Aiga Balode: “Digitalizācija sniedz atbalstu izmaiņām, kas notiek nozarē.”
Bieži vien ar terminu “digitalizācija” mēs katrs mēdzam saprast pavisam atšķirīgas lietas. Turklāt teju vai katrā publiskā diskusijā par veselības nozares attīstību
Diskusiju dalībnieki – gan mediķi, gan nozares speciālisti, eksperti vai politikas veidotāji – nereti izmanto citus tikpat “modernus” apzīmējumus procesiem “inovācijas”, “ilgtspēja”, “pārmaiņu vadība”, “labbūtība” u.t.t… Taču bieži vien nav īsti skaidrs, ko katrs no runātājiem vispār ar šādiem jēdzieniem domā un kas zem tiem “slēpjas”. Tomēr, runājot par veselības aizsardzības nozares attīstību, būtu jābūt skaidram un saprotamam, ko politikas veidotāji un nozares vadība saprot ar vienu vai otru jēdzienu.
Tāpēc “GASTRO Ziņas” aicināja uz sarunu Aigu Balodi, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos, lai skaidrotu gan to, kas slēpjas aiz mūsdienīgajiem terminiem, gan to, kā jaunās vēsmas nozarē un nozares pārvaldībā palīdzēs gan pacientiem, gan mediķiem.
– Pārmaiņas veselības nozarē notiek nepārtraukti, tai skaitā pateicoties jaunām tehnoloģijām un digitalizācijas iespējām, kas nav īstenojamas bez profesionāla un neatlaidīga ārstniecības personu darba. Nozarē izmaiņas ir nepārtrauktas, un tā tam arī jābūt, jo ir nemitīgi jāattīstās, sekojot gan tehnoloģiju, gan sabiedrības attīstībai. Šobrīd lielas cerības ir uz mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu, lai precīzāk diagnosticētu, ārstētu un arī preventīvi pievērstu uzmanību riska faktoriem, kā arī savlaicīgāk spētu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus. Tiek runāts par digitālo transformāciju – proti, pārskatot pakalpojumu sniegšanas procesus un veiktās darbības, ir svarīgi saprast, ko ar digitalizācijas risinājumu un informācijas komunikācijas tehnoloģiju palīdzību ir iespējams mainīt un uzlabot, vai izveidot pilnīgi no jauna. Tāpēc es terminu “digitalizācija” skaidrotu tā – digitalizācija sniedz atbalstu izmaiņām, kas notiek nozarē. Šobrīd plašas diskusijas ir arī par prognozējamo būtisko darbaspēka trūkumu visās ES dalībvalstīs un par to, kā sekmēt pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību iedzīvotājiem, ieviešot dažādus digitālos risinājumus kā atbalstu ārstniecības procesā.
Aiga Balode
Jūsu amats Veselības ministrijā paredz tiešu atbildību par šo jomu. Kā Jūs definētu savus galvenos uzdevumus?
Mans amats tika izveidots, lai palīdzētu pārvaldīt un koordinēt nozarē notiekošos digitalizācijas procesus, lai ieguvēji būtu ārstniecības iestādes, pacienti un arī valsts iestādes, kas varētu sekmīgāk īstenot faktos balstītu politiku. Dažādās iniciatīvas un projekti, kas tiek īstenoti, rada aizvien jaunas datu kopas, kuras ir būtiskas ne tikai pacientu ārstēšanai, bet arī pētniecībai un inovācijai. Pasaules Ekonomikas forums šogad savā ziņojumā “Pārveidojot veselības aprūpi: virzīties cauri digitālajai veselībai ar vērtībās balstītu pieeju” (2024), aicina daudz aktīvāk izmantot publisko un privāto partnerību, citādāk paskatoties uz pārmaiņu procesiem, mobilizēt resursus un atbalstīt inovācijas horizontālas sadarbības ietvaros, kā arī droši, atbildīgi, bet arī inovatīvi izmantojot digitalizācijas iespējas. Tas atbilst arī Pasaules Veselības organizācijas aicinājumam – veselības politika visās jomās, jo veselība nav tikai veselības nozares jautājums.
Runājot par pārmaiņām jebkurā no sabiedrībai svarīgām jomām (vienalga, vai tā būtu veselība, izglītība, kultūra vai tautsaimniecība), mēdz teikt, ka valstij ir jādod “rāmis” un jādefinē spēles noteikumi, kas būtu maksimāli labvēlīgi nozarē iesaistītajām pusēm, bet pārējo regulēs tirgus un pieprasījums un piedāvājums. Citiem vārdiem, valstij pēc iespējas mazāk būtu jājaucas nozarēs ar savu regulējumu. Cik lielā mērā šis apgalvojums attiecas arī uz veselības jomu, jo, kā zināms, veselības aizsardzības nozare vistiešākajā veidā attiecas uz katru no mums, un šajā ziņā nevar būt tikai un vienīgi “tirgus attiecības”…
Tiesības uz veselību ir vienas no svarīgākajām pamattiesībām, tās minētas arī starptautiskajos tiesību aktos, un katrai valstij uzliek noteiktus pienākumus šo saistību izpildei. Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, virzās uz pacientu centrētu veselības aprūpi, kur pacientam ir liela loma ārstniecības procesā, darbojoties ciešā sadarbībā ar ārstniecības personālu. Un šādu pieeju ir iespējams nodrošināt ciešā sadarbībā ar privāto sektoru. Kā piemēru minēšu digitalizāciju. Latvija ir izvēlējusies veidot atvērtu digitālās veselības datu ekosistēmu. Tas nozīmē, ka valsts nosaka ietvaru, nosacījumus, kādiem jāatbilst pakalpojuma sniedzējiem, bet privātais sektors ir aktīvi iesaistīts pakalpojumu sniegšanā.
2022. gadā jūlijā tika izveidota Digitālās veselības padome, tā ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares speciālistus, valsts un pašvaldību institūcijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertus un pacientu intereses pārstāvošās organizācijas uz pacientiem un citiem lietotājiem orientētas atvērtas digitālās veselības ekosistēmas izveidē un attīstīšanā, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību, izmaksu efektivitāti un ērtumu visos veselības aprūpes līmeņos iesaistītajiem. Plānots, ka šogad septembrī darbu uzsāks kapitālsabiedrība SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” (LDVC), lai sekmētu digitālās veselības attīstību un nodrošinātu stratēģisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību. Mainoties ārstniecības procesam, izmantojot jaunās tehnoloģijas, datu aprite veselības nozarē tikai pieaugs. Veselības nozares sadrumstalotā digitālā vide un tās pārvaldība, datu standartu neesamība, decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldība skaidri norāda uz nepieciešamību konceptuāli mainīt līdzšinējo pieeju. Atsevišķa iestāde veselības datu pārvaldības nodrošināšanai ir būtisks solis nozares digitālajai transformācijai, sākot ar darbības procesu pārskatīšanu un jaunu risinājumu ieviešanu.
Ietvaru veselības datu pārvaldībai nosaka arī ES regulējums, kas līdz 2030. gadam nosaka aktīvāku datu apmaiņu arī starp ES ārstniecības iestādēm. Turklāt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar citām nozarēm īsteno dažādas horizontālās jeb starpsektoru sadarbības aktivitātes, lai sekmētu digitalizācijas briedumu valstī kopumā. Vēlos pieminēt arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) koordinētos inovāciju projektus, kur atbalstītas gan publiskā, gan privātā sektora iniciatīvas, un pārmaiņu rezultāts 18 projektos būs iedzīvotājiem redzams jau 2026. gadā. Cieša sadarbība ir ļoti būtiska, un vēlos pateikties visiem iesaistītajiem, kas sekmējuši digitālās veselības attīstību Latvijā.
Tiešā veidā uz digitalizācijas un pārmaiņu vadību attiecas iedzīvotāju datu bāzu uzturēšana, lai mēs ērti un vienkārši, nokļūstot pie ārsta vai klīnikā, varētu gan paši, gan mūs ārstējošie mediķi uzzināt slimības vēstures, veiktos izmeklējumus un to rezultātus, lietotos medikamentus u.t.t. Kāda ir situācija šobrīd valstī kopumā ar centralizētām datubāzēm, iespējām tās izmantot, piemēram, pierakstoties pie speciālistiem un citiem medicīniskiem nolūkiem?
Pagājušajā gadā tika apstiprināta Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam, lai nodrošinātu visu digitālajā veselībā iesaistīto pušu vienotu izpratni un redzējumu par valsts prioritātēm digitālajā veselībā, tās tālāko attīstību un tādējādi veicinātu valsts pārvaldes, ārstniecības iestāžu un industrijas sadarbību datu pieejamības un savietojamības nodrošināšanā un digitālo pakalpojumu attīstīšanā. Datu savietojamība un pārneses iespējas ir viens no šīs stratēģijas prioritātēm, kuras īstenošana ir svarīga ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ārstniecības personālam. Tādēļ arī tika izveidots LDVC (ar 2024. gada 23. aprīļa Ministru kabineta lēmumu), kurš no NVD pakāpeniski pārņems e-veselības uzturēšanas un attīstīšanas funkciju. LDVC uzdevums būs nodrošināt arī veselības datu standartizētas un sistematizētas apmaiņas ieviešanu. Piemēram, jau šobrīd NVD ir izstrādājis laboratorisko izmeklējumu standartizētu datu modeli, tas no 2025. gada aprīļa būs obligāts stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, bet ilgtermiņā plānots, ka vienotu laboratorisko izmeklējumu risinājumu izmantos visas ārstniecības iestādes. LDVC uzdevums būs arī ieviest vienotus tehniskos datu apmaiņas standartus. Šobrīd izvēlētais virziens Latvijā, izveidojot atsevišķu veselības datu pārvaldības institūciju, ir būtisks, lai veselības dati ne tikai būtu pieejami ārstniecības procesā, bet arī būtu izmantojami pētniecībai un inovāciju attīstībai. Protams, datu aizsardzības, datu drošības un kiberdrošības jautājumi ir aktuāli, veidojot atvērtu digitālās veselības ekosistēmu.
Kā Jūs no procesu vadības, pārvaldības un arī moderno tehnoloģiju, tostarp – digitālo procesu vadības rīku –, vērtētu savietojamību starp valsts vai pašvaldību uzturētām medicīnas iestādēm un privātiem tirgus? Cik lielā mērā valsts un pašvaldību iestādēm un privātajiem medicīnas uzņēmumiem būtu jāsadarbojas un cik lielā mērā tie sadarbojas, raugoties no Jūsu kā VM vadības pārstāves pozīcijām?
Pēc manas pieredzes ārstniecības iestādes ir bijušas ļoti atsaucīgas, norādot līdzšinējos izaicinājumus, vienlaikus sniedzot priekšlikumus efektīvākai sadarbībai nākotnē. Tādēļ ceru, ka arī LDVC būs nozares iestāžu atbalsts, īpaši laika posmā, kad tiks īstenotas dažādas pārmaiņas veselības datu sakārtošanā. Arī GASTRO CENTRS ir virzījis vairākus priekšlikumus, īpaši saistībā ar vēža diagnosticēšanas procesu, tai skaitā sekmējot sadarbību dažādu ārstniecības iestāžu starpā un pārņemot labāko praksi no citām valstīm.
Saistībā ar veselības nozares attīstību digitalizācijas virzienā mēdz bieži lietot divus dažādus terminus – digitalizācija un digitālā transformācija. Ko tas nozīmē? Vai starp šiem jēdzieniem ir atšķirība?
Ir nodalāmi procesi, kuros tiek nodrošināta datu pārnese no papīra formāta uz digitālo vidi, veidojot elektroniski veselības datus, nodrošinot datu apmaiņu, tai skaitā pacienta piekļuvi saviem datiem. Šobrīd tiek runāts par digitālo transformāciju, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanas pārveidi, pilnveidi vai ieviešanu no jauna. Digitalizācija ir atbalsta mehānisms pārmaiņām nozarē. Pēdējos gados tiek akcentēta lietotāju pieredzē balstīta digitālā transformācija, kur lietotāju iesaiste ir svarīga pirms izmaiņu ieviešanas dažādos pakalpojumos. Un šāda pieeja tiek īstenota ne tikai veselības nozarē. Pasaules Veselības organizācija aicina uz digitālo transformāciju veselības nozarē skatīties kā uz iespēju nodrošināt vispārējo veselības aprūpi (Universal health coverage), ņemot vērā sabiedrības novecošanās izaicinājumus, ierobežotos finanšu resursu nozarē un pilnvērtīgāk izmantojot IKT risinājumu iespējas. Šobrīd daudz tiek diskutēts par to, kā izstrādāt risinājumus, kas būtu ērti ārstniecības un atbalsta personālam, vienlaikus nodrošinot pieeju arī pacientam. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latviju kopumā ir aicinājusi publiskajā sektorā ieviest inovācijas kā politikas procesu īstenošanas neatņemamu sastāvdaļu. Savukārt par veselības datiem OECD norāda, ka Latvijā ārstniecības iestādēs (katrā konkrēti) ir nodrošināta datu pārvaldība, bet datu savietošana ir problemātiska. Tādēļ turpināmi ir abi procesi – gan digitalizācija, gan digitālā transformācija. Turklāt vēlos norādīt, ka ir ārstniecības iestādes, kuras varam minēt kā labos piemēros, kur informācijas sistēmas un digitālie risinājumu nodrošina regulārus datus ne tikai par ārstniecības procesu, bet ārstniecības iestādes darbības efektivitāti kopumā. Savstarpējā sadarbība ir bijis izaicinājums līdz šim, bet tai ir jākļūst par iespēju veselības nozares datu pārvaldības stiprināšanā. Gan starp privāto un publisko sektoru, gan ārstniecības iestādēm savā starpā.
Populāra tēma dažādās sociālo tīklu “interešu grupās” ir diskusija par jautājumu, kuru, vienkāršoti izsakoties, var aprakstīt tā: visas tās tehnoloģijas un digitalizācijas, kurām vajadzētu mūsu dzīvi padarīt vienkāršāku, patiesībā tikai rada jaunus sarežģījumus. Kā Jūs atspēkotu šādu apgalvojumu? Un kur šeit redzat ministrijas (vai “valsts”) lomu – izskaidrot iedzīvotājiem pārmaiņu būtību?
Veselības pratība un digitālā pratība ir liels izaicinājums, tostarp – arī man personīgi, jo izvēlēties atbilstošākos risinājumus ne vienmēr ir vienkārši. Ir diskusijas par to, ka tikai neliela daļa no izstrādātajiem risinājumiem un tehnoloģijām tiek lietoti, tādēļ gan Veselības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, gan VARAM mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem noorientēties lielajā iespēju klāstā. Digitālās veselības padomes pārstāvji ir bijuši ļoti aktīvi šajā jautājumā, norādot uz dažādām pilnveides iespējām un organizējot arī izglītojošus pasākumus par dažādām tēmām. Izmaiņas vienmēr prasa pielāgošanos, tā tas būs arī ar digitālās veselības ekosistēmas attīstību (LDVC būs skaidrojošā loma). Lietojamība un lietotājiem ērts formāts ir kļuvis par prasību valsts iestādēm savu pakalpojumu attīstīšanā. Plānots, ka tuvākajā laikā NVD iepazīstinās ar pacienta platformas jauno konceptu, kas pacientam ērtākā veidā ļaus piekļūt saviem datiem. Daudzas valstis, ieskaitot Dāniju un Igauniju, norāda, ka iedzīvotāju interese par saviem veselības datiem bija ļoti augsta Covid-19 pandēmijas laikā, tagad e-veselības portālu lietotāji ne tik aktīvi to izmanto, tādēļ tiek domāts par dažādiem atgādinājumiem un aicinājumiem preventīvi pievērst uzmanību savai veselībai. Plānojam arī ciešāku sadarbību ar VARAM un Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (VPV KAC), lai informētu iedzīvotājus par iespējām digitālajā vidē, tai skaitā telemedicīnas pakalpojumiem, kurus jau šobrīd piedāvā ārstniecības iestādes.
Ļoti diskutabls ir jautājums par mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu mūsu ikdienā. Ne tikai veselības jomā vien. Cik lielā mērā MI izmantošanas attīstība veselības nozarē ir aktuāla arī valsts politikas veidošanā?
Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā (2024) ir norādīts, ka veselības nozare nevarēs tikt viena pati galā ar izaicinājumiem. Jautājums ir risināms starptautiski, piesaistot dažādus sadarbības partnerus un rodot risinājumus, lai uzlabotu ārstniecības procesa rezultātus, īstenojot vērtībā balstītu digitālo transformāciju. Daudzi atbalsta pasākumi notiek ES ietvaros ar mērķi uzlabot pacienta ceļu ārstniecības procesā, uzsverot arī būtisko prevencijas nozīmi. Mākslīgā intelekta risinājumi veselības nozarē ir ieviešami ar īpašiem nosacījumiem, mazinot iespējamos riskus. ES šogad ir pieņemts Mākslīgā intelekta akts: pirmā regula mākslīgā intelekta pārvaldībai, tās īstenošanas koordinēšanu nodrošina VARAM. Akta mērķis ir nodrošināt drošu MI izmantošanu, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un sekmējot inovāciju attīstību.
Jau šobrīd redzam piemērus, kuros ar MI risinājumu palīdzību ir iespējams uzlabot ārstniecības procesu, pilnveidot dažādus atbalsta procesus un precīzāk analizēt informāciju, tāpat paplašinās arī prognozēšanas iespējas. VARAM veidos Latvijā Mākslīgā intelekta centru, lai sekmētu drošu MI risinājumu attīstību un ieviešanu. Veselības nozarē tiek prognozēts straujš MI risinājumu pielietojums nākotnē, samazinoties cilvēkresursiem ārstniecībā un palielinoties gados vecāku iedzīvotāju īpatsvaram ar pieaugošu ārstniecības pakalpojumu pieprasījumu. MI risinājumi tiek izstrādāti arī prevencijas sekmēšanai, tai skaitā datu apmaiņai ar citām nozarēm.
Latvijai šī ir iespēja iesaistīties drošu MI risinājumu izstrādē. Onkoloģijas kontekstā jau ir iespējams minēt vairākus piemērus, kur ārstniecības personāls ir iesaistīts starptautiskos projektos, lai izvērtētu MI iespējas un savlaicīgi apzinātu riskus, kā arī vairāki MI risinājumi tiek lietoti ikdienā ārstniecības iestādēs Latvijā. MI iespējas tikai pieaugs laika gaitā un, kā jau minēju, ES šobrīd ir daudz atbalsta mehānismu drošu MI risinājumu īstenošanai.
GASTRO CENTRS nule kā saņēmis atbalstu NVD projektu konkursā ar projektu par digitālo risinājumu izmantošanu nosūtījumu veikšanā uz endoskopijām. Ko no šāda projekta (un līdzīgiem citu privāto nozares dalībnieku projektiem) realizācijas sagaida VM – ne tikai GASTRO CENTRA, bet arī visas veselības aizsardzības sistēmas tvērumā?
Apsveicu GASTRO CENTRU un arī visus pārējos konkursa uzvarētājus! Šī ir zināšanu pārneses un pakalpojumu pilnveides iespēja. Lepojos ar NVD kolēģu paveikto, jo šis ir pirmais tāda mēroga pilotprojektu īstenošanas pasākums veselības nozarē, piesaistot ES finansējumu, lai salīdzinoši īsā laika posmā testētu jaunas idejas un pieejas. Kā jau minēju – gaidām rezultātus, kurus būs iespējams pārnest uz citu ārstniecības iestāžu praksi. Atsaucība konkursā bija ļoti liela (124 pieteikti projekti), tas norāda uz nozares gatavību iesaistīties dažādu attīstības scenāriju īstenošanā. Projekta galvenais uzdevums ir valsts apmaksātajā veselības aprūpē ieviest inovatīvus risinājumus un uzlabot pakalpojumu pieejamību. NVD plāno regulāri informēt par šo projektu īstenošanas progresu, un aicinu sekot tam līdzi.
Visbeidzot – tradicionāls jautājums “GASTRO Ziņu” viesiem: Jūsu novēlējums GASTRO CENTRA mediķiem un GASTRO CENTRAM?
Milzīgs paldies par darbu, kuru katrs no GASTRO CENTRA darbiniekiem dara. Prieks redzēt, ka atliek laika ārstniecības personālu iesaistīt GASTRO CENTRA digitālajā transformācijā, pat dažādu administratīvo procesu pārskatīšanā. Esat spēcīga komanda, kurai katrs pacients ir svarīgs. Lai visiem kopā mums izdodas veidot veselīgāku vidi Latvijā un lai izdodas savlaicīgi sniegt atbalstu pacientiem, ieviešot droši un drošas inovācijas!
