Alise Broka: “Ēnojot mans mērķis bija uzzināt vairāk par konkrēto medicīnas sfēru – gastroenteroloģiju.”
Alise Broka ir viena no tiem astoņiem jauniešiem, kuri 4. aprīlī tradicionālās Ēnu dienas ietvaros viesojās GASTRO CENTRĀ, vēloties savu nākotni un nākotnes profesiju saistīt ar medicīnu. Tāpēc arī “GASTRO Ziņām” bija interesanti uzzināt – kas pamudinājis Ēnu dienā izvēlēties medicīnas klīniku un, protams, kas mudinājis ciemoties tieši GASTRO CENTRĀ. Tāpēc uz sarunu aicinājām Alisi, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 11.B klases skolnieci, iztaujājot viņu par iespaidiem mūsu klīnikā, medicīnu un nākotnes nodomiem kopumā.
Pirmais jautājums visai tradicionāls: kāpēc izvēle “ēnot” mediķus bija tieši GASTRO CENTRĀ?
Es noteikti varētu nosaukt vairākus iemeslus, kāpēc izvēlējos “ēnot” tieši GASTRO CENTRU. Galvenais iemesls jau laikam būtu tas, ka pazīstu tur strādājošā ārsta dēlu, bet tas noteikti nebija noteicošais faktors. Tā kā pati dzīvoju netālu no GASTRO CENTRA, tad diezgan bieži ir sanācis iet tam garām. Vienmēr galvā bijušas domas, kas tā pa klīniku, ko tur dara, jo pati ļoti interesējos par medicīnas sfēru. Protams, esmu arī meklējusi internetā ko vairāk par GASTRO CENTRU. Un biju pārsteigta, ka tas ir lielākais gastroenteroloģijas centrs visā Baltijā. Ēnojot mans mērķis bija uzzināt vairāk par konkrēto medicīnas sfēru – gastroenteroloģiju, un ielūkoties medicīnas pasaules aizkulisēs, lai iespējami labāk izprastu, kuri tad ir man interesējošie medicīnas novirzieni.
Vai pirms viesošanās GASTRO CENTRĀ esat interesējusies arī par darba apstākļiem, mediķa darba specifiku un savu nākotnes izvēli – ķirurga darbu – kādās citās klīnikās vai medicīnas centros?
“Interesēties’’ ir visai plašs jēdziens. Lasījusi un interesējusies internetā par citām klīnikām, kur strādā ķirurgi, es esmu, bet “ēnot” gan nav sanācis. GATRO CENTRS, manuprāt, ir viena no nedaudzajām medicīnas iestādēm, kur tiešām pievērš uzmanību skolēniem, kuri vēlas ēnot. Jau vairākas reizes esmu pieteikusies “ēnot” ķirurgu, bet esmu tikusi noraidīta tikai tādēļ, ka par ēnošanu atbildīgā persona nav paspējusi laikā apskatīties manu pieteikumu, respektīvi, pati medicīniskā iestāde ir nokavējusi ar pieņemšanas termiņu. Es saprotu, ka slimnīcā darba daudz, bet, ja ir pieteikušies 20 skolēni, kas nav nemaz tik daudz, salīdzinot ar Latvijas skolēnu skaitu, kuri vēlas studēt medicīnu, tā ir necieņa pat neizskatīt mūsu pieteikumus. Paldies GASTRO CENTRAM par cieņu un sapratni pret tādiem skolēniem kā es.
Kāpēc tāda izvēle – mācīties un studēt tieši mediķa profesiju? Vai tam ir kādas tradīcijas ģimenē? Un kāpēc tieši ķirurga darbs?
Bērnībā ļoti vēlējos kļūt par veterinārārstu. Laikam ejot, sapratu, ka tomēr vēlos būt “cilvēku ārsts”. Kopš 4. klases atbilde uz jautājumu, par ko vēlos kļūt, vienmēr ir bijusi skaidra – ķirurgs. Vienmēr esmu uzskatījusi sevi par ļoti cilvēcīgu personu. Manī dzīvo cerība, ka spēšu mainīt citu cilvēku dzīves uz labo pusi. Turklāt mani ļoti interesē tas, kā strādā mūsu ķermenis, kā mēs runājam, saprotam vai kaut ko darām.
Pat pašu mediķu vidū eksistē stereotips un bieži tiek teikts, ka ķirurgs – “tā jau nu gan ir vīriešu lieta”?
Ķirurga profesijā vienmēr ir eksistējusi diskriminācija. Vienā no skolām, kurās esmu mācījusies, bioloģijas skolotāja reiz teica: “Tu nekad nekļūsi par ķirurgu, jo esi sieviete.” Mani nekad nekas nav tā motivējis virzīties uz priekšu. Ķirurgs ir kā santehniķis un elektriķis tikai ar augstāku atbildību un ar risku pilnu darbu. Jo ķirurga rokās ir cilvēka dzīvība. Es uzskatu, ka ķirurģijai dzimuma nav. Urbi rokās var turēt gan sieviete, gan vīrietis. Šis stereotips par ķirurģiju un dzimumu lēnām izzūd, jo slimnīcās, ja neesat pamanījuši, arvien vairāk sāk strādāt tieši sievietes. Tikpat labi var teikt, ka ķirurģija ir sieviešu nevis vīriešu profesija, jo jāmāk šūt.
Topošajiem mediķiem, jaunajiem ārstiem un rezidentiem ir svarīgi apgūt jaunāko un modernāko medicīnā, pacientu apkalpošanā, medicīnas zinātnē un tehnoloģijās. Vai, Jūsuprāt, piedalīšanās Ēnu dienā un vizīte GASTRO CENTRĀ šādā ziņā spēj Jums sniegt kādus jaunus iespaidus par modernas klīnikas darba ikdienu?
Nepārprotami! Intriģējoši iedomāties, cik daudz vēl modernās tehnikas man būs jāredz un jāizprot dzīves laikā. Un GATRO CENTRS Ēnu dienā ļoti sīki sniedza mums, “ēnotājiem”, paskaidrojumus par katras tehnikas izmantošanu. Protams, mēs varam atrast visa veida modernās tehnikas bildes un aprakstus internetā, bet tas nekad nebūs salīdzināms ar reālās dzīves pieredzi. Sajūta, ka divu metru attālumā ir ierīce, kura glābj cilvēkam dzīvību vai spēj parādīt mums visu cilvēka orgānu pasauli, ir neiedomājama. Tieši GASTRO CENTRS atšķiras no citām medicīniskām iestādēm ar savu aprīkojumu, vismaz no tā, ko savā dzīvē esmu redzējusi pati. Jaunās tehnoloģijas ne tikai atvieglo ārstu darbu, bet arī palīdz sasniegt labākus, precīzākus procedūras rezultātus. Tomēr noteikti jāpiebilst, ka labai tehnikai nav jēgas bez cilvēkiem (ārstiem), kas to māk pielietot darbā.
Cik lielā mērā mūsu vidējās izglītības līmenis, Jūsuprāt, atbilst tam, lai maksimāli labi sagatavotu jaunieti studijām tik nopietnā profesijā kā mediķis?
Vidējās izglītības līmenis katrā skolā ir atšķirīgs. Ir skolas, kur mācību vielu pasniedz izcili, līdz ar to pietiek zināšanu tālākām medicīnas studijām. Diemžēl ir jāatzīst, ka ir liels skolotāju trūkums. Piemēram, arī man pamatskolā vienu gadu nebija ķīmijas skolotājas. Tas, protams, atstāj lielu iespaidu uz tālākās vielas apguvi. Vidējais līmenis noteikti atbilst prasībām, lai studētu medicīnu. Skolā tiek pasniegti pietiekami daudz materiāla, lai apgūtu visu vajadzīgo. Ja tiešām pilda visus mājasdarbus, klausās stundās un velta nedaudz brīvā laika konkrētiem priekšmetiem, tad visas durvis ir atvērtas, lai pēc vidusskolas sāktu savu medicīnas studiju ceļu.
Vai esat arī praktiski “iemēģinājusi roku” darbā (brīvprātīgā vai stažiera lomā) kādā medicīnas iestādē vai klīnikā?
Līdz šim man nav bijusi iespēja piestrādāt vai brīvprātīgi strādāt kādā medicīnas iestādē, tomēr lieku lielas cerības uz šo vasaru un gadu. Ļoti svarīgs ir personas vecums, jo tieši tas lielākoties nosaka visas iespējas. Esmu sasniegusi to vecumu, kad varu iet strādāt un medicīnas personāls var man uzticēties, jo spēju uzņemties atbildību par konkrētu lietu. Ēnu dienā uzdevu jautājumu, vai GASTRO CENTRS uzņem darbā mana vecuma jauniešus, uz ko man ļoti pozitīvi atbildēja, lai iesūtu savu CV un motivācijas vēstuli. Pašreiz esmu aizsūtījusi vajadzīgos dokumentus uz vairākām Rīgas slimnīcām un klīnikām, tajā skaitā uz GASTRO CENTRU, ar cerību, ka vasarā mani pieņems strādāt, jo pieredze ir viens no svarīgākajiem faktoriem medicīnas nozarē.
Jūsu novēlējums GASTRO CENTRA mediķiem un visam GASTRO CENTRAM?
Nekad neesmu satikusi tik draudzīgu un saprotošu personālu. Esat tikpat smaidīgi, saprotoši un komandas darba degoši, kādus es Jūs redzēju Ēnu dienā. GASTRO CENTRS nav tikai medicīniska iestāde ar mediķiem, tā ir viena liela ģimene.
