Jana Lepiksone, SPKC: “Cilvēki vairumā gadījumu vēršas pie ārsta tikai tad, kad jau ir slimības simptomi.”

Kā mums veicas ar 2022. gada decembrī EK Padomes apstiprināto jauno rekomendāciju vēža skrīnigam (īpaši ņemot vērā augsto onkoloģisko saslimstības līmeni) ievērošanu un ar skrīninga programmu realizēšanu?

Apzinoties, ka Latvijā vēža skrīninga programmas darbība un rezultāti pilnībā neatbilst Eiropas vadlīnijās noteiktajiem ieteikumiem, Veselības ministrija iesniedza projekta pieteikumu EK DG REFORM par tehniskā atbalsta sniegšanu. Šī gada janvārī  noslēdzās divu gadu sadarbības projekts ar Starptautiskās vēža izpētes aģentūras ekspertiem “Vēža aprūpes koordinācija un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā”. Projekta ietvaros eksperti sadarbībā ar Latvijas speciālistiem izvērtēja esošās vēža skrīninga programmas darbību un sagatavoja pasākumu plānu, lai uzlabotu gan programmas pārvaldību, īstenošanu un kvalitātes vadību, gan rezultātu novērtēšanu. Kā viens no pirmajiem ekspertu ieteikumiem bija izveidot pārskatāmu un praktiski realizējamu skrīninga programmas pārvaldības struktūru. Līdz ar to no 2023. gada oktobra SPKC ir jauna funkcija – nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga programmas vadību, ir precizēti arī NVD uzdevumi skrīninga īstenošanā. Atbilstoši ekspertu ieteikumiem un pasākumu plānam turpināsim darbu pie programmas darbības pilnveidošanas.

Kā liecina statistika, onkoloģiskās saslimšanas Latvijā uzrāda vienu no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Kas tam par iemeslu? Nevar taču būt tā, ka mums cilvēki citādāki nekā citviet pasaulē…

Onkoloģijas pacientu skaits Eiropas Savienībā kopumā pieaug, galvenokārt sabiedrības novecošanas dēļ, un 2022. gadā jaunu saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis 2,7 miljonus. Arī vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga un tika lēsts 1,3 miljonu apmērā. Saskaņā ar nesen Eiropas Vēža informācijas sistēmā publicētajiem datiem 2022. gadā Eiropā kopumā biežāk ir diagnosticēts krūts vēzis (13,8%), kolorektālais vēzis (13%), prostatas vēzis (12,1%), plaušu vēzis (11,6%), bet biežākie nāves cēloņi – plaušu vēzis (19,2%), kolorektālais vēzis (12,3%), krūts vēzis (7,5%), aizkuņģa dziedzera vēzis (7,4%). Ja salīdzinām Eiropas datus un situāciju Latvijā, tad redzam, ka kopumā saslimstība ar onkoloģiskām slimībām Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā, toties augstāka ir mirstība. Tomēr situācija atšķiras, ja skatāmies dažādu ļaundabīgo audzēju lokalizācijas, piemēram, aizkuņģa dziedzera vēža saslimstības un mirstības rādītāji Latvijā ir augstāki nekā vidēji Eiropā. Tāpat arī gan saslimstība, gan mirstība ar dzemdes kakla vēzi sievietēm Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Bet saslimstības rādītāji ar krūts vēzi sievietēm Latvijā ir zemāki nekā vidēji Eiropā, savukārt mirstības rādītāji ir nedaudz augstāki.

Arī kolorektālā vēža saslimstības vidējie rādītāji mums ir zemāki nekā citās Centrālās un Rietumeiropas valstīs. Tomēr arī kolorektālā vēža gadījumā bēdīgākais ir kas cits – mums ir viena no augstākajām kolorektālā vēža pacientu proporcijām, kas šīs slimības dēļ nomirst. Un šajā ziņā atkal esam vadošie Eiropā. Un te liela loma ir novēlotai diagnostikai. Kā šajā ziņā var palīdzēt valsts ieviestā un atbalstītā vēža skrīninga programma?

Pirmais un svarīgākais būtu, ja Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem izmantotu valsts piedāvāto iespēju un veiktu šo skrīninga izmeklējumu reizi divos gados. Te liela loma ir ģimenes ārstam, lai viņš piedāvātu pacientam testa komplektu un motivētu pacientu veikt šo testu. Vēža skrīninga mērķis ir veselu indivīdu izmeklēšana, lai atklātu priekšvēža izmaiņas, kuras, savlaicīgi neārstējot, var pārveidoties ļaundabīgā audzējā. Skrīnings ļauj slimību atklāt agrīnā stadijā, kā rezultātā iespējami sekmīgāki ārstēšanas rezultāti un saglabāta labāka pacienta dzīves kvalitāte. Ļoti būtiskas ir regulāras un plānotas sabiedrības informēšanas un izglītošanas aktivitātes, jāstiprina izpratne un zināšanas par skrīningu arī speciālistu vidū, kā arī jāuzlabo gan ģimenes ārstu, gan citu veselības aprūpes speciālistu motivācija un iesaiste skrīninga mērķauditorijas uzrunāšanā un atsaucības veicināšanā.

Arī ārsti uzsver “aptveres” ļoti lēno pieaugumu. Ierasti vaina lielākoties tiek meklēta pašos iedzīvotājos: viņi ir neaktīvi, nepiedalās skrīninga programmās. Bet vai tas ir vienīgais iemesls?

Kā jau minēju, šobrīd iedzīvotājiem netiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules uz skrīningu, kā tas ir krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga gadījumā. Zarnu vēža skrīningu organizē ģimenes ārsts, un viņš vizītes laikā pacientam piedāvā testēšanas komplektu. Par iemesliem kāpēc iedzīvotāji nepiedalās skrīningā, varam spriest pēc SPKC veiktā  pētījuma par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem, ko veicam reizi divos gados. Pēdējās aptaujas dati par 2022. gadu rāda, ka 57,3% no aptaujātajiem respondentiem, kuri bija atbilstošajā vecumgrupā, atbildēja, ka ģimenes ārsts pēdējā gada laikā nav ieteicis veikt zarnu vēža skrīninga izmeklējumu. Savukārt 65,5% no aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka pēdējā gada laikā nav veikuši šo izmeklējumu. Kā galvenos iemeslus zarnu vēža skrīninga neveikšanai iedzīvotāji min informētības trūkumu par izmeklējuma veikšanas nepieciešamību, sūdzību neesamību, nevēlēšanos veikt izmeklējumu un uzskatu, ka izmeklējums ir maz informatīvs. Retāk tika norādīti arī dažādi individuāli faktori, piemēram, testa veikšana šķiet nepatīkama un sarežģīta, bailes no izmeklējuma un/vai rezultāta, laika trūkums, nav saprotama testa instrukcija, līdzekļu trūkums, lai nokļūtu līdz laboratorijai, pretrunas ar reliģisko pārliecību, Covid-19 ierobežojumi un citi iemesli. Kā redzam, tad iemesli ir dažādi, kas liecina, ka mums vairāk uzmanības jāpievērš iedzīvotāju informēšanai, uzsverot to, ka, sasniedzot 50 gadu vecumu, ikvienam šāds izmeklējums būtu jāveic un ka tas ir jāveic tieši profilakses nolūkos, arī tad, ja nav nekādu sūdzību un cilvēks jūtas vesels.

Nav noslēpums, ka iemesls, kādēļ mums ir tik daudz “ielaistu” vēža gadījumu un atbilstoši arī augstāka mirstība no vēža, ir novēlota vēršanās pie ārsta. Kāpēc tā, Jūsuprāt, notiek?

Mana jau iepriekš minētā 2022. gada pētījuma dati rāda, ka pēdējā gada laikā gandrīz katrs piektais no aptaujātajiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem nav apmeklējuši ģimenes ārstu, turklāt vīrieši (27% nav apmeklējuši) ģimenes ārstu apmeklē retāk nekā sievietes (11,8% nav apmeklējušas). Tāpat gandrīz puse (49,2%) iedzīvotāju atbildēja, ka nekad nav vērsušies pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Šie dati norāda uz to, ka iedzīvotāji kopumā nevēršas pie ārsta, lai uzraudzītu savu veselības stāvokli, kamēr sūdzības vēl nav radušās. Kā iepriekš minēts, arī viens no pētījumā noskaidrotajiem skrīninga neveikšanas iemesliem bija sūdzību neesamība. Līdz ar to cilvēki vairumā gadījumu vēršas pie ārsta tikai tad, kad jau ir slimības radītie simptomi. Tas kopumā varētu liecināt par sliktu veselībpratību daļai sabiedrības.

Vai eksistē kādas īpašas pazīmes (simptomi) un rekomendācijas “ierindas cilvēkam” saistībā ar potenciālu vēža risku, kuras liecina – ir laiks pārbaudīties jau laicīgi, nevis tad, kad ir jau krietni par vēlu?

Slimības pazīmes un sūdzības ir atkarīgas no potenciālā vēža lokalizācijas, un, ja tādas ir radušās, tad svarīgi neatlikt ārsta apmeklējumu. Kolorektālā vēža gadījumā agrīnās slimības stadijās simptomu var vispār nebūt, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt zarnu vēža skrīningu.

Kādas aktivitātes vai jautājumu aktualizēšanu jūs un SPKC sagaidītu no GASTRO CENTRA – gan strādājot ar kolorektālā vēža pacientiem ikdienā, gan iesaistoties kolēģu–mediķu un sabiedrības izglītošanā? Kas būtu jādara šādai specializētai klīnikai, lai veicinātu vispārēju situācijas uzlabošanos?

Viena no Eiropas Vēža izpētes aģentūras ekspertu rekomendācijām ir saistīta ar kolonoskopiju kvalitātes kritēriju un kolonoskopijas protokola izstrādi un ieviešanu, kā rezultātā tiktu nodrošinātas standartizētas kvalitātes prasības ārstniecības iestādēm, kurās tiek veikts šis pakalpojums. Mēs, SPKC, novērtējam GASTRO CENTRA jau līdz šim veikto endoskopijas speciālistu apmācību semināru organizēšanu un esam atvērti tālākai sadarbībai, lai Latvijā ieviestu Eiropas kolorektālā vēža skrīninga kvalitātes  vadlīnijās noteiktos kvalitātes kritērijus kolonoskopiju veikšanai, kolorektālā vēža skrīninga procesa uzraudzībai un darbības izvērtēšanai.

Tradicionālais “GASTRO Ziņu” jautājums: Jūsu novēlējums GASTRO CENTRAM un tā mediķiem.

Pateicamies par mūsu līdzšinējo sadarbību dažādu ar skrīningu saistītu jautājumu aktualizēšanā un risināšanā. Ceram uz turpmāko sadarbību un iesaisti zarnu vēža skrīninga pilnveidošanā. Novēlu kolēģiem GASTRO CENTRĀ nezaudēt ieinteresētību un profesionālu pieeju ikdienas darbā.

* Interviju “Mārcis Leja: “Kuņģa vēža saslimstības rādītājos esam ar augstākajiem saslimstības rādītājiem.”” lasiet “GASTRO Ziņu” 13. numurā.

Informācijai

SPKC izstrādātie informatīvie materiāli par zarnu vēža skrīningu ir pieejami: https://www.spkc.gov.lv/lv/zarnu-veza-profilaktiskais-tests-tavai-veselibai-un-sirdsmieram.

Citi noderīgi informatīvie materiāli par dažādiem veselības veicināšanas, slimību profilakses jautājumiem ir pieejami: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.

Materiālus, pie kuriem ir atzīme “Pieejams drukātā formātā”, jebkuram interesentam iespējams bez maksas drukātā veidā saņemt Rīgā, Duntes ielā 22, k-5, iepriekš obligāti vienojoties ar SPKC pārstāvi par nepieciešamo materiālu veidu, skaitu un saņemšanas laiku.

Pasūtījumu veidlapa un papildu informācija pieejama: https://www.spkc.gov.lv/lv/form/pasutit-informativos-materialus.