Projekts GASTRO TECH: starptautisks skats, vadlīnijas, digitālās platformas attīstība
GASTRO CENTRS sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) realizē pilotprojektu GASTRO TECH, kas vērsts uz gremošanas sistēmas izmeklējumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanu Latvijā.
Pilotprojekts ietver digitālās platformas izstrādi, kas sniegs gan pacientiem, gan veselības aprūpē iesaistītajiem speciālistiem inovatīvus risinājumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un precīzu endoskopijas nosūtījumu sagatavošanu un pacientu riska novērtēšanu.
“GASTRO Ziņas” regulāri informē par projekta norises gaitu, sasniegtajiem rezultātiem un viedokļiem, kā, vērtējot no GASTRO TECH skatupunkta, šobrīd darbojas un funkcionē veselības aprūpes organizācijas sistēma.
Šodien skaidrojam projekta “GastroTech” realizācijas svarīgus principus un nozīmi, kā arī to, ko no projekta iegūs galvenie sadarbības partneri – ģimenes ārsti un pacienti.
Kas ir “sarkano karogu” princips? Un kāpēc tas vajadzīgs?
Māra Kalniņa,
GASTRO CENTRA “GastroTech” projekta vadītāja
Viens no svarīgākajiem principiem, pēc kuriem vadās ārsti, vērtējot pacienta veselības stāvokli, ir tā sauktais “sarkano karogu” princips, proti, pazīmes un simptomi, kas pacientam var vai varētu liecināt par konkrētu saslimšanu. Šis princips ir pamatā arī “GastroTech” digitālajam risinājumam.
Kas ir “sarkano karogu” princips gastroenteroloģijā?
Tā sauktais “sarkano karogu” princips ir samērā plaši medicīnā izmantots process vai, vēl precīzāk sakot, procesu vadības mehānisms, kas paredzēts, lai palīdzētu veselības aprūpes speciālistiem identificēt pacientus, kuriem ir vislielākā nepieciešamība pēc izmeklēšanas. Ja runājam mazliet vienkāršāk, mediķim veicot vairākas iepriekš noteiktas izmeklēšanas un diagnostikas metodes, veidojas pacienta veselības stāvokļa aina, kurā parādās viens vai vairāki brīdinoši signāli, tādējādi norādot uz nepieciešamību veikt padziļinātu izmeklēšanu un pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu.
“Sarkano karogu” princips balstās uz vairākiem faktoriem, tostarp pacienta simptomiem, slimības anamnēzi un fizikālo izmeklējumu rezultātiem. Ja pacientam ir viens vai vairāki no šiem “sarkanajiem karogiem”, viņš tiek uzskatīts par augsta riska pacientu un viņam ir nepieciešama papildu izmeklēšana.
Kā šis princips darbosies “GastroTech” projektā?
Šāds pat “sarkano karogu” princips ir viens no stūrakmeņiem GASTRO CENTRA sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) realizētajā projektā par tāda digitālā rīka izveidošanu, kas palīdzētu optimizēt nosūtījumus uz endoskopiskajiem izmeklējumiem. “GastroTech” šobrīd izstrādājamais digitālais rīks balstās uz medicīniskiem kritērijiem, kas norāda uz paaugstinātu risku vai iespējamību atklāt nopietnu patoloģiju endoskopiskās izmeklēšanas laikā.
Svarīgi saprast, ka “GastroTech” digitālais rīks balstīsies tikai un vienīgi uz medicīniskiem pierādījumiem un jaunākajām vadlīnijām gastroenteroloģijā. Tas ietver algoritmu, kas analizē pacienta datus un aprēķina riska pakāpi. Ja pacienta riska pakāpe ir augsta, rīks iesaka veikt endoskopisko izmeklēšanu. Citiem vārdiem, nostrādā “sarkanā karoga” princips.
“GastroTech” digitālā rīka priekšrocības
Iestrādājot projekta “GastroTech” digitālajā rīkā “sarkanā karoga” principa metodoloģiju, šis ģimenes ārstu darbu atvieglojošais digitālais produkts dos vairākas priekšrocības, tostarp:
– uzlabotu pacientu aprūpi: rīks palīdz veselības aprūpes speciālistiem ātrāk un precīzāk identificēt pacientus ar “sarkanajiem karogiem”, tādējādi nodrošinot savlaicīgu ārstēšanu;
– paaugstinātu efektivitāti: rīks palīdzēs samazināt nevajadzīgu nosūtījumu skaitu uz endoskopiskajiem izmeklējumiem, tādējādi ietaupot resursus un uzlabojot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti;
– medicīnisko pierādījumu bāzi: rīks ir balstīts uz medicīniskiem pierādījumiem un jaunākajām vadlīnijām gastroenteroloģijā, tādējādi nodrošinot tā precizitāti un uzticamību;
– lielo datu bāžu uzlabošanu: iegūtie rezultāti un anonimizēti pacientu dati ļaus jau digitālā rīka darbības laikā pastāvīgi uzlabot izdarīto secinājumu kvalitāti uz arvien lielākas pierādījumu datu bāzes pamata.
“GastroTech” projekts ir inovatīvs risinājums, kas paredzēts, lai uzlabotu pacientu aprūpi un veselības aprūpes efektivitāti gastroenteroloģijas jomā. Projekta rezultātā izveidotais digitālais rīks, kas izmantos “sarkano karogu” principu, palīdzēs veselības aprūpes speciālistiem identificēt pacientus ar augstu riska pakāpi un nodrošināt viņiem savlaicīgu ārstēšanu. Šis projekts ir svarīgs solis ceļā uz personalizētu un efektīvu veselības aprūpi ne tikai gastroenteroloģijā, bet, izmantojot šajā projektā gūto pieredzi, attīstīt analoģiskus vai līdzīgus projektus arī citās veselības aprūpes un medicīnas jomās.
Sanita Paudere–Logina: “Rīkam jābūt viegli integrējamam ikdienas praksē.”
Sanita Paudere–Logina ir ģimenes ārste, SIA “Beātes Salenieces ģimenes ārsta prakse” mediķe, bet “GastroTech” projektā ir eksperte no ģimenes ārstu puses. Tieši ģimenes ārsti ir galvenie sadarbības partneri, izstrādājot jauno digitālo rīku, bet jau pēc tā ieviešanas – arī galvenie, kuri izmantos gan “digitālo kalkulatoru”, vērtējot savu pacientu veselības stāvokli un simptomus, kas liecinātu par nepieciešamību veikt endoskopiskos izmeklējumus, gan ir speciālisti, kas visciešāk saistīti ar katru Latvijas iedzīvotāju.
Ieviešot kādu jaunu digitālu tehnoloģiju, aplikāciju vai rīku, vienmēr ir bažas, ka tā nevis vienkāršos, bet, tieši otrādi, sarežģīs darbu galalietotājam. Tātad šajā gadījumā – ģimenes ārstam un tālāk arī pacientam. Kādas ir tās galvenās bažas saistībā ar “Gastro”Tech digitālo rīku par elektroniskajiem nosūtījumiem uz izmeklējumiem.
Protams, ir daudz nezināmo lielumu šajā projektā – gan kāds būs gala produkts, gan kā to izdosies ieviest ikdienas praksē starp kolēģiem un pacientiem, gan cik veiksmīgi tas ieies ikdienā paveicamo darbu procesā. Bažas varētu būt par rīka funkcionalitāti un savietojamību ar jau esošajiem e-rīkiem, lai tas nekļūst par apgrūtinājumu, bet palīgu. Rīkam jābūt tehniski spēcīgi nodrošinātam, lai strādā raiti, bez aizķeršanās, nav darbības pārrāvumi svarīgākajos brīžos – jo, diplomātiski izsakoties, esam ar ļoti dažādu pieredzi saistībā ar e-veselību un tās darbības traucējumiem, tāpēc vienmēr būs neliela piesardzība attiecībā uz citām elektroniski vadītām platformām – vai tās nepievils tajā brīdī, kad to akūti vajadzēs?! Noteikti jārēķinās arī ar pretestību no kolēģiem, kas ar tehnoloģijām vairāk ir uz “jūs”, bet, ja ārsts redzēs šim rīkam ieguvumu un atvieglojumu ikdienas darbā, tad problēmām nevajadzētu būt. Grūtības varētu būt ar pacientiem senioru vecumā, kas neizpratīs, ko īsti mēs ar šo rīku darām un gribam panākt. Lai gan, ņemot vērā, ka arī seniori jau šobrīd pilnībā apraduši ar elektroniskām receptēm un nu jau arī apgūst elektronisku nosūtījumu plusus un mīnusus, noteikti ir adaptējami arī vēl vienam digitālam rīkam.
Ģimenes ārsts mūsu veselības aprūpes sistēmā ir tāds kā “universālais kareivis”, kam jāzina burtiskā nozīmē viss. Un, tā kā visu zināt nav iespējams, tad loģisks ir jautājums – kuras ir tās lietas un atbalsts, ko gastroenteroloģijas jomā var sniegt šāds digitālais nosūtījumu veidošanas rīks?
Digitāli rīki var palīdzēt ātrāk pieņemt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu lēmumu. Faktiski tas izdarāms uzreiz – kamēr pacients vēl ir ārsta kabinetā. Tas var potenciāli saīsināt laiku, kas būtu jāpavada dažādu specifiskāku klīnisko gadījumu risināšanā un informācijas nodošanā pacientam vai speciālistam. Pacientiem, kas orientējas dažādos digitālos risinājumos, un tādiem, kam patīk saņemt ārsta skaidrojumu par klīnisko lēmumu caur kalkulatoru vai algoritmu prizmu, šādu rīku pieejamība var palīdzēt savstarpējā komunikācijā un veicināt uzticēšanos ārsta lēmumam.
Kas būtu jāņem vērā no lietotāja viedokļa IT sistēmu izstrādātājiem, lai padarītu šo rīku lietošanai maksimāli ērtu, un, kas nav mazsvarīgi, arī vienkāršu?
Rīkam jābūt viegli integrējamam ikdienas praksē – ideālā gadījumā tā ir daļa no jau kādas citas izmantotas e-platformas, tam būtu jāstrādā sazobē ar dažādu ražotāju datoriem, datorprogrammām, lai neradītu nepieciešamību pēc kādām specifiskām tehniskām prasībām. Vajadzētu pārdomāt rīka darbību t.s. miega režīmā – ar to domāju līdzšinējo pieredzi ar e-veselības platformu, kas ļoti ātri “izlogojas”, ja to neizmanto, attiecīgi apgrūtinot tā izmantošanu, ja tur nenotiek nepārtraukts darbs. Lai lietošana būtu vienkārša, izkārtojumam un darbībām jābūt izstrādātām tā, lai ārsts jau intuitīvi zinātu, kur tālāk jāklikšķina, lai sasniegtu mērķi. Jāizvairās no nepārskatāmiem meklēšanas rīkiem, iespējām papildināt informāciju brīvā rakstiskā formātā, jābūt viegli pieejamai informācijai par darbībām kādu tehnisku grūtību gadījumā. Svarīga ir funkcionalitāte, pārskatāmība (bez nepieciešamības atvērt vairākus logus un ilgi “skrollēt”, kamēr atrod vajadzīgo), loģisks izkārtojums, vienkāršs un neuzbāzīgs dizains. Kolēģi būs priecīgi arī par izstrādātu ērtu viedtālruņos izmantojamu aplikāciju.
Projekta tapšanas sākumposmā, konsultējoties ar potenciālajiem lietotājiem (tostarp ģimenes ārstiem) vienas no galvenajām bažām bija viedoklis, ka tas būs kārtējais ar neko nesaistītais rīks, kurš atkal jāievieš lietošanā. Citiem vārdiem, kādai jābūt šāda digitālā rīka savietojamībai ar citām veselības aprūpes digitālajām sistēmām?
Jā, var piekrist, ka lielākā pretestība kādam jauninājumam ir tas, ka tā būs kārtējā atsevišķā programma vai platforma, par kuras eksistenci ārstam jāatceras īstajā brīdī un jāintegrē savā ikdienas praksē, jāveic atsevišķas autentifikācijas, jāievada pacienta dati un anamnēze… Ņemot vērā salīdzinoši apjomīgo pacientu skaitu, kas vēršas pie ģimenes ārsta ar sūdzībām par kuņģa–zarnu trakta problēmām, šāda rīka izmantošana varbūt ieiesies nedaudz vieglāk, bet tas nemaina faktu, ka, jo vieglāk tas būs pieejams, jo drīzāk to izmantos. Ideālā pasaulē tā ir atsevišķa ikona/sadaļa/bloks jau esošās platformās (domājot gan e-veselību, gan šobrīd citas integratoru sistēmas, ko imanto gan ģimenes ārsti, gan ārsti speciālisti) . Tad, ielogojoties šajās platformās, mēs jau automātiski esam autentificējušies arī šajā rīkā, un, lai to sāktu lietot, būtu nepieciešams tikai “viens klikšķis”. Tas būtu ļoti ērti un domāju, ka tādos gadījumos pretestības nebūtu.
Cik vispār gatavi ir gan ģimenes ārsti, gan pacienti šādiem digitāliem un arī citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem? Vai šeit eksistē atšķirības, kā parasti saka, starp Rīgu un reģioniem?
Domāju, ka situācija ir ļoti dažāda, un šeit negribētos teikt, ka pamata atšķirība ir ārsta vai pacienta vecumā vai dzīvesvietas reģionā. Protams, pēc maniem novērojumiem, lielākoties gados jaunie kolēģi un pacienti ir atvērtāki pārmaiņām un jauniem digitāliem risinājumiem, bet tas nenozīmē, ka veiksmīga digitāla risinājuma integrācija nav iespējama visās grupās – būtiski, kā to pasniedzam, cik kvalitatīvas ir apmācības, cik atvērts pārmaiņām ir pats cilvēks. Kopumā novēroju, ka pacienti gaida digitālus risinājumus, vienotas e-sistēmas, lai būtu vienkāršāka informācijas aprite starp pacientu un ārstu. Viss jaunais sākotnēji ir biedējošs, bet – kamēr nemēģināsim, nedarīsim, arī neuzzināsim, ka var citādāk un (cerams) ērtāk un vieglāk!
Danute Ražuka–Ebela: “Kalkulatori spēlē būtisku lomu ikdienas medicīnā, palīdzot ārstiem, māsām un citiem aprūpes speciālistiem.”
Projekta “GastroTech” ietvaros tiks izveidots digitālais rīks elektroniskiem nosūtījumiem uz endoskopijām, bet tā būtiska sastāvdaļa ir t.s. “digitālais kalkulators” jeb ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem un pacientiem sagatavots uz medicīnas zinātnes pamatiem balstīts tests, kurš atklās konkrētā pacienta simptomu un veselības stāvokļa “sarkanos karogus”, kuru esamība ir signāls, ka nepieciešami padziļināti izmeklējumi, tostarp – endoskopijas. Danute Ražuka–Ebela, GASTRO CENTRA ārste gastroenteroloģe, projektā “GastroTech” atbild par digitālo “riska kalkulatoru” izstrādi galvenajām gastroenteroloģijas saslimšanām. Viņa “GASTRO Ziņām” stāsta par to, kā “digitālie kalkulatori” tiek izmantoti medicīnā.
Kā digitālie kalkulatori tiek izmantoti medicīnā?
Kalkulatori spēlē būtisku lomu ikdienas medicīnā, palīdzot ārstiem, māsām un citiem aprūpes speciālistiem ātri veikt aprēķinus. Ar tiem var aprēķināt zāļu devas, dažādus riskus, slimību prognozi, kā arī rādītājus vai piederību konkrētai kategorijai, kas savukārt var ietekmēt ārstēšanas taktiku, izmeklējumu izvēli un citus ar veselības aprūpi saistītus aspektus. Digitālu kalkulatoru pareiza izmantošana palielina darba efektivitāti, ietaupa laiku, palīdz noteikt ar diagnozi saistītus riskus un līdz ar to pieņemt lēmumus par atbilstošākiem izmeklējumiem un ārstēšanu.
Ar šiem kalkulatoriem dažādi veselības aprūpes aspekti tiek pielāgoti konkrētam indivīdam, tādējādi “personalizējot” medicīnu un vienlaicīgi veicinot arī pacientu drošību. Kalkulatoru pamatā ir jābūt uz pierādījumiem balstītai medicīnai, tas nozīmē, ka tajos jābūt integrētām pēdējām vadlīnijām. Daļa kalkulatoru patiešām izskatās kā kalkulatori un ir nosacīti vienkārši, bet citi jau līdzinās nelielām anketām un integrē plašu medicīnas zināšanu apjomu.
Kā plānots digitālos kalkulatorus izmantot “GastroTech”?
Projektā izmantojam abu veidu kalkulatorus – gan jau zināmus nosacīti vienkāršus kalkulatorus, kā, piemēram, par iekaisīgu zarnu slimību aktivitāti, neatliekamām endoskopijām, ķermeņa masas indeksu un taukainas aknas risku, gan izstrādājam sarežģītākus, kuri sastāv no anketām.
Liels izaicinājums ir sarežgītākie kalkulatori, kas izskatās jau kā nelielas anketas ar mērķi sniegt rekomendāciju – piemēram, vai ir palielināts kuņģa vai zarnas vēža attīstības risks, kas noteiktu augšējās vai apakšējās endoskopijas nepieciešamību, kā arī laiku, pēc kāda būtu jāatkārto endoskopijas izmeklējums atbilstoši iepriekš veikto izmeklējumu rezultātiem. Lai to varētu izdarīt, ir veikts apjomīgs starptautisko vadlīniju, rekomendāciju un vietējo ekspertu viedokļu pārskatīšanas un apvienošanas darbs, lai vienotos par šo digitālo rīku kritērijiem un algoritmu. Tajos tiek integrēts ļoti liels informācijas apjoms. Paredzams, ka vienota pieeja, ko var panākt ar digitālo kalkulatoru un rīku izmantošanu, uzlabos arī komunikāciju un koordināciju starp veselības aprūpes speciālistiem dažādos veselības aprūpes līmeņos.
Tomēr, svarīgi atcerēties, ka šāda veida rīki ir palīglīdzekļi veselības aprūpes speciālistiem, un tos neaizstās. Piemēram, nosakot endoskopijas veikšanas laiku, situācijās, kad ārsts, balstoties uz savu pieredzi un konkrētā pacienta novērtējumu, uzskatīs, ka digitālā rīka sniegtais novērtējums neatbilst konkrētai situācijai, ārstam būs visas iespējas, pamatojot savu viedokli, koriģēt to atbilstoši savai profesionālai pārliecībai.
