Asociētā profesore Ilva Daugule: “Svarīgi pieradināt bērnus pie veselīga uztura jau pirmsskolas vecumā.”
GASTRO profesionāļu komandā strādā arī pediatre, asoc. profesore Ilva Daugule, kas daudz pētījusi kuņģa–zarnu trakta slimības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Dakteres konsultācijas palīdz mūsu mazajiem pacientiem gremošanas sistēmas problēmu gadījumā. Intervijā Ilva Daugule stāsta par savu darbu GASTRO.
– Medijos mediķi bieži zvana trauksmes zvanus par bērnu veselības stāvokļa “vidējo situāciju” valstī. Tas pasliktinoties. Kāda ir bērnu kuņģa un zarnu trakta veselība?
– Salīdzinoši pieaug pārtikas alerģiju biežums, šādi bērni nonāk gan alergologa, gan pulmonolga, gan dermatologa redzeslokā. Vērojama arī tādas nopietnas problēmas kā iekaisīgās zarnu slimības pieauguma tendence, kas kopumā raksturīga industriāli attīstītām valstīm pēdējo desmitgažu laikā. Tomēr viens no biežākajiem ārsta apmeklējuma iemesliem vēl arvien ir funkcionāli gremošanas trakta traucējumi (mēdz būt 10–15% bērnu), kam iemesls ir dažādu faktoru mijiedarbība. Piemēram, iedzimtība (līdzīgas problēmas ir bijušas vecākiem), uzturs un psihosociālie faktori (tajā skaitā stress un steiga), kuņģa–zarnu trakta mikroflora, ārējās vides ietekme. Zināms, ka stress ļoti nozīmīgi ietekmē dažādu kuņģa–zarnu trakta fizioloģisku procesu norisi, tādēļ tā sauktās smadzeņu–zarnu ass disregulācijas dēļ var rasties tādi simptomi kā vēdera sāpes, caureja, dispepsija un citi.
– Ar kādām sūdzībām visbiežāk pie Jums vēršas mazie pacienti?
Profesore Ilva Daugule
– Runājot par funkcionāliem gremošanas trakta traucējumiem, tad pirmsskolas vecumā bērniem pārsvarā novēro aizcietējumus un sliktu svara pieaugumu, bet skolniekiem – sāpes vēderā un kairinātu zarnu sindromu, kam raksturīgas vēdera izejas izmaiņas. Lai gan vēdera sāpju gadījumā bērniem cēlonis visbiežāk (līdz pat 90% gadījumu) ir funkcionālas dabas, svarīgi izslēgt nopietnu slimību, kas varētu radīt līdzīgus simptomus. Lai gan funkcionālu kuņģa–zarnu trakta traucējumu gadījumā neatrod strukturālu vai bioķīmisku defektu, šo bērnu dzīves kvalitāte ir krietni sliktāka nekā veseliem bērniem. Funkcionāli traucējumi ir ļoti izplatīti, tomēr šo slimību patoģenēze joprojām nav skaidra. Tā kā nav identificēts viens strukturāls vai bioķīmisks defekts, tiek uzskatīts, ka traucējumu pamatā ir dažādu faktoru mijiedarbība.
– Cik lielā mērā bērnu veselību, tostarp – arī gremošanas sistēmu, ietekmē vide? Steiga, sēdošs dzīvesveids pie datora, “iegrimšana” mobilajos telefonos, nepilnvērtīgs uzturs… Tā visa ir ikdiena.
– Funkcionālu gremošanas traucējumu attīstību patiešām ļoti ietekmē ikdienas aktivitātes. Ir ļoti labi, ja bērnam ir dažādās ārpusskolas nodarbības. Tomēr vecākiem jāraugās, lai aktivitātes neaizpilda visu bērna brīvo laiku, tādējādi radot papildus stresu. No otras puses, brīvais laiks nenozīmē „ sēdēšanu” planšetē vai telefonā. Vēl varētu uzsvērt, ka svarīgi bērnam ieaudzināt veselīgus uztura paradumus. Neveselīgi uztura paradumi (piemēram, atteikšanās no pamatēdiena mācību iestādē, kā rezultātā pieaug ātro uzkodu īpatsvars uzturā) bieži veicina funkcionālu traucējumu rašanos pusaudža vecumā, kas pats par sevi ir komplicēts vecuma posms.
– Cik lielā mērā bērnu veselību ietekmē Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktā mājmācība?
– Tāpat kā sabiedrībā kopumā, arī uz bērniem mājmācības un mājsēdes ietekme ir ļoti dažāda. Ir bērni, kuriem dzīves ritms kļuvis mierīgāks un līdzsvarotāks; pieejams uzturs mājās, viņi ātri tiek galā ar mācībām un pat vairāk laika pavada ārā. Tāpat kā funkcionāli traucējumi bieži mazinās vasarā, šai bērnu grupai vēders sāp retāk. Diemžēl ir liela daļa bērnu, kuriem slodze mājmācībā ir pārāk liela, kustību gandrīz vispār nav (sevišķi pusaudžiem), bet uzturs mājās saistīts vai nu ar pārēšanos un lieko svaru, vai arī ar nepietiekamu un nesabalansētu uzturu. Protams, klāt nāk stress – kāds nu tas ir katrā ģimenē.
