Dace Svilāne: “Dalība pētniecībā mums ļauj būt gan līderiem, gan inovatoriem.”
Dace Svilāne ir GASTRO klīnisko pētījumu koordinatore, respektīvi, tas cilvēks, kas pārzina gan GASTRO centra, gan atsevišķu GASTRO mediķu to darba daļu, kas saistīta ar medicīnas pētniecību un piedalīšanos gan vietējos, gan starptautiskos medicīnas zinātnes un pētniecības projektos. Tieši viņas pārziņā ir sekot līdzi jaunākajām pētniecības tendencēm, zināt, kas, kur un kāpēc notiek šajā medicīnai un arī GASTRO centram tik svarīgajā jomā. Tāpēc šajā “GASTRO Ziņu” numurā intervējam Daci Svilāni – par to, kāda ir medicīnas pētījumu loma nozares un arī GASTRO centra attīstībā, kā tiek atrasti tie pētījumi, kuros nepieciešams iesaistīties, lai palīdzētu medicīnas zinātnes un pētniecības attīstībai ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Medicīnas zinātne ir viena no tām jomām, kur ir ļoti svarīgi klīniskie pētījumi jeb, citiem vārdiem sakot, jaunizgudroto tehnoloģiju vai medikamentu izmēģinājumi. Bez tiem nav iespējams ieviest kādus jauninājumus klīniskajā medicīnā un veselības aprūpes jomā. Kādam būtu jābūt tam ideālajam modelim sadarbības shēmā “zinātne – pētniecība – klīniskie pētījumi – zinātne – jaunumu ieviešana”?
Gan medicīna, gan zinātne un pētniecība spēj sniegt attīstības iespējas. Šajā shēmā noteikti nedrīkst aizmirst pārējos iesaistītos spēlētājus, piemēram, finansētāju (vai tā būtu valsts, Eiropas fondi, vai privātais farmācijas sektors), jo jauni atklājumi nav iedomājami bez sadarbības. Jau modeļa izveidē jādomā gan par sevi – pētījuma centru un komandu –, gan pacientiem un citiem sadarbības partneriem. Svarīga ir arī līdzestība visām iesaistītajām pusēm. Obligāts priekšnoteikums ir sekot visām vadlīnijām un pētījuma protokolam, lai neapdraudētu pacientu un iegūtie dati būtu izmantojami. Daudziem savā darbā – ne tikai medicīnā vien – ir svarīgi, lai darbs būtu jēgpilns, lai tiktu radīts kāds pienesums. Un savstarpējā sadarbība, proaktīvi darbojoties kopējas vīzijas īstenošanā, ļauj ieviest jaunas tehnoloģijas un medikamentus.
Nav noslēpums, ka lielākoties medicīnas zinātne un pētniecība tomēr koncentrējas klīniskajās universitātes slimnīcās, kas tieši sadarbojas ar medicīnas universitātēm. Bet kā, Jūsuprāt, šajā shēmā iederas privātās medicīnas klīnikas, tostarp GASTRO? Kur ir GASTRO ieguldījums medicīnas pētniecībā un zinātnē?
Protams, ir grūti salīdzināt dažāda veida iestādes un arī dažāda veida specialitātes. Katram ir savas stiprās un vājās puses. Mēs, GASTRO, nodrošinām personalizētu pieeju gan pacientiem, gan ārstiem. Arī privātajām medicīnas klīnikām ir pieejams milzīgs datu apjoms, kuru pareizi apstrādājot, var izvirzīt hipotēzes un veikt secinājumus par tendencēm. Arī mēs cītīgi strādājam pie tā, lai maksimāli izmantotu sev pieejamos resursus un varētu informēt citus par mūsu datos balstītajiem novērojumiem.
Kā Jūs kā klīnisko pētījumu koordinatore atrodat nozares, jomas un konkrētus projektus, kas varētu būt interesanti GASTRO? Pēc kādiem kritērijiem tiek izdarīta izvēle – kur iesaistīties, bet kur tomēr nē?
Tā kā esam nostiprinājuši savu vārdu pētniecības pasaulē, mums regulāri tiek piedāvāts piedalīties jaunos pētījumos. Katru piedāvājumu rūpīgi izvērtējam – vai konkrētā slimība ir mums atbilstošā nozarē, vai mums būs pieejami speciālisti. Izvērtējam, arī iespējas piesaistīt atbilstošus pacientus. Svarīgi, protams, ir, lai arī mums pašiem šis pētījums būtu interesants, proti, vai tiek piedāvāts kas jauns.
Vai un cik lielā mērā pētniecības projekti un GASTRO dalība tajos ir saistīti ar konkrētiem GASTRO ārstiem, bet cik ir visas klīnikas kopumā iesaiste pētniecības projektos?
Katram pētījuma ir sava komanda. Vadoties no pētījuma specifikas, mainās komandas lielums, taču pamatsastāvs ir vairāk vai mazāk nemainīgs. Līdz ar to tiek celta kopējā pieredze. Protams, nākot jauniem pētījumiem, tiek piedāvāts piedalīties arī tiem speciālistiem, kuri iepriekš nav aktīvi piedalījušies projektos. Iespēja ir katram. Netiešā veidā iesaistīta ir visa klīnika, jo pacients tiek aprūpēts, jau sperot pirmo soli pāri GASTRO slieksnim. Turklāt bieži vien pētījumi ilgst vairākus gadus, un pacientus pazīst arī tie, kas pētījumos tieši nav aktīvi iesaistīti. Vispieredzējušākie GASTRO šajā ziņā ir dr. Ivars Tolmanis, prof. Mārcis Leja, kā arī vispārējās aprūpes māsas Māra Bārene un Irēna Šitikova, kuri pētījumos piedalās jau vairākus gadus.
Vai dalības līmenī pētniecības projektos ir iespējams salīdzināt GASTRO ar citām privātām klīnikām? Un kā var raksturot GASTRO sadarbību ar universitāšu slimnīcām medicīnas pētījumos un medicīnas zinātnē?
GASTRO specializējas gremošanas slimībās, līdz ar to arī pētījumi lielākoties ir saistīti tieši ar šāda veida saslimšanām. Tas mums ļauj būt gan līderiem, gan inovatoriem.
Svarīgi apjaust, ko mēs varam mācīties no citiem pētniecības centriem un ko varam sniegt pretī. Laika gaitā esam ieviesuši standartus un izstrādājuši risinājumus, kas nodrošina maksimālu iesaisti un profesionalitāti.
Vai varat nosaukt arī kādus konkrētus pētījumus vai noteiktas jomas, kuros ir uzskatāmi redzams GASTRO “pienesums” medicīnas pētījumos vai medicīnas zinātnē?
Pirms vairākiem gadiem GASTRO piedalījās kāda bioloģiskā medikamenta izpētē. Un šobrīd šis medikaments ir pieejams arī Latvijas tirgū. Pacientiem ar čūlaino kolītu ir iespēja saņemt valsts apmaksātu šī medikamenta terapiju. Un tas arī ir augstākais iespējamais pienesums – piedalīties jauna medikamenta izpētē, kas var palīdzēt pacientiem, kuriem citi medikamenti īsti nepalīdz.
Mediķiem ir svarīgi pastāvīgi apgūt jaunāko un modernāko medicīnā, pacientu apkalpošanā, medicīnas zinātnē un tehnoloģijās. Vai GASTRO dalība medicīnas pētījumos un līdzdalība zinātnes projektos dod praktisku labumu GASTRO mediķiem arī šajā nozīmē?
Ārstiem tā ir iespēja iepazīties ar jaunākajām tendencēm nozarē, kas vēl nav ieviestas plašākai publikai. Turklāt dalība pētījumos ļauj ārstiem veidot publikācijas, kas ir nozīmīgi gan savā akadēmiskajā karjerā, gan nozarē kopumā.
Piemēram, jaunu zāļu izmēģināšanā un testēšanā pētījumu laikā tiek iesaistīti arī pacienti. Kas noteikti jāņem vērā, iesaistot pacientus pētījumu veikšanā?
Pētījumiem, kuros piedalās pacienti, ir strikts regulējums, ko ievērojam arī mēs. Viens no svarīgajiem priekšnoteikumiem ir tas, lai pacients justos droši un netiktu apdraudēts. Tādēļ pirms pētījuma uzsākšanas ārsti rūpīgi izvērtē pacienta stāvokli un ar pacientu izrunā visas pētījuma nianses – gan ieguvumus, gan iespējamās blakusparādības. Pacientiem jāņem vērā, ka būs jāvelta savs laiks – regulāri jāierodas klīnikā, jāveic izmeklējumi un jāievēro noteikts grafiks. Pacients iegūst bezmaksas terapiju un aprūpi, kā arī var sniegt savu pienesumu zinātnei un medicīnas attīstībai, kas savukārt var palīdzēt citiem pacientiem.
Lielākoties medicīnas pētījumi ir starptautiski un starpdisciplināri. Kā Jūs raksturotu situāciju Latvijā kopumā, ja jāvērtē mūsu medicīnas iestāžu, klīniku un zinātnes universitāšu kapacitāte šajā jomā?
Pētījumos svarīga ir dažādība, tāpēc tajos cenšas iekļaut pacientus no vairākiem reģioniem. Latvija ir pievilcīga arī salīdzinoši zemāku izmaksu dēļ. Mums ir daudz profesionālu un zinošu speciālistu, kas labprāt sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.
Noslēgumā – Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un GASTRO centram?
Tiekties uz izaugsmi, nebaidīties no inovācijām. Tomēr arī atcerēties, cik lieliski jau esam.
