Dr. Jānis Verners Birnbaums: “Latvijā iespējas ir daudz un paliek arvien vairāk…”
GASTRO CENTRA jaunais ārsts–rezidents, anesteziologs Jānis Verners Birnbaums ir jaunais ārsts ar neizsakāmi lielu vēlmi pilnveidoties un augt medicīnas nozarē, saskatot iespējas medicīnas nozari Latvijā attīstīt un pilnveidot. “Galvenais ir būt drosmīgam un nebaidīties,” saka Jānis Verners. GASTRO ZIŅĀM viņš stāsta par sevi, savām izvēlēm medicīnā un karjeras iespējām GASTRO CENTRĀ.
– Ārsts anesteziologs un gastroenteroloģija. Pēc pieredzes – gastroenteroloģijas “virziens” nav pati “populārākā” izvēle jauno ārstu vidū. Jūs nesen sākāt darbu GASTRO CENTRĀ. Tādēļ pirmais jautājums ir tradicionāls: kāpēc izvēle par savu darbavietu “kritusi” tieši uz GASTRO CENTRU, īpaši ņemot vērā iepriekš apgalvoto?
– Pirmkārt, esmu pazīstams ar vienu no pieredzējušākajiem mūsu anesteziologiem, GASTRO CENTRA galveno ārstu dr. Jāni Zaķi, mēs strādājām kopā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Tieši no viņa nāca aicinājums strādāt GASTRO CENTRĀ, un par šo klīniku jau biju dzirdējis iepriekš, tāpēc piedāvājums šķita interesants. Noteikti bija priekštats par to, ka šeit ir labvēlīga darba vide, un es kā jaunais speciālists varu šeit daudz iemācīties un apgūt daudzas praktiskas jaunas iemaņas. Tāpat noteikti vērā ņemams faktors ir lielā pacientu plūsma un sakārtotā sistēma, kas nodrošina, ka es strādāju kvalitatīvā vidē.
– Kāds bija Jūsu jaunā mediķa ceļš līdz ārstam–anesteziologam?
– Esmu izvēlējies medicīnas nozari un ieguvis ārsta diplomu Rīgas Stradiņa universitātē, tāpēc nākamais solis ir loģisks – rezidentūra. Anestezioloģiju un reanimatoloģiju rezidentūrā es vēlējos jau sen, jo mani aizrauj tieši šī medicīnas nozare, kurā tiek “balansēts” starp dzīvību un nāvi. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, bet tajā pašā laikā ļoti interesanti un profesionāli aizraujoši. Pirmos divus gadus, studējot medicīnu, vēlējos būt sirds un asinsvadu ķirurgs, kardioķirurgs, sirds ķirurgs, bet laikam ejot, nonācu pie secinājuma, ka mani tomēr ķirurģija īsti nesaista, jo ķirurģijā ir mazāk teorija un zinātne, vairāk tikai prakse. Redzēju ķirurgus, pie kuriem gāju mācīties, un novēroju, ka ķirurgi ir ļoti aizmirsuši tās lietas, ko mums māca universitātē, piemēram, fizioloģijas pamatus. Protams, viņi pārzina, kas viņu nozarē ir svarīgs, bet aizmirsuši visu ārpus tās. Savukārt anestezioloģija ietver visas orgānu sistēmas visos līmeņos. Man ir jāpārzina nieru, sirds un plaušu darbība, elpošanas funkcijas, fizioloģija, anatomija, pataloģija, viss, ko mēs mācījāmies augstskolā, to visu arī regulāri izmantoju.
– Jaunie mediķi bieži zināšanas papildina ne tikai pašmāju medicīnas izglītības iestādēs, bet arī ārvalstu augstskolās un klīnikās. Vai Jums ir pieredze šajā jomā?
– Man nav starptautiskas pieredzes ārsta darbā, bet divus gadus apguvu somu valodu, biju plānojis braukt rezidentūru studēt Somijā, bet pēdējā brīdī pārdomāju un paliku Latvijā.
– Kas ir tas pozitīvais, ko varat iegūt no darba tieši GASTRO CENTRA klīnikā? Karjeras iespējas, izaugsme, tehnoloģijas?
– Kā jau iepriekš minēju, GASTRO CENTRĀ ir izstrādāta sistēma, tā gadiem jau strādā, līdz ar to ir tikts līdz faktiski optimālam līmenim. Klīnikā strādā ļoti pieredzējuši ārsti, līdz ar to, esmu pārliecināts, daudz iegūstu un iegūšu no viņu sniegtajiem padomiem. Tāpat nozīmīga un noderīga ir visa tā informācija, kas ir balstīta rezultātos un faktos. Tā nav “tautas medicīna” vai “tautas gudrības”, kā jāārstē, tās ir īstas un pareizas ietas. Ir liela pacientu plūsma. Un tas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu labas iemaņas, lai kvalitatīvāk varētu pilnveidoties. GASTRO CENTRS kā organizācija ir ļoti tendēta uz kvalitāti, tas ļoti labi palīdz pašam saprast organizēšanu un “lielo bildi”, kā ir labāk darīt, kāpēc neslinkot, un, protams, pacientam pievērsties nopietni, nevis ātri un vienkārši. GASTRO CENTRĀ noteikti ir pasaules līmeņa pieeja.
– Mūsdienu medicīna pārsvarā ir starpdisciplināra. It īpaši tas attiecas uz sadarbību starp ģimenes ārstiem, ārstiem–speciālistiem, ārstiem, kuri nodrošina procedūru, operāciju un izmeklējumu atbalstu, svarīga ir arī pacientu līdzestība. Vai un kā šī sadarbība GASTRO CENTRĀ veidojas Jums?
– Man personīgi svarīgi ir, lai pacients savas dzīves laikā ir veicis nepieciešamos izmeklējumus. Ja ir bijušas kādas saslimšanas, tad lai tās tiek laicīgi ārstētas. Svarīgi, lai pacientam ir pareiza terapija, lai visas saslimšanas ir kompensētas. Viens piemērs: ja pacientam ir sašaurināti asinsvadi sirdij un pastāv stenokardijas un infarkta risks, un pacientam nav ielikti stenti, tad ģimenes ārstam ir jāzina, kas jādara. Jo, atnākot pie mums, katra narkoze ir zināms risks pie mums uz procedūru galda dabūt infarktu. Līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi, ka ģimenes ārsts to iepriekš ir novērsis vai nosūtījis pacientu pie kardiologa. Tad, pacientam nākot pie mums, nav jāriskē ar viņa veselību, lai veiktu izmeklējumus. Tas ir ļoti svarīgi. Tas ir tas, ko es sagaidītu no ģimenes ārstiem, lai nepieļautu pacientu dekompensētu stāvokli. Lai sadarbība būtu veiksmīgāka, es ieteiktu ģimenes ārstiem un ārstiem kopumā pacelt algas, vairāk nodrošināt rezidentūras vietas, lai mums ir labi un profesionāli ģimenes ārsti. Manuprāt, ģimenes ārsts ir vissvarīgākais ārsts, un tā ir sarežģītākā profesija, jo jāpārzina viss un vēl paralēli jāatbild par pacientu sociālajām problēmām. Tas ir sarežģīti. No ģimenes ārsta ir atkarīgi visi pārējie nozares ārsti, jo to, cik labi būs sagatavots pacients no ģimenes ārsta puses, ar tādu mēs strādājam. Ir jāmaksā vairāk, ir jādabū labi speciālisti, esoši speciālisti jāatalgo pienācīgi, lai nepazūd motivācija.
– GASTRO CENTRĀ veiktie izmeklējumi un procedūras prasa aktīvu līdzdarbību arī no pacienta puses. Sākot jau ar pareizu sagatavošanos izmeklējumiem un beidzot ar vistriviālāko savu problēmu “nenoslēpšanu” no ārsta. Ko Jūs kā ārsts–anesteziologs ieteiktu pacientiem, kuriem nepieciešams veikt izmeklējumus?
– Ja ir kādas sūdzības, vai pat hroniskas sūdzības, piemēram, gadiem sāp galva, vai ir problēmas ar asinsspiedienu, nevajadzētu cerēt, ka viss pāries “pats no sevis”, gadiem neko nedarot lietas labā. Tā nedrīkst rīkoties. Vajag savu ķermeni kopt un rūpēties. Asinsspiedienu ir nepieciešams saregulēt, vajadzētu atrast iemeslu arī galvas sāpēm. Protams, visa pamatā ir veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes, veselīga dzīves uztvere. Veselā miesā vesels gars. Ar veselīgu cilvēku ir gan patīkami strādāt, gan vienkāršāk un drošāk, jo visi medicīniskie procesi ir daudz paredzamāki – medikamentu panesamība, organisma un citas reakcijas. Ja mēs zinām, ka pacientam nav “zemūdens akmeņi”, tad noteikti ir daudz vienkāršāk un drošāk.
– Atgriežoties pie jauno ārstu ienākšanas profesionālajā darba tirgū. Nereti jaunie ārsti dodas strādāt uz ārzemēm, pamatā atsaucoties uz plašākām izaugsmes iespējām un, protams, atalgojuma jautājumu. Kā Jūs vērtējat šo situāciju? Vai tiešām Latvijā ir “tik traki”?
– Ja salīdzina Latvijas mediķus un situāciju Eiropā un pasaulē kopumā, noteikti teiktu, ka ir traki. Bet vispirms tieši atalgojumu ziņā. Bet, ja salīdzinām Latvijas ārstus ar ugunsdzēsējiem vai policistiem, tad situācija vairs nešķiet tik traka. Es tiešām neapskaužu ugunsdzēsējus un policistus, jo viņu darbs ir tikpat grūts, ja ne vēl grūtāks, un viņi saņem vēl mazāku atalgojumu nekā ārsts. Kad ir ārstu piketi, es noteikti piedalos un atbalstu. Vēlētos adekvātāku algu, bet vairāk man ir žēl ugunsdzēsējus, policistus un skolotājus. Viss ir atkarīgs, kā uz šo situāciju skatās.
– Ko Jūs ieteiktu saviem vēl tikai topošajiem kolēģiem? Kādu ceļu viņiem iet, kādas iespējas izvēlēties?
– Latvijā jaunajiem ārstiem ir iespējas augt un pilnveidoties. Iespējas ir daudz un paliek arvien vairāk, ņemot vērā, ka ir vērojama paaudžu maiņa. Jo tie ārsti, kas ir no padomju skolas, jau dodas pensijā. Mūsdienu medicīna ir ar pilnīgi citādu skatījumu – ar pieejamajiem interneta resursiem, izstrādātajām medicīnas vadlīnijām un datu bāzēm. Jaunajiem speciālistiem ir kārtīga motivācija lasīt un mācīties, jo informācija ir plaši pieejama, un līdz ar to visi viens otru motivē. Ja kāds ir gudrāks, ir vēlme pašam būt gudrākam, un tādā veidā, lai konkurētu, mēs bīdām viens otru uz priekšu. Jaunajiem ārstiem ir daudz iespējas, ārsti trūkst, līdz ar to mēs varam tikt labās vietās, faktiski visur, kur vēlamies. Tikai nepieciešams nopietni pieiet savai karjerai un gatavoties. Mēs visi vēlamies labus un profesionālus speciālistus. Jaunajiem anesteziologiem ieteiktu tieši to pašu. Bet vēlos vēlreiz uzsvērt: Latvijā ir labi un profesionālu un labu anesteziologu trūkst. Un tas nozīmē, ka ir daudz iespējas gan pilnveidoties, gan atrast ļoti labu darbu. Ja ir vēlme un “draivs” darīt lietas, tad var tikt uz interesantām operācijām, strādāt ar interesantiem pacientiem, ir iespēja iegūt ļoti lielu praksi. Ļoti ātri un ļoti daudz var iemācīties, jo, ja tev ir tendence uz attīstību, apkārtējie to redz un mēģina tev palīdzēt attīstīties. Prakses iespējas ir pieejamas daudz, bet teorija gan pašam ir jāapgūst. Kopumā es noteikti ieteiktu izskatīt iespēju palikt Latvijā, lai kopā cīnītos un censtos uzbūvēt pasaules līmeņa medicīnu mūsu valstī. Protams, otrs variants ir aizbraukt uz ārzemēm, apgūt labu izglītību un prasmes, redzēt pasaules pieredzi un atvest to uz Latviju, kas, manuprāt, arī būtu lieliski. Bet saprotu, ka tajā brīdī, kad jaunais ārsts dotas uz ārzemēm un būs “iekodies garšīgajā kaulā”, kas ir tur, reti kurš vēlēsies atgriezties atpakaļ.
– Ja būtu jāsalīdzina pieredze – gan paša, gan citu jauno ārstu –, tad ar ko darbs GASTRO CENTRĀ (vai citā privātā klīnikā) atšķiras no darba valsts slimnīcās vai valsts medicīnas centros?
– Tā kā es pats strādāju arī “Gaiļezerā” un esmu RAKUS rezidents, tur ir milzīga pacientu plūsma, tas ir Latvijas lielākais medicīnas centrs. Līdz ar to ir nemitīga skriešana, stress, nervozs darba ritms, brīžiem viss notiek haotiskāk, savukārt GASTRO CENTRĀ ir ļoti skrupulozi atstrādāta sistēma, viss strādā kā pulkstenis, līdz ar to šeit ir daudz mierīgāk, daudz mazāk stresa. Es uz GASTRO CENTRU nāku bez saspringuma un, aizejot no darba, nejūtos izmocīts, savukārt no valsts slimnīcas darba dodos mājās viegli uzvilkts un pārguris, jo darbs tur prasa pilnīgi citu resursu.
– Vai ir kādi secinājumi, pieredze, kas būtu jāņem vērā nākamajiem un esošajiem medicīnas studentiem un ārstiem–rezidentiem, kuru Jūs gribētu ieteikt un kas būtu svarīga?
– Galvenais ir nebaidīties, kaut gan nav viegli. Darbs ir jāiegulda milzīgs, nervi arī tiek pakutināti, bet tas ir interesanti un ir to vērts. Medicīna ir ļoti interesanta nozare, katrs šeit var atrast vietu. Sākums ir visbiedējošākais, jo šķiet, ka neko nesaproti. Taču pēc zināma laika, kad esi daudz apguvis un redzējis, sāc saprast. Tad paliek vēl vairāk bail, jo saproti, ka tomēr daudz ko vēl nesaproti… (Smejas.) Un tā tas iet uz riņķi. Nekad nebūs tā, ka zināsi visu.
– Mediķi ir slaveni ar savu melno humoru un nezinātājiem dažkārt šķietamo cinismu…
– Noteikti piekrītu apgalvojumam par mediķu melno humoru un cinismu. Cinisms un melnais humors ir aizsardzības mehānisms, tā tas ir bijis vienmēr – kara laikā ierakumos leģionāri jokoja un stāstīja stulbus jokus viens otram, lai saglabātu veselo saprātu. “Kovida” laikā mēs jutāmies līdzīgi kā kaujas laukā, kad strādā 24/7, visi ir izdeguši, bet tu turpini, centies pēc iespējas vairāk palīdzēt pacientiem. Tad gan brīžiem realitāte mijās ar fantāziju, tad vienīgais, kas turēja pie saprāta, bija melnie joki, kurus labāk gan publiski nestāstīt.
– Noslēgumā tradicionāls jautājums visiem intervējamajiem – Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un visam GASTRO CENTRAM?
– Viss būs labi! Latvijā medicīna attīstīsies, jo valstij ir tikai 30 gadi, un mēs jau esam labā medicīnas līmenī, ņemot vēra, ka padomju medicīna nebija nekas, salīdzinot ar to, kā ir tagad. Mums ir iespēja braukāt pa pasauli un mācīties dažādos semināros, kongresos, piedalīties asociāciju sēdēs. Un tas ir tikai laika jautājums, kad mēs būsim konkurējoši pasaulē, jo Latvijā medicīna ir līmenī. Galvenais ir medicīnas nozarē pareizi saimniekot.
