Zigurds Prūsis: “Cilvēki bieži negrib publiski runāt par savu slimību, jo ir zināmi diskriminācijas gadījumi.”
Sabiedrības veselības aprūpes sistēmā bez ārstiem, māsām, medicīnas personāla svarīgu lomu spēlē arī pašu iedzīvotāju – pacientu – līdzdalība. Proti, vispirms jau pašu iedzīvotāju ziņā būtu jābūt sekošanai savam veselības stāvoklim un, protams, dažādu slimību profilaksei, kas, nenoliedzami, ir iespējams tikai tad, ja katram pašam rūp sava veselība. Un šajā ziņā svarīga loma ir pacientu biedrībām.
Arī GASTRO CENTRS, lai nodrošinātu tiešu saikni ar saviem pacientiem, sadarbojas ar vairākām gastroenteroloģisku saslimšanu pacientu biedrībām. Iepriekšējā numurā rakstījām par vienu no mūsu sociālajiem partneriem – Zarnu vēža pacientu biedrību. Turpinot sarunu ciklu ar pacientu biedrību vadītājiem, uz interviju “GASTRO Ziņām” esam aicinājuši Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības valdes locekli Zigurdu Prūsi.
Ievadam vispārīgs jautājums. Dažādās aptaujās un statistikā Latvija ieņem “godpilno” līderpozīciju gan ES valstu, gan arī vispār Eiropas valstu vidū saistībā ar saslimstību ar vairākām gastroenteroloģiskajām saslimšanām. Neiepriecinoša ir statistika tādu saslimšanu jomā kā čūlainais kolīts, Krona slimība u.t.t. Kāpēc, Jūsuprāt, tā ir?
Manuprāt, šī statistika nav ne labāka, ne sliktāka kā kaimiņiem. Spriežot pēc kompensējamo recepšu skaita (jo nekāda cita uzskaite pie mums nav), diagnosticētie IZS gadījumi ir aptuveni tikpat, cik Igaunijā vai Lietuvā. Šai slimībai vispār ir tendence vairāk izpausties rietumu pasaulē, mazāk austrumu pasaulē.
Beidzamajā laikā plašsaziņas līdzekļos un arī sociālo tīklu vidē esam redzējuši daudzas sociālas kampaņas. “Rozā lentīšu” kampaņa saistībā ar krūts vēzi, “ūsu kampaņa”, aicinot vīriešus pārbaudīt prostatu, kampaņas ar aicinājumiem vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu u.c. Cik, Jūsuprāt, iedarbīgas ir šādas kampaņas? Vai to ir daudz, bet varbūt, tieši otrādi, krietni par maz?
Zigurds Prūsis ECCO tikšanās laikā.
Šādas kampaņas ir efektīgas tā sauktajām “populārajām” slimībām (sirds un asinsvadu vai onkoloģijas). Iekaisīgo zarnu slimību (IZS) gadījumā tomēr saslimušo skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu nav tik liels.
Turpinot iepriekšējo jautājumu, kāpēc, Jūsuprāt, gremošanas trakta slimību gadījumā šādu kampaņu nav? Intervijā Latvijas Radio daudzu pacientu biedrību vadītāji saka, ka ir jārunā, jāstāsta, jāinformē… Kam tas būtu jādara?
Cilvēki bieži negrib publiski runāt par savu slimību, jo ir zināmi diskriminācijas gadījumi gan darba vietās, gan pat no apdrošināšanas kompānijām. Daudzi bez kautrēšanās sūdzas par augstu asinsspiedienu, bet reti kurš grib stāstīt par biežām caurejām. Šeit es saskatu lielu ģimenes ārstu lomu, lai pierunātu savus pacientus veikt pārbaudes uz asiņu klātbūtni vēdera izejā un aizdomu gadījumā nosūtīt pie speciālista.
Kā un kādu Jūs redzat Jūsu vadītās pacientu biedrības lomu, lai sabiedrība uzzinātu, saprastu un rīkotos?
Šis ir jautājums par sabiedrības sapratnes veicināšanu par invaliditāti kā tādu. Visa sabiedrība nekad nesapratīs. Jārīkojas ir ģimenes ārstiem, speciālistiem, jābūt valsts atbalstam jaunāko zāļu kompensēšanā un ārstu pieejamībā, bet pirmām kārtām par savu veselību jārūpējas pašam slimniekam. Nedrīkst sēdēt un gaidīt, ka šo problēmu risinās kāds cits, jo tava veselība tev pašam rūp visvairāk.
Parasti, runājot, piemēram, par alkohola lietošanu, visi zina, ka var “noķert” aknu cirozi, par smēķēšanu – plaušu vēzi u.t.t. Taču arī gremošanas trakta slimībām un tajā skaitā kolītam un Krona slimībai noteikti ir savs “stereotips”. Kāds tas ir? Citiem vārdiem, ja es darīšu “to”, tad man ir paaugstināts saslimšanas risks.
Gremošanas traktam ir daudz un ļoti dažādas slimības, ar dažādiem to izraisītājiem. Runājot par IZS, tās ir autoimūnās saslimšanas, proti, kad imūnsistēma uzbrūk paša organismam, bet, kas to izraisa, nav īsti skaidrs. Kā ietekmēt šo slimību gaitu jau ir cits jautājums, bez medikamentiem tie ir ēšanas paradumi, stress, kaitīgie ieradumi, dzīvesveids u.t.t. Turklāt arī tas ir ļoti individuāli, un katram pašam jācenšas atrast sev labākais risinājums.
Ja atgriežamies pie pacientu biedrības – kas ir šīs biedrības biedri, ar ko pacientu biedrība nodarbojas un kas ir biedrības partneri?
Biedrības biedri ir IZS slimnieki un to tuvinieki. Biedrība cenšas informēt par IZS slimībām ne tik daudz sabiedrību plašā nozīmē, bet gan vēršot uzmanību uz tiem cilvēkiem, kuriem ir uzstādīta šī diagnoze, bet viņi īsti nesaprot, kas tas ir un ko ar to iesākt. Protams, biedrība arī cenšas atgādināt gan Veselības ministrijai, gan Nacionālajam veselības dienestam par trūkumiem gan zāļu kompensāciju sistēmā, gan pakalpojumu pieejamībā.
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība (LKKSB) ir EFCCA (European Federation of Crohn’s & Ulcerative Colitis Associations) biedre, kā arī piedalās ECCO (European Crohn’s and Colitis Organisation) darbā. Biedrība ir dibināta 2011. gada 19. oktobrī. Cilvēku skaits, kas ir pieteikušies biedrībā, ir krietni pāri simtam, bet aktīvo biedru skaits, protams, ir krietni mazāks. Biedrībai ir sava mājaslapa www.lkksb.lv vai www.ibd.lv, kā arī lapa un grupa “Facebook” sociālajā tīklā, kur var apmainīties pieredzē un uzdot jautājumus citiem dalībniekiem.
Vai biedrība uztur kontaktus arī ar tādām specializētām klīnikām kā GASTRO CENTRS? Kas ir galvenie saskarsmes punkti un kādu pienesumu šāda “partnerība” var dot biedrībai un arī GASTRO CENTRAM?
Biedrība uztur kontaktus ar specializētajām klīnikām (GASTRO CENTRS, PSKUS u.c.). Tas dod iespēju gan ārstiem saprast pacientu sāpi un vajadzības ne tikai no medicīnas viedokļa, gan pacientiem uzzināt vairāk par šo slimību ārstēšanu, gan biedrībai saprast kādus jautājumus uzdot Veselības ministrijai.
Ja Jums būtu jānosauc nosacītais “anti-tops” ar problēmām, ar kurām saskaras gremošanas trakta slimību pacienti, tad kāds šis “anti-tops” izskatītos? Respektīvi, citu biedrību pārstāvji parasti min pakalpojumu un medikamentu nepieejamību, zāļu un pakalpojumu dārdzību u.t.t. Kā tas ir Jūsu gadījumā?
Galvenās problēmas jau ir ļoti līdzīgas visiem slimniekiem. Ne velti daudzas pacientu biedrības ir apvienojušās Latvijas Pacientu organizāciju tīklā (LPOT), lai varētu kopīgiem spēkiem risināt kopīgās problēmas. Arī mūsu biedrība piedalās šajā organizācijā.
Kāda ir Jūsu personiskā motivācija darboties pacientu biedrībā?
Zigurds Prūsis IBD pasākuma laikā Viļņā kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas biedrību pārstāvjiem.
Tas sākās ar nepietiekamu zāļu kompensācijas apjomu (50%). Bioloģiskās zāles praktiski neviens nevarēja atļauties, un, lai aizstāvētu slimnieku intereses, bija jādibina biedrība. Tā kā arī man ir šī diagnoze, tad darbība biedrībā palīdz labāk izprast šo problēmu un, palīdzot citiem, es palīdzu arī sev.
Noslēgumā tradicionālais jautājums – Jūsu novēlējums GASTRO CENTRA mediķiem un visam GASTRO CENTRAM?
Visiem GASTRO CENTRA darbiniekiem novēlu izturību, ieinteresētību, un atcerēties, ka pacienti ir dzīvi cilvēki, katrs ar savām problēmām, ne tikai medicīniski gadījumi.
