Profesors Mārcis Leja: “Starptautiskās grupas labprāt aicina Baltijas valstu ekspertus iesaistīties.”
Profesors Mārcis Leja ir ne tikai viens no vadošajiem gastroenterologiem Latvijā, bet arī Gremošanas slimību centra GASTRO dibinātājs, esot kopā ar GASTRO visus 20 klīnikas darbības gadus. Viņš piedalījies arī starptautisko vadlīniju izstrādē, par ko aprakstīts šī “GASTRO Ziņu” iepriekšējā rakstā, ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, kā arī praktizējošs ārsts–gastroenterologs GASTRO. Intervijā “GASTRO Ziņām” profesors stāsta par GASTRO attīstību, klīnikas vietu veselības aprūpes sistēmā un dalību starptautiskos projektos, tādējādi sekmējot arī nozares attīstību ne tikai Latvijā vien.
– GASTRO, nenoliedzami, ir viena no vadošajām un noteikti viena no modernākajām klīnikām savā nozarē ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. Tātad nemitīgi ir jāseko līdz jaunumiem nozarē, nemitīgi jāmācās gan medicīnas personālam (ārsti, māsas, ārstu un māsu palīgi, jaunie kolēģi), gan arī pārējam personālam un GASTRO praktizējošiem studējošajiem. Kādus resursus šāda klīnikas “tonusa” uzturēšana prasa?
– Mums, šķiet, jau ikdiena ir regulāra sekošana pasaulē un Latvijā notiekošajam. Tas attiecas gan uz sekošanu literatūras datiem, gan arī starptautisku apmācības kursu un konferenču apmeklējumu. GASTRO ārsti regulāri apmeklē pasaules nozīmīgākās konferences gan Eiropā, gan ASV un citviet pasaulē, nereti piedalāmies šajos pasākumos arī lektoru statusā.
– GASTRO ļoti aktīvi iesaistās dažāda līmeņa un dažāda profila starptautiskos un arī lokālos medicīnas jomas pētījumos. Kāpēc tas tiek darīts? Un ko tas dod GASTRO gan profesionālā ziņā, gan arī, protams, kā uzņēmumam?
– Iesaiste starptautiskajās grupās, pētniecības projektos ļauj sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnā, ļauj ieraudzīt Eiropā un pasaulē notiekošo, tās ir iespējas mācīties no starptautiskajiem partneriem, arī radot stažēšanās iespējas speciālistiem.
Līdzdalība klīniskajos pētījumos ļauj piedāvāt pacientiem tādas ārstēšanas un/vai diagnostikas, kādas šobr’d nav pieejamas klīniskajā praksē
– Nereti mediju vidē tiek runāts par neatbilstību kvalitātē un pakalpojumu ziņā starp “augsto medicīnu” (tostarp dalību pētījumos un starptautiskos projektos) un “realitāti”. Respektīvi, mums ir milzu rindas pašu iedzīvotājiem pie speciālistiem, bet tajā pat laikā mēs tērējam resursus un sistēmas kapacitāti “augstajai medicīnai”. Kā varat komentēt šo argumentu?
– Šeit parādās problēma, ko līdz šim mūsu valstī risinām tikai vienā veidā. Ir garas rindas, un, ja paveiksies, būs papildu finansējums rindu mazināšanai. Bet vai visiem, kas ilgstoši gaida rindā, šis izmeklējums vai manipulācija vispār ir nepieciešami? Un – vai veicot daudz vairāk izmeklējumu bez kvalitātes kontroles, mūsu pacienti būs ieguvēji? Nebūt negribu teikt, ka medicīnas sistēmā Latvijā kopumā ir zema kvalitāte, tieši otrādi! Taču valstīs, kurās nav neizmērojami naudas resursi (dažkārt liekas, ka uz Latviju tas neattiecas!), parasti naudas devējs grib būt pārliecināts, ka tas “nopircis” tādu pakalpojumu, kādam tam jābūt, un tāpēc kontrolē kvalitāti. Gastroenteroloģijā ir starptautiski pieņemti kvalitātes kritēriji, daudzviet ir precīzi nodefinēti kvalitātes standarti. Taču mēs tos nemērām, un, protams, tam var atrast daudzus attaisnojumus. Kamēr tas tā notiks, tikmēr turpināsim tērēt nodokļu maksātāju naudu par nezināmas kvalitātes pakalpojumu. Un kāpēc gan speciālistam satraukties par kvalitāti, ja viņš tādu pašu apmaksu saņems arī par nelielu ekonomiju kvalitātes ziņā?
– Cik nozīmīga vispār ir Latvijas ārstu un medicīnas zinātnieku dalība starptautiskos projektos? Un ko šādos projektos var dot GASTRO, respektīvi, kāds ir GASTRO pienesums pētniecībā?
– Ja vadlīniju izstrādē un projektos piedalīsies tikai tradicionālo Rietumeiropas valstu speciālisti, kas nereti ir vadošie šajā darbā (Vācija, Francija, Itālija u.t.t.), var tikt piemirstas tās aktualitātes, kuras ir Eiropas valstīs ar atšķirīgu epidemioloģiju un medicīnas aprūpes sistēmu, t. sk. tās finansēšanu. Līdz ar to mūsu līdzdalība ir ļoti, ļoti būtiska. Protams, vienmēr paliek jautājums – vai mūsu ekspertu līmenis atbilst tam, ko sagaida no starptautiska ekspertu kolektīva. Mums var nebūt pieredze strādāt ar pašiem jaunākajiem medikamentiem vai tehnoloģijām (gastroenteroloģijā tas gan ir mazāk izteikts). Tomēr starptautiskās grupas it labprāt aicina Baltijas valstu ekspertus iesaistīties. Bieži, protams, svarīga ir arī pašu aktivitāte un motivācija. No personīgās pieredzes varu teikt, ka ļoti bieži ar pamatotu argumentāciju ir iznācis panākt tādu apgalvojumu iekļaušanu vadlīnijās, kas iepriekš nav bijuši šajā dokumentā pat plānoti.
