Ansis Grantiņš: “Sadarbības vienmēr var būt vairāk, sadarbība vienmēr var būt labāka. Tās nekad nebūs par daudz.”
Ja jāsaka pavisam īsi, tad GASTRO CENTRA valdes loceklis Ansis Grantiņš uzņēmumā atbild par to, lai visiem medicīnas centra darbiniekiem būtu ērti un patīkami darba apstākļi, lai ar labiem darba apstākļiem būtu nodrošināti visi uzņēmuma darbinieki, lai – kā saka populārajā latviešu filmā – “papīri būtu kārtībā”. Un, protams, lai tiktu realizēta GASTRO CENTRA vadības noteiktā attīstības stratēģija. Tātad – cilvēks orķestris, kura amats prasa pārsvarā “būt aiz kadra”, palīdzot mediķiem sniegt labāko GASTRO CENTRA pacientiem, pašam paliekot mazliet ēnā. Pats Ansis pēc izglītības ir mikrobiologs, cilvēks ar milzīgu pieredzi dažādu organizāciju un lielo projektu vadībā. Tiesa gan, Ansis par savu vietu uzņēmumā ir pieticīgs, sakot: “Darbs uzņēmuma valdē jau savā būtībā ir komandas darbs.” Intervijā GASTRO ZIŅĀM Ansis stāsta par GASTRO CENTRA attīstības vīziju, par to, kā ir būt liela privāta medicīnas uzņēmuma vadībā.
– Jūs esat medicīnas iestādes valdes loceklis. Kāda Jums bijusi iepriekšējā pieredze medicīnas nozarē? Kā Jūs pats uzskatiet – kādām ir jābūt tām kvalitātēm un prasmēm, kas ļauj Jums labi vadīt tik specifisku uzņēmumu kā privātu medicīnas klīniku?
– Darbs uzņēmuma valdē jau savā būtībā ir komandas darbs. Praktiskajā valdes darbā ir sadalīti pienākumi, un, lai arī lēmumi tiek pieņemti par visu uzņēmuma darbības lauku un arī attiecīgi atbildība visiem valdes locekļiem ir kopīga, ikdienā vairāk strādāju un esmu specializējies tajos jautājumos, kur man ir nu jau gandrīz 20 gadu darba pieredze – administratīvo procesu pārvaldība, kvalitātes vadība, informācijas tehnoloģijas, personāls, finanses, infrastruktūras pilnveidošana. Bet mani ļoti interesē arī medicīnas vadība, un šajos 2,5 darba gados GASTRO CENTRĀ arī gana daudz esmu iedziļinājies un ieguvis pieredzi medicīnas vadības jautājumos.
Manuprāt, darbs uzņēmuma vadībā prasa plaša spektra pieredzi un kontaktus.
Nav jau arī tā, ka medicīna ir bijusi man ļoti sveša. Studējot LU mikrobioloģiju, jo īpaši maģistratūrā, medicīnas tēmu bija gana daudz – medicīniskā mikrobioloģija, virusoloģija – šīs ir tikai dažas no “medicīnas” tēmām. No praktiskā darba viedokļa līdz darbam GASTRO CENTRĀ medicīnas pārvaldībā biju iesaistīts, piesaistot līdzekļus un divus gadus vadot projektu Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” bērnu nodaļas pārbūvei un bērnu rehabilitācijas programmu uzlabošanai, strādājot Salaspils pašvaldībā, pārraudzīju tādas kapitālsabiedrības kā “Salaspils veselības centrs” darbu, tāpat arī gana daudz un aktīvi piedalījos medicīnas studiju un zinātniskā darba administratīvajā vadībā Latvijas Universitātē.
– Kādi ir Jūsu kā GASTRO CENTRA valdes locekļa ikdienas darbi un pienākumi?
– Laikam īsā atbilde būtu – viss, kas nav saistīts ar medicīnu. Bet arī tas nebūtu līdz galam precīzi. Mani ikdienas darba pienākumi ir gana daudzveidīgi. Tās ir gan sarunas ar kolēģiem un tikšanās ar sadarbības partneriem, gan dalība dažādās sapulcēs, gan arī gana daudz darba pie datora – e-pastu komunikācija, dažādu dokumentu pārbaude un saskaņošana. Tēmas – no jaunu darbinieku piesaistes līdz uzņēmuma sabiedriskajām attiecībām un mārketingam. No digitalizācijas līdz grāmatvedībai. No klientu apkalpošanas procesu pilnveides līdz remontdarbu organizēšanai. Jaunu produktu un jaunu virzienu attīstība. Man savs darbs liekas ļoti interesants un aizraujošs tieši tā daudzveidībā.
Kā dažus no interesantākajiem projektiem, ko esmu vadījis GASTRO CENTRĀ un kuros arī pats esmu daudz praktiski darbojies, varu minēt filiāles izveidošanu un attīstību Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, pacientu e-pieraksta ieviešanu, GASTRO CENTRA e-avīzes izveidošanu un regulāru izdošanu, GASTRO CENTRA jaunās mājaslapas izveidi. Īpašu gandarījumu man sagādā jaunu pakalpojumu ieviešanas process, jaunu ārstu, speciālistu piesaiste. Šobrīd kopā ar kolēģiem strādājam pie Zarnu un mazā iegurņa veselības centra attīstības, kas sniegs pacientiem kompleksus pakalpojumus mazā iegurņa slimību diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai. Ne mazāk svarīgi ir arī infrastruktūras pilnveides projekti – šī gada sākumā jau realizētais modernas konferenču zāles ierīkošanas projekts ēkas 3. stāvā, kā arī pašreizējā aktualitāte – lifta izbūve ēkai Gaiļezera ielā 1, to aktīvi organizēju kopā ar ēkas īpašnieku.
– GASTRO CENTRA jaunajā logotipā ierakstīts: “Veselība un medicīna”, bet iepriekšējais uzņēmuma sauklis bija “Profesionalitāte. Tehnoloģijas. Komforts”. Jādomā, ka GASTRO CENTRA attīstības stratēģija nav mainījusies. Kā Jūs skaidrotu šos piecus vārdus, kas raksturo GASTRO CENTRA attīstību?
– Vispirms neliels precizējums. “Profesionalitāte. Tehnoloģijas. Komforts” ir GASTRO CENTRA vērtības, tās kā vienu no uzņēmuma stūrakmeņiem ir ielikuši klīnikas dibinātāji pirms vairāk nekā 20 gadiem, un tās ir un paliek nemainīgas. GASTRO CENTRA personāla profesionalitāte ir gan pacientu, gan nozares speciālistu acīs atzīta un novērtēta. Un šo profesionalitātes latiņu mēs ikdienas darbā cenšamies tikai paaugstināt, ejot līdzi laikam un tā diktētām prasībām. Līdzīgi ar tehnoloģijām – katru gadu iepērkam jaunākās tehnoloģijas, vieni no pirmajiem valstī ieviesām arī mākslīgo intelektu endoskopijās, kas, profesionāla ārsta vadīts, spēj nodrošināt visaugstākās kvalitātes endoskopiskās procedūras. Taču profesionalitāte un jaunākās tehnoloģijas bez darba prieka un darba mīlestības nevar sniegt cilvēcisku prieku un gandarījumu. Un tieši tas slēpjas zem trešās GASTRO CENTRA vērtības – komforts. Komforts gan uzņēmumā strādājošajiem, gan GASTRO CENTRA pacientiem. Ne velti šīs trīs uzņēmuma pamatvērtības ir un paliks nemainīgas, jo tās nodrošina iespēju iet izcilības ceļu, palīdzot pacientiem, apmācot jaunos studentus un rezidentus, veicot pētniecisko darbu – jebko, ko mēs darām GASTRO CENTRĀ. Savukārt jaunais zīmola nosaukums “GASTRO CENTRS. Veselība un medicīna” akcentē tiešām jaunu attīstības un jaunu domāšanas veidu. Mēs atteicāmies ikdienas komunikācijā no vārda “slimību” uzņēmuma nosaukumā, saglabājot to uzņēmuma juridiskajos rekvizītos (SIA “Gremošanas slimību centrs “GASTRO””), jo GASTRO CENTRA misija nav tikai ārstēt slimības. Ļoti liels uzsvars mūsu piedāvātajos pakalpojumos ir uz skrīningu, uz veselības saglabāšanu un uzturēšanu pirms slimības rašanās, kā arī uz slimību (īpaši onkoloģisko) diagnosticēšanu visagrīnākajā iespējamajā stadijā, lai to varētu vienkārši un lēti izārstēt, un tā netraucētu cilvēka pilnvērtīgai dzīvei. Tādēļ visdažādākajos veidos un formās (ieskaitot arī e-avīzi) cenšamies informēt sabiedrību par prevencijas, skrīninga un savlaicīgas diagnostikas lielo lomu gremošanas sistēmas veselības nodrošināšanā.
– Bez tiešajiem gastroenteroloģijas nozares izmeklējumiem, procedūrām un ārstēšanas GASTRO CENTRS piedāvā arī vairāku citu medicīnas jomu konsultācijas un izmeklējumus. Kāpēc? Ko tas dod GASTRO CENTRA attīstībai?
– GASTRO CENTRA misija, kas arī ierakstīta uzņēmuma stratēģijā, ir nodrošināt plaša spektra gremošanas slimību prevencijas, agrīnas diagnostikas, efektīvas terapijas un novērošanas pieejamību visiem klientiem, radīt profesionālai darbībai, pētniecībai un izglītībai draudzīgu vidi. No šīs misijas mēs neesam aizgājuši prom un arī attīstībā neplānojam, piemēram, zobu labošanas vai redzes korekcijas pakalpojumus. Šobrīd, piemēram, attīstām ar proktoloģiju saistītus, vai tā saucamos mazā iegurņa veselības pakalpojumus – diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, bet tas nav pilnībā jauns virziens, tas ir pakalpojumu virziens, kas cieši saistīts ar gremošanas sistēmas veselību. Par šāda virziena nepieciešamību liecina arī mūsu pacientiem endoskopiju laikā konstatētās diagnozes. Vai, piemēram, psihoterapija. It kā citas nozares pakalpojums, bet gandrīz vai katrs no mums saskāries ar situācijām, kad pārmērīga stresa un problēmu dēļ sāp vēders… Ārsta dietologa un uztura speciālista pakalpojumiem ir milzīga nozīme gan gremošanas sistēmas veselības, gan vispārējā pacientu veselības stāvokļa nodrošināšanā. Ko tas viss dod GASTRO CENTRA attīstībai? To, ka mēs saviem pacientiem varam uz vietas, Gaiļezera ielā 1, Rīgā, piedāvāt visplašāko īpaši kvalitatīvu pakalpojumu spektru gremošanas sistēmas veselības nodrošināšanai, diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai. To, lai pacientiem veidojas asociācija – gremošanas sistēmas veselība – tas ir GASTRO CENTRS!
– Tātad kompleksa pieeja pacienta ārstēšanai – ārstēt pacientu, nevis slimību.
– Mēs GASTRO CENTRĀ domājam par šo pieeju un daudz ko darām, lai to īstenotu. Piemēram, veselīgs uzturs. Tas ir pamats ne tikai gremošanas sistēmas veselībai, bet vispārējam veselības stāvoklim, tai skaitā dažādu slimību, ieskaitot onkoloģiskās slimības, prevencijai. Protams, īpaša loma šajā kompleksajā pacienta ārstēšanā ir ģimenes ārstiem, tādēļ mēs daudz darām arī sadarbībā ar ģimenes ārstiem, informējot viņus, stāstot par aktualitātēm pasaulē un Latvijā gastroenteroloģijas nozarē, par iespējām, lai viņi var šīs zināšanas izmantot, strādājot ar saviem pacientiem.
– GASTRO CENTRA vadība bieži publiskajā komunikācijā ir norādījusi, ka mērķis ir kļūt par Baltijas un pat Ziemeļeiropas reģiona gastroenteroloģijas izcilības centru. Ko tas nozīmē, ja būtu jāizskaidro šis mērķis pacientiem, partneriem, sabiedrībai?
– Izcilības vai kompetences centrs apvieno sevī vismaz tādas lietas kā kvalitatīvs medicīniskais pakalpojums (kvalitatīvi un efektīvi procesi un procedūras, mūsdienīgas tehnoloģijas, mākslīgo intelektu ieskaitot), nozares viedokļa līderība gan speciālistu aprindās, gan plašākā sabiedrībā, jauno ārstu apmācību, zinātne un pētniecība. Gandrīz visas uzskaitītās lietas darām Latvijas mērogā, bet labprāt iesaistāmies arī dažādos starptautiskajos projektos. Un, redzot, ka mēs nemaz daudz neatpaliekam no valstīm, kurām ir nesalīdzināmi lielāki resursi, piemēram, Somijas (šī gada sākumā bijām pieredzes apmaiņas vizītē Somijā), uzskatām, ka šis mērķis ir reāli sasniedzams, ieguldot darbu, nekautrējoties prezentēt sasniegto un spējot iet solīti pa priekšu kopējam nozares attīstības tempam.
– Ja runājam specifiski par gastroenteroloģiju – kāda ir situācija ar jaunajiem speciālistiem, kas vēlētos ienākt nozarē – ārstiem, māsām, citu medicīnisko personālu? Vai interese ir pietiekoša, lai nodrošinātu kvalificētu pacientu aprūpi un nepārtrauktību? Un ko GASTRO CENTRS kā privāts nozares spēlētājs var darīt?
– Kā visā medicīnā, arī gastroenteroloģijā un īpaši endoskopijās speciālistu trūkst, jo īpaši trūkst ārstu. Ārstu trūkst gan valsts un pašvaldību slimnīcās, gan privātajās klīnikās. Arī labu māsu, labu reģistratūras darbinieku ir grūti atrast. GASTRO CENTRS šajā jautājumā strādā gana dažādos virzienos. Pirmkārt, tā ir nosacījumu un darba vides radīšana, lai speciālisti izvēlētos GASTRO CENTRU par savu darba vietu un arī ilgtermiņā redzētu GASTRO CENTRU kā savu darba vietu. Un te nav runa tikai par atalgojumu. Tas ir svarīgs, bet nebūt ne vienīgais un pat ne pats svarīgākais faktors. Svarīgi ir veidot mediķiem tādu profesionālās darbības vidi, kurā viņi justos labi, novērtēti un motivēti – kurā būtu iespējams apspriesties un konsultēties ar zinošiem kolēģiem, kurā katra speciālista veikums būtu atbilstoši prezentēts pārējiem kolēģiem un novērtēts, kurā būtu iespējams nodarboties ar akadēmisko darbu un pētniecību u.t.t., u.t.jp. Ir daudz mītu, īpaši jauno speciālistu lokā, ka darbs privātajās klīnikās ir rutīnas darbs, kur gluži kā Raiņa “Fabrikas meitenes dziesmā” – “tur putekļi, tur lampas kūp, tur lēni mana dzīve drūp”. Mēs daudz darām, lai kliedētu šo stereotipu, un darbs GASTRO CENTRĀ ikvienam speciālistam būtu vēl interesantāks, dinamiskāks un uz karjeras attīstību vērsts. Šajā saistībā kā ļoti veiksmīgi pasākumi ir GASTRO CENTRA organizētās iekšējās un ārējās mācības, kā vienu no labākajiem piemēriem minot šī gada maijā notikušo teorētisko un praktisko semināru par kolonoskopijas un polipektomijas kvalitātes jautājumiem.
Otrkārt, zemā personāla mainība. Tas ļoti lielā mērā saistīts ar pirmo punktu un tomēr – GASTRO CENTRĀ personāla mainība ir ļoti zema un tas ļauj ne tikai piesaistīt labus speciālistus, bet arī tos apmācīt un ļaut tiem pastāvīgi pilnveidoties.
Treškārt, tā ir sadarbība ar citām veselības aprūpes organizācijām (kā pozitīvo piemēru varu minēt Veselības aizsardzības darba devēju asociācijas formātu) un augstskolām rezidentu sagatavošanā un normatīvo aktu pilnveidošanā, lai arī privātajām klīnikām būtu iespējams uz saprātīgiem nosacījumiem piedalīties rezidentu sagatavošanā.
– Sadarbība starp tādu klīniku kā GASTRO CENTRS un citiem “spēlētājiem” medicīnas nozarē ir ārkārtīgi svarīga, lai uzņēmums attīstītos un nodrošinātu savu eksistenci. Kas, Jūsuprāt, būtu jādara, lai sadarbība klīnika–valsts, klīnika–ģimenes ārsti, klīnika–ārsti speciālisti strādātu labāk un kvalitatīvāk?
– Ja pavisam īsi – jāgrib sadarboties. Jāgrib sadarboties patiesi un pēc būtības, nevis formāli un ķeksīša pēc. Jāspēj arī iedziļināties sadarbības partnera argumentos. Tas prasa laiku, un ne vienmēr to ir vēlme darīt. Ielīst sadarbības partnera “ādā”. Jāspēj vairāk klausīties un tikai pēc tam runāt. Tās ir galvenās lietas, kas svarīgas sadarbībai ikvienā nozarē, kur vien cilvēki vēlas sadarboties. Medicīna nav izņēmums. Un, protams, katram no sadarbības partneriem ir jādefinē mērķis, ko ir vēlme sasniegt, jāspēj šo mērķi prezentēt, pamatot, un, iespējams, arī transformēt kādā citā, abiem sadarbības partneriem svarīgā mērķī.
Sadarbībā ar valsti ir sava specifika, jo jāizprot, kā valsts institūcijas funkcionē – institūciju iekšējās procedūras un noteikumi, iepirkumi, kam pilnīgi noteikti būs ietekme uz sadarbības tempu, taču to savlaicīgi ņemot vērā un respektējot, sadarbība būs pozitīva. Ģimenes ārstu sadarbību ietekmē tas, ka viņiem nākas orientēties visās medicīnas apakšnozarēs, un tāpēc ir svarīgi vienoties par sadarbības tēmu “dziļumu”. Kā veiksmīgs GASTRO CENTRA un ģimenes ārstu sadarbības piemērs ir gan GASTRO CENTRA organizētās un ģimenes ārstu ļoti plaši apmeklētās konferences un semināri, gan GASTRO CENTRA e-avīze un cita veida informācijas apmaiņa. Bet, neskatoties uz kaut kādām specifiskām niansēm sadarbībā ar dažādām sadarbības partneru grupām, galvenais tomēr ir vēlme sadarboties, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu pacientiem to pašu labāko, ko mēs šeit, Latvijā, varam sniegt.
– Kā vērtējat mediķa darbu privātajās un valsts klīnikās, ģimenes ārstu praksēs? Vai un kādas ir atšķirības – priekšrocības, trūkumi? Vai pastāv pietiekama sadarbība šajā jomā: starp privātajām un valsts klīnikām, starp ģimenes ārstiem un ārstiem–speciālistiem?
– Sadarbības vienmēr var būt vairāk, sadarbība vienmēr var būt labāka. Tās nekad nebūs par daudz. Sadarbība speciālistu līmenī notiek – gan starp gastroenterologiem un endoskopistiem valsts slimnīcās un privātajās klīnikās, gan starp speciālistiem un ģimenes ārstiem. Sadarbība institūciju līmenī ir stipri atkarīga no institūcijas vadības vēlmes sadarboties, ieguvumiem, ko vadība redz no šīs sadarbības. Nereti tomēr arī institūciju starpā ir novērojams tāds “viensētnieka” sindroms – es pats savā sētā visu vislabāk zināšu. Un mēģināšu to attīstīt, pat ja tas ekonomiski nebūs izdevīgi, bet darīšu to pats, nevis sadarbošos ar kādu citu. Bet ir arī daudz labu un veiksmīgu piemēru. Kā vienu no izciliem sadarbības piemēriem varu minēt GASTRO CENTRA sadarbību ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kā rezultātā kopīgiem spēkiem jau otro gadu nodrošinām ne tikai Jēkabpils novada iedzīvotājus, bet arī daudz plašāka reģiona pacientus ar kvalitatīviem endoskopiju pakalpojumiem tuvāk dzīvesvietai. Un sadarbības veidošana nebija viegla. Tā prasīja ļoti daudz strīdu, sarunu, ļoti daudz piekāpšanos un kompromisu, bet rezultātā reģiona iedzīvotājiem ir viennozīmīgs ieguvums.
Par atšķirībām starp valsts, pašvaldību un privātajām klīnikām – pamata atšķirība ir procesu efektivitātē. Privātajās klīnikās visi procesi ir noslīpēti maksimāli efektīvi, savukārt valsts un pašvaldību pusē normatīvo aktu prasības uzliek pietiekami sarežģītu administratīvo un birokrātisko rāmi, kas ir jāpilda un tādēļ arī krietni vairāk personāla strādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē. Protams, ejot dziļāk analīzē, jāsaprot, ka ir daudzas funkcijas, kuras valstij ir jāpilda neatkarīgi no to efektivitātes rādītājiem. Bet tomēr, manuprāt, iespējas efektivizēt dažādus procesus veselības aprūpes sistēmā, tai skaitā attiecībā uz katra darbinieka individuālajiem un institūcijas kopējiem veiktspējas indikatoriem (KPI) vēl ne tuvu nav izsmeltas.
Kā jau teicu, nereti mediķu vidū valda uzskats, ka privātajās klīnikās ir rutīna, vienkāršie izmeklējumi, un kaut kas nopietns notiek tikai universitāšu slimnīcās. Vismaz gastroenteroloģijas nozarē tā nav, jo arvien lielāks uzsvars tiek likts uz pacientu ambulatoro ārstēšanu, un ambulatori tiek veikti arvien sarežģītāki uzdevumi. Arī GASTRO CENTRĀ jau ilgāku laiku veicam dažāda sarežģījuma endoskopiskās operācijas un sarežģītas polipektomijas, pēc kurām pacients vakarā dodas mājās, nevis pavada vairākas dienas stacionārā.
Bet, manuprāt, svarīgāks jautājums par atšķirībām ir veselības ekosistēmas dažādo institūciju stipro pušu definēšana un attīstīšana sadarbībā ar pārējiem spēlētājiem. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka darba pietiks visiem nozares profesionāļiem.
– Cik sagatavoti jaunie speciālisti nonāk GASTRO CENTRĀ? Cik ir gatavi strādāt ar tām tehnoloģijām, kas GASTRO CENTRĀ ir pieejamas?
– Kā visās nozarēs, arī medicīnā būtu jāpilnveido speciālistu apmācība tieši ar praktiskajiem uzdevumiem, tieši ar vizītēm konkrētās klīnikās, ar jaunāko tehnoloģiju apgūšanu. Tas notiek, bet tā nekad nevar būt par daudz. Jaunajiem speciālistiem būtu daudz svarīgāk studiju un jo īpaši rezidentūras laikā koncentrēties uz tehnoloģiju apguvi, iepazīšanos ar Latvijā pieejamiem pakalpojumiem, nevis “aizlāpīt caurumus” dežūrmaiņās, kā tas nereti notiek. Jo katra klīnika, arī GASTRO CENTRS gana daudz laika un enerģijas velta jauno speciālistu pilnveidošanai un apmācībai.
– Ja runājam par veselības aizsardzības sistēmu vispār – kas būtu uzlabojams, kādi būtu Jūsu ieteikumi, piemēram, veselības politikas veidotājiem?
– Varbūt utopiski, bet es pats sāktu ar dažādo institūciju stipro pušu definēšanu un to attīstīšanu sadarbībā ar pārējiem spēlētājiem. Jo Latvija ir par mazu, un arī resursu mums ir par maz, lai kaut ko mākslīgi radītu no jauna. Ir jābalstās uz esošo praksi, uz esošo nozares ekosistēmu, un tā jāpilnveido un jāļauj augt un attīstīties. Konkurences noteikumu ievērošana. Valstij un pašvaldībām nekonkurēt tajās nozarēs, kur ir privātais piedāvājums. Jau sen par atavismiem kļuvušas valsts vai pašvaldību ēdnīcas. Un visi saprot, ka tā nav funkcija, kas jāsniedz valstij. Tas ir tik vienkārši. Bet tas pats jau ir veselības aizsardzības nozarē. Valsts finansēti, savlaicīgi pieejami veselības aprūpes pakalpojumi tiem, kuriem tie ir nepieciešami, un, atkarībā no personas ieņēmumiem, citu maksātāju iespēja piedalīties konkrētu procedūru apmaksā (nevis “visu vai neko” princips, kāds tas ir šobrīd). Nepieciešama arī administratīvo un birokrātisko procesu vienkāršošana sistēmā kopumā un lielajās institūcijās. Protams, digitalizācija kā absolūta prioritāte. Taču nevis būvējot kaut ko eksperimentālu, jaunu un mistisku ar domu – redzēsim, kā tas strādās, bet paņemot labāko no tās, kas jau strādā, tai skaitā privātajās klīnikās, veidojot pilotprojektus, valsts sadarbību ar privātajiem partneriem.
– Noslēgumā tradicionālais GASTRO ZIŅU jautājums – Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un arī GASTRO CENTRAM kopumā?
– Novēlu darīt savu darbu profesionāli, ar pozitīvu attieksmi pret pacientu un kolēģiem, kā arī darba mīlestību – to sajutīs ikviens pacients, un pacientu labās domas dos iedvesmu jauniem labiem darbiem un attīstībai. Lai izdodas!
