu sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu labākos ārstēšanas rezultātus un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Kopīgi strādājot, ir iespējams sasniegt ievērojamus panākumus kolorektālā vēža ārstēšanā un aprūpē Latvijā, un šāda veida diskusijas ir svarīgs solis šajā virzienā.
