Uzsākts pētījums par gastroparēzi GASTRO CENTRĀ
Danute Ražuka–Ebela,
GASTRO CENTRA ārste–gastroenteroloģe
GASTRO CENTRS sadarbībā ar uzņēmumu “Dr. Falk Pharma GmbH” veic klīnisku pētījumu pacientiem ar idiopātisku vai diabētisku gastroparēzi. Pētījuma mērķis ir noteikt devu ārstēšanai ar jauno aktīvo vielu naronaprīdu un pierādīt naronaprīda pārākumu salīdzinājumā ar placebo.
Tā kā Eiropā joprojām nav šādas apstiprinātas ārstēšanas pieredzes, šī ir jauna ārstēšanās iespēja pacientiem ar gastroparēzi. Naronaprīds ir jauns 5-HT4 agonists ar prokinētisku efektu. Pētījumā tiks iekļauti pacienti ar vidēji smagu un smagu idiopātisku vai diabētisku gastroparēzi. Pētījums vienlaikus tiek veikts vairākās Eiropas valstīs.
Kas ir gastroparēze?
Pacientiem ar gastroparēzi ir būtiski kavēta kuņģa iztukšošanās. Pētījumos aprēķināts, ka Eiropas valstīs gastroparēze sastopama vidēji 13,8 cilvēkiem uz 100 000 populācijas (Ye et al., 2021). Aptuveni pusē gadījumu gastroparēze ir idiopātiska – tās cēlonis nav nosakāms. Otrs biežākais veids ir ar cukura diabētu saistīta gastroparēze. Gastroparēze var būt arī sekundāra, piemēram, pie neiroloģiskām un saistaudu slimībām, pēc kuņģa un barības vada operācijām, kā arī pie opioīdu lietošanas.
Diagnozes noteikšana
Lai noteiktu gastroparēzes diagnozi, ir jābūt simptomātiskai kavētai kuņģa iztukšošanās. Sūdzības var būt dažādas. Piemēram, slikta dūša, vemšana, agrīna pilnuma vai pārēšanās sajūta, vēdera uzpūšanās, diskomforts vai sāpes vēderā pēc ēšanas. Sastopoties ar šiem simptomiem, pacienti var sākt izvairīties no ēšanas un zaudēt svaru. Jāpiebilst, ka kuņģa tukšošanās traucējumi var būt arī asimptomātiski, ko biežāk novēro tieši cukura diabēta pacientiem (Schol et al., 2021).
Diagnozes noteikšanu var apgrūtināt apstāklis, ka gastroparēzes sūdzības pārklājas ar funkcionālas dispepsijas sūdzībām. Aptaujās konstatēts, ka biežākā sūdzība gastroparēzes gadījumā ir slikta dūša – līdz pat 95% pacientu. Vemšana ir saistīta ar slikto dūšu un norāda uz izteiktākiem kuņģa tukšošanās traucējumiem (Vijayvargiya et al., 2019).
Tiek uzskatīts, ka funkcionālas dispepsijas galvenie simptomi ir pāragra sāta sajūta, pilnuma sajūta, dedzināšana vai sāpes epigastrijā pēc ēšanas (Wauters et al., 2021). Savukārt slikta dūša un vemšana ir raksturīgāki tieši kuņģa tukšošanās traucējumiem (Schol et al., 2021).
Izvērtējot pacientu, ir jāizslēdz mehāniska obstrukcija un cita patoloģija (Camilleri et al., 2022). Pēc tam, kad veikta gastroskopija un radioloģiskie izmeklējumi (atkarībā no klīniskās ainas – ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses enterogrāfija vai zarnu pasāžas rentgens), tiek novērtēta kuņģa motilitāte. Kuņģa motilitāti jeb tā tukšošanos iespējams izvērtēt ar scintigrāfiju, bezvadu motilitātes kapsulu vai elptestiem (ACG 2022). Endoskopiskas gastrostāzes pazīmes kuņģī var norādīt uz gastroparēzes diagnozi, bet šai atradnei ir zema sensitivitāte (Coleski et al., 2016).
Pētījuma ietvaros GASTRO CENTRĀ kuņģa tukšošanās tiek pierādīta ar 13C-spirulinas elptestu. Galvenie pētījuma aspekti apkopoti tabulā.
Papildu informācija par pētījumu atrodama GASTRO CENTRA mājaslapas pētījumu sadaļā. Sadaļā atrodama arī Amerikas Neirogastroenteroloģijas un motilitātes biedrības Gastroparēzes kardinālā simptomu indeksa dienasgrāmata (ANMS GCSI-DD), kura tiek izmantota, lai novērtētu sūdzību smaguma pakāpi (Revicki et al., 2019).
Kontaktinformācija par pētījumu:
Tālrunis: +371 28658080
E-pasts: gpc@gastrocentrs.lv
Atsauces
– Ye Y, Jiang B, Manne S, Moses PL, Almansa C, Bennett D, Dolin P, Ford AC. Epidemiology and outcomes of gastroparesis, as documented in general practice records, in the United Kingdom. Gut. 2021;70(4):644.
– Schol J, Wauters L, Dickman R, Drug V, Mulak A, Serra J, Enck P, Tack J; ESNM Gastroparesis Consensus Group. United European Gastroenterology (UEG) and European Society for Neurogastroenterology and Motility (ESNM) consensus on gastroparesis. UEG J. 2021;9(3):287-306.
– Vijayvargiya P, Jameie‐Oskooei S, Camilleri M, Chedid V, Erwin PJ, Murad MH. Association between delayed gastric emptying and upper gastrointestinal symptoms: a systematic review and meta‐ analysis. Gut. 2019;68(5):804–13.
– Wauters L, Dickman R, Drug V, Mulak A, Serra Pueyo J, Enck P, et al. United European Gastroenterology (UEG) and European Society for Neurogastroenterology and Motility (ESNM) consensus on functional dyspepsia. UEG J; 2021;9(3):287-306.
– Camilleri M, Kuo B, Nguyen L, Vaughn V, Petrey J, Greer K, Yadlapati R, Abell T. ACG Clinical Guideline: Gastroparesis. Am J Gastroenterol. 2022;117(8):p 1197-1220.
– Coleski R, Baker JR, Hasler WL. Endoscopic gastric food retention in relation to scintigraphic gastric emptying delays and clinical factors. Dig Dis Sci. 2016;61(9):2593–601.
– Revicki DA, Speck RM, Lavoie S, Puelles J, Kuo B, Camilleri M, Almansa C, Parkman HP. The American neurogastroenterology and motility society gastroparesis cardinal symptom index-daily diary (ANMS GCSI-DD): Psychometric evaluation in patients with idiopathic or diabetic gastroparesis. Neurogastroenterol Motil. 2019;31(4):e13553.
Galvenie pētījuma par gastroparēzi (MOVE-IT) aspekti
Pētījumā paredzētas četras ārstēšanas grupas:
– A, B un C grupa saņems ārstēšanu ar naronaprīdu (katra atšķirīgās devās);
– D grupa saņems placebo terapiju.
Pētījuma ilgums:
– 12 nedēļas ilga ārstēšana;
– 4 nedēļas novērošana;
– kopā 8 vizītes (ieskaitot pirmsārstniecības un pēcpārbaudes vizītes).
Kavētu kuņģa iztukšošanās tiek pierādīta:
– ar elptestu pirms iekļaušanas;
– augšējā endoskopija un radioloģiskie izmeklējumi tiek veikti citu slimību izslēgšanai, ja tie nav veikti pēdējo 12 mēnešu laikā.
