Dr. Arvīds Bērziņš: “Literatūrā atrodami arī anesteziologu salīdzinājumi, piemēram, ar lidmašīnas pilotiem.”
Gastroenterologa darbs GASTRO CENTRĀ nav iedomājams bez ciešas sadarbības ar dažādu citu medicīnas nozaru speciālistiem. Piemēram, anesteziologiem–reanimatologiem, jo endoskopiskie izmeklējumi ierasti notiek narkozē. Tātad bez anesteziologa profesionālas uzraudzības procedūra nemaz nevar notikt. Par to, kā anesteziologi sadarbojas ar pārējo medicīnas personālu, “GASTRO ZIŅĀM” stāsta GASTRO CENTRA anesteziologs–reanimatologs, GASTRO CENTRA ārsts Arvīds Bērziņš.
Jau pieminējām, ka gastroenterologa darbs nav iedomājams bez ciešas sadarbības ar dažādu citu medicīnas nozaru speciālistiem. Kā Jūs novērtētu ārstu anesteziologu–reanimatologu devumu pacientu gastroenteroloģisko problēmu risināšanā? Kādi ir Jūsu pienākumi GASTRO CENTRA pacientu aprūpē?
Pasaulē pret manas profesijas ārstu dalību attiecas dažādi. Ir valstis, kur ārsts gastroenterologs pats var dot vieglu sedāciju pacientam, un droši vien personāla trūkuma apstākļos tas potenciāli būtu iespējams, taču es uzskatu, ka šobrīd anesteziologa–reanimatologa klātbūtne ir absolūta nepieciešamība, jo pacients sedācijas vai īslaicīgas intravenozas anestēzijas laikā var pārstāt elpot, kļūt hemodinamiski nestabils, proti, pacienta audiem ne tikai nepietiek skābeklis (jo pacients neelpo), bet arī esošais netiek adekvāti nogādāts līdz mērķorgāniem, un, lūk, šādu situāciju novēršana ir tas, ko anesteziologs ir trenēts novērst! Tātad anesteziologs ne tikai apzinās sedācijas un anestēzijas riskus, bet nodrošina visdrošāko iespējamo anestēzijas veidu, devu, kā arī risina akūtās medicīniskās situācijas pirms procedūras, procedūras laikā un pēc tās. Un tas ir mans pienākums GASTRO CENTRĀ. Vienlaikus esmu ieteicis arī tehnoloģiskos risinājumus un piedalījies māsu kvalifikācijas uzlabošanā. Tas viss kopā uzlabo pacienta drošību GASTRO CENTRĀ.
Mēdz teikt, ka anesteziologi–reanimatologi ir “pacienu drošības jostas”. Kā Jūs pats novērtētu savas profesijas speciālistu “pienesumu”?
Šis jautājums iet roku rokā ar iepriekšējo, jo, aprakstot savus pienākumus, jau nojaušams, ka tāds apraksts varētu tikt piedēvēts anesteziologiem. Mēs tiešām domājam par pacientu drošību! Literatūrā gan droši vien atrodami arī kolorītāki anesteziologu salīdzinājumi, piemēram, ar lidmašīnas pilotiem, jo ir risku pārbaude, iepazīšanās ar pacienta vēsturi (tas varētu būt tāds kā lidojuma plāns un lidmašīnas sistēmu pārbaude). Tad ievadanestēzija jeb pacelšanās, pati procedūra anestēzijā jeb lidojums. Un, protams, pamošanās jeb nolaišanās! Tāpēc, kad pacients “piesprādzējies”, jeb viss sagatavots un pacients monitorēts, tad pirms medikamentu ievades neviļus gribas sacīt “sit back, relax and enjoy your flight!” (apsēdieties, atslābinieties un izbaudiet lidojumu!).
GASTRO CENTRS ir viens no vadošajiem specializētajiem gremošanas slimību diagnostikas un ārstēšanas centriem valstī un arī reģionā. Kā vērtējat GASTRO CENTRA darbu kopumā? Un kāpēc GASTRO CENTRS bija Jūsu izvēle darbam?
GASTRO CENTRĀ strādāju nesen un ar pavisam nelielu slodzi. Tāpēc plaši vērtēt GASTRO CENTRA darbu no manas puses nebūtu korekti, taču tas, ko šeit esmu novērtējis, ir patīkamā darba vide un nemitīgs mērķis – attīstīties, uzlabot procesus un pacientu drošību! Savukārt izvēle darbam šeit ir neatlaidīgā GASTRO CENTRA galvenā ārsta dr. Jāņa Zaķa “vervēšanas” prasme, jo, apzinoties savu aizņemtību, nevēlējos sasolīt to, ko nevaru izdarīt!
Kādas Jūs kā ārsts redzat problēmas pacientu veselības stāvoklī un rūpēs par savu veselību?
Protams, izjūtu to, ka bieži pacientiem problēmas jau ir tiktāl ielaistas, ka ārstiem jāķeras pie “glābšanas darbiem”, nevis tikai jāuzrauga pacienta veselība kopumā. Jo cilvēks nevērīgāk izturas pret savu veselību, jo smagākas ir pacientu problēmas. Tas, protams, vispārinot, jo ir jau cilvēki, kuri pietiekami veselīgi nodzīvo līdz 90+ gadiem, bet tā īpaši rūpējušies par sevi nav. Taču tendence vienalga ir satraucoša. Liela problēma anesteziologa darbā ir tieši adipozitāte un ar to saistītās veselības problēmas. Arī tās nereti ir ļoti ielaistas, un nākotne nesola uzlabojumus. Nenoliedzami, arī Covid-19 pandēmija ir darījusi savu, un nu jau arī pediatri ceļ trauksmi, ka smaga aptaukošanās ar komplikācijām jau sastopama bērnu vecumā! Šādiem pacientiem anestēzijas drošums būtiski mazinās, bet mēs, protams, darām visu iespējamo, lai riskus mazinātu un anestēzija būtu droša jebkuram pacientam!
Pēdējā laikā sabiedrībā, īpaši jau mazāk izglītoto cilvēku vidū, cirkulē dažnedažādas sazvērestības teorijas. Kā viena no tādām sociālo tīklu apritē tiek minēta arī anestezioloģija, proti, ka pēc šiem izmeklējumiem cilvēks var tikt pamatīgi “ietekmēts”, kamēr atrodas narkozē, un pat “saķert” kādas nopietnas kaites, jo narkoze taču ietekmē visu orgānu darbību. Kā atspēkosiet šos apgalvojumus?
Nezinu, vai vēlos iesaistīties diskusijā ar sazvērestību teoriju cienītājiem… Kaut gan esmu to daudz darījis un mēģinājis rīkoties atbildīgi sabiedrības labā, taču, ja cilvēkam ir aizspriedumi, tad parasti nestrādā nekādi argumenti, un tādiem cilvēkiem, ja procedūra iespējama bez anestēzijas, var piedāvāt to veikt bez anestēzijas. Savukārt, ja tas nav iespējams, tad cilvēks var doties arī pie zīlniecēm un dziedinātājiem. Galu galā mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā katrs jau pirmkārt pats nes atbildību par savu veselību. Mēs varam tikai piedāvāt labāko, kas mums ir savu zināšanu un spēju robežās! Savukārt, ja cilvēks vienkārši interesējas par kaitīgumu un cik bieži var saņemt anestēziju, tad atbildu, ka tieši tik, cik nepieciešams. Jo ir smagi gadījumi, kad citu variantu nav. Bet tādas anestēzijas sekas mēs īsti neredzam! Ir ziņojumi par atsevišķiem medikamentiem, kas ietekmē atmiņu uz kādu laiku, tāpat ir ziņojumi par anestēziju jaundzimušo vecumā, taču tāpat vien jau anestēziju nevienam nedodam, un vienmēr izvērtējam riska–ieguvuma attiecību. Protams, es arī atgādināšu, ka nepamatota zāļu lietošana ir kaitīga jūsu veselībai!
Darbs ar pacientiem, kuri atrodas narkozē vai ar kuriem strādā ārsts anesteziologs–reanimatologs, ir komandas darbs? Kādi ir šie pienākumi Jūsu komandā?
Darbs ar pacientu vienmēr ir komandas darbs! Un pienākumi jau lielā mērā ir sadalīti. Bez procedūras veicēja arī anestēzija nebūtu nepieciešama, jo indikācijas (neatliekamību) procedūrai nosaka procedūras veicējs, tālāk jau anesteziologs vērtē un iepazīstina pacientu un komandu ar riskiem un potenciālām situācijām, kas var attīstīties. Tāpēc komandas darbs ir modulējošs un dinamisks atkarībā no situācijas nopietnības un smaguma, katrs var “pieslēgties” un palīdzēt tajā aspektā, ar kuru vissmagāk iet konkrētā situācijā. Līdz ar to ir svarīga arī nemitīga kvalifikācijas celšana, semināru organizēšana praktiskās iemaņas u.t.t.
Nedaudz provokatīvs jautājums – vai ir kādas atšķirības starp ārsta darbu tādā privātā klīnikā kā GASTRO CENTRS un, piemēram, kādā valsts vai pašvaldības slimnīcā?
Atšķirība ir milzīga. GASTRO CENTRS ir ļoti specializēts centrs, kurā man kā anesteziologam ir diezgan paredzami pienākumi, ir tikai nedaudz mainīgas procedūras, tikai nedaudz mainīga anestēzija. Protams, neatliekamas situācijas var gadīties kā šeit, tā valsts slimnīcā, taču neatliekamās situācijas, procedūru sarežģītība, anestēziju daudzveidība, situāciju daudzveidība, pieredze, manuprāt, viennozīmīgi būs plašāka Latvijas universitāšu klīnikās!
Jūsu darbs ar pacientu prasa aktīvu līdzdarbību arī no pacienta puses. Sākot jau ar pareizu sagatavošanos izmeklējumiem un beidzot ar vistriviālāko savu problēmu “nenoslēpšanu” no ārsta. Ko Jūs ieteiktu pacientiem, kuriem nepieciešams veikt izmeklējumus?
Esam atklāti un precīzi ievērojam rekomendācijas, jo tas jau ir pašu pacientu interesēs! Es vienmēr saku, ka informācija no pacienta man nav nepieciešama tāpat vien. Tā vajadzīga, lai nodrošinātu jūsu drošību un dzīvību. Un tā informācija, kas man nav vajadzīga, to nejautāju – galu galā tas ir papildu darbs un slodze, jo viss jādokumentē, tāpēc parasti jautājam tikai nepieciešamo! Atceros studiju gadus, kad bija jāievāc “Akadēmiski pareiza anamnēze”, tā bija dokumentācija uz vairākām A4 formāta lapām par vienu cilvēku. Ikdienas darbam tas nav nepieciešams, līdzīgi kā neveikšu izmeklējumu, kas man nav jāveic, bet jautāšu tikai to svarīgo un nepieciešamo!
Mediķiem ir svarīgi apgūt jaunāko un modernāko medicīnā, pacientu apkalpošanā, medicīnas zinātnē un tehnoloģijās. Vai GASTRO CENTRS šādā ziņā spēj Jums kā ārstam anesteziologam–reanimatologam sniegt nepieciešamo izaugsmi un arī jaunas zināšanas?
Labs jautājums. Tas jāprasa GASTRO CENTRA vadībai: vai jūs spējat? Bet, ja nopietni, tad līdz šim piedalījos vienā GASTRO CENTRA organizētā izglītības pasākumā, kurš, manuprāt, bija kvalitatīvi organizēts un vērtīgs! Kas ir labi GASTRO CENTRĀ centrā, tad, kā jau iepriekš minēju, ir jūtama vēlme attīstīties un augt, gan kā praktiķiem, gan akadēmiski!
Jaunie mediķi bieži zināšanas papildina ne tikai pašmāju medicīnas izglītības iestādēs, bet arī ārvalstu augstskolās un klīnikās. Kāda ir Jūsu pieredze šajā jomā? Vai ir atšķirības starp darbu un mācībām Latvijā un citviet Eiropā un pasaulē?
Studiju gados esmu bijis mācību praksē Polijā, Poznaņas apdegumu un traumu centrā. Esmu arī 5. studiju gadu pavadījis ERASMUS programmas ietvaros Lisabonā, Portugālē, kā arī 2015. gadā pusgadu stažējos Īrijas slimnīcā “Mayo General hospital” traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā. Un tikai pēc tam 2015. gada vasarā iestājos rezidentūrā Latvijā. Jā, atšķirības ir lielas. Vietās, kur esmu bijis, nevar just tik lielu personāla deficītu, līdz ar to visa sistēma organizēta citādi. Īrijā slimnīcas nodaļā māsas strādāja trīs maiņās, un jebkurā diennakts laikā bija nemainīgs māsu skaits nodaļā. Vidēji uz vienu māsu drīkstēja būt maksimāli 6 līdz 8 pacienti. Arī apmācībā praktiskajās nodarbībās uz vienu pasniedzēju tikai 3–4 studenti. Tā mācījāmies arī Portugālē. Diemžēl šādu greznību ne vienmēr varam atļauties mēs šeit, Latvijā. Latvijā, manuprāt, viss vairāk balstās uz entuziasmu, ne tik daudz uz sistēmisku risinājumu!
Mediķi ir slaveni ar savu melno humoru un nezinātājiem dažkārt šķietamo cinismu. Arī Jums noteikti ir kāds savs šī “žanra” stāsts gan no studijām, gan darba dzīves, tā teikt, “mediķu stāstiņi”… Varbūt ir kādi atgadījumi vai “pacienta vēlmes”, kas šādā rakursā Jums palikuši atmiņā?
Vai, tie ir tik daudzi. Grūti visus atsaukt atmiņā, un ne visi būtu saprotami. Taču GASTRO CENTRA sakarā droši vien ir dzirdēts teiciens “vai jums kobra ir bijusi?” vai “vai kobru esat rijuši?”. Tad nu vienreiz, atkal dzirdot šo terminoloģiju, ar Dr. Danuti Ražuku–Ebeli attīstījām šo terminoloģiju latviešu folkloras izpratnē, jo pie mums jau kobras nedzīvo! Tā nu mēs kobru piedāvājām saukt par zalkti, pacientiem uzdodot jautājumu: “vai zalkti jau esat rijuši?”. Un, ja jums ir laba fantāzija, varat padomāt par to, kur “zalktis” vēl varējis pabūt!
Noslēgumā tradicionāls jautājums visiem intervējamajiem – Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un visam GASTRO CENTRAM?
Vēlu panākumus, izturību un veselību!
