Februāris – Pasaules Vēža mēnesis. Laiks īpašas uzmanības veltīšanai vēža profilaksei
Prof. Mārcis Leja,
GASTRO gastroenterologs,
LZA īstenais loceklis,
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors
4. februārī pasaulē, kā allaž, tika atzīmēta Pasaules Vēža diena, un, protams, visu februāri gan speciālisti, gan pacienti pievērš nopietnu uzmanību vēža tēmai.
Ar vēzi saistītie jautājumi veselības aizsardzības jomā allaž bijuši prioritāšu augšgalā, taču šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā (līdz 2027. gadam) tiem Eiropas Komisija pievērsusi īpašu uzmanību. Šim periodam Eiropas Komisija izstrādājusi īpašu Vēža uzveikšanas plānu (EU Beating Cancer Plan), onkoloģijas jomā prioritātes izvirzījusi un šobrīd to ieviešanu uzrauga īpaša Eiropas Komisijas Vēža misija.
Prof. Mārcis Leja
Atbilstoši šīm aktualitātēm cīņai ar vēzi atvēlēts ievērojams ES finansējums, taču tiek sagaidīts, ka arī katra no ES dalībvalstīm problēmas risinājumiem veltīs pietiekamu uzmanību un savu finansējumu, kā arī no ES saņemto Atveseļošanās un noturības fondu finansējumu. Šajā sakarā īpaši svarīgi, ka pagājušā gada decembrī Eiropas Komisijas Padome apstiprināja jaunu rekomendāciju versiju (iepriekšējā bija nu jau tālajā 2003. gadā) par to, kādam Eiropas Komisijas valstīs jābūt vēža skrīningam. Rekomendāciju tekstu saskaņojusi arī Latvija.
Gan Vēža uzveikšanas plāns un Vēža misijas ieteikumi, gan arī jaunās Padomes rekomendācijas par skrīningu vistiešākajā veidā ir saistītas ar to, ko darām Gremošanas slimību centrā GASTRO.
Savlaicīga un kvalitatīva pirmsvēža stāvokļu atklāšana, kā arī pacientu ar šiem stāvokļiem ārstēšana un novērošana allaž bijusi GASTRO klīnisko un pētniecības prioritāšu lokā. Zarnu vēža gadījumā – tie ir pacienti ar augsta riska polipiem, kā arī pacienti ar iekaisīgām zarnu slimībām. Kuņģa vēža situācijā – pacienti ar kuņģa gļotādas dziļākām izmaiņām. Piemēram, displāziju, augsta riska atrofiju un zarnu tipa metaplāziju. Jāatceras, ka 90% no visiem kuņģa vēžiem ir saistāmi ar helikobaktērijas (H.pylori) infekciju.
Precīzai šo stāvokļu diagnostikai ir virkne priekšnoteikumu, kas ietver gan speciālistu kvalifikāciju un manipulācijai veltīto laiku, gan arī tehnoloģiskās nodrošinājuma iespējas, taču, ne mazāk svarīgi, arī pareizu izmeklējumu plānošanu un pacientu sagatavošanu. Precīzu gala rekomendāciju sniegšanai ļoti būtisks ir arī kompetenta patologa sniegtā mikroskopiskā apraksta kvalitāte.
GASTRO valstī ir bijis līderis kvalitatīvas kolonoskopijas nodrošināšanai. Tas attiecas gan uz tiem izmeklējumiem, kas tiek veikti skrīninga programmas ietvaros, gan arī diagnostiskiem izmeklējumiem. Arī turpmāk GASTRO labprāt sadarbosies gan ar Veselības ministriju, gan ar Nacionālo veselības centru ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu izmeklējumu veikšanu visās endoskopiju nodaļās un centros. Jāatzīmē, ka šobrīd Eiropas vadošie eksperti vērtē valstī notiekošās skrīninga programmas, tostarp kolorektālā vēža gadījumā, šajā procesā aktīvi bijuši iesaistīti arī GASTRO speciālisti.
Kuņģa vēža skrīninga plānojums Eiropas Savienības valstīs ir jaunums pēdējās Eiropas Komisijas Padomes rekomendācijās. Šobrīd pieejami dati liecina, ka visefektīvākā kuņģa vēža profilakse ir H.pylori noteikšana un likvidēšana. Šāda taktika samazina vēža risku par vismaz 35–40%. Trūkstošo datu iegūšanai un informācijas apkopošanai saistībā ar rekomendāciju izstrādi kuņģa vēža skrīningam drīzumā tiks uzsākts Eiropas Komisijas daļēji atbalstīts projekts TOGAS, kura starptautiskais koordinators ir Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (KPMI), tāpat projektā paredzama aktīva GASTRO ārstu iesaiste.
Noteikti vēl jāpiemin arī starptautisks projekts AIDA, kurā paredzēts pētīt lielo datu un mākslīgā intelekta lomu kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu atklāšanā, kā arī GAIA-X (Eiropas Datu bāzes) projekts CARECOL lielo datu izmantošanā kuņģa vēža jomā, kuros paredzēta GASTRO un KPMI cieša sadarbība.
Tādējādi GASTRO speciālisti aktīvi un plaši iesaistās starptautiskā sadarbībā un labākās pieredzes apmaiņā saistībā ar gastrointestinālo pirmsvēža stāvokļu efektīvu noteikšanu ar vadošajiem Eiropas šīs jomas centriem, t.sk. Porto Visaptverošo vēža centru (Portugāle), ERASMUS Medicīnas centru (Rotterdama, Nīderlande), Nantes Universitātes Centrālo slimnīcu (Francija).
***
Informējam kolēģus, ka 9. martā paredzēta sanāksme par starptautisko ekspertu veikto situācijas analīzi Latvijā, tostarp saistībā ar kolorektālā vēža skrīningu. Par sanāksmes vietu un laiku sekojiet informācijai www.kpmi.lu.lv.
