Dr. Ivars Tolmanis: “GASTRO apzinās, ka jauno mediķu apmācība ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs uzdevums.”
Gremošanas slimību centrs GASTRO ir ne tikai viena no modernākajām gastroenteroloģijas specializācijas klīnikām reģionā, bet arī medicīnas iestāde, kura apvieno ārstniecisko, diagnostikas un medicīnisko izmeklējumu darbu ar zinātniskajiem pētījumiem, kā arī iesaista GASTRO darbā rezidentus un studentus, nodrošinot izaugsmes nepārtrauktību gan pašam uzņēmumam, gan arī ārstu, rezidentu un medicīnas studentu kvalifikācijas celšanu, izglītošanos un moderno tehnoloģiju apguvi. Tāpat ne mazāk svarīgs ir fakts, ka GASTRO ārsti regulāri apvieno praktisko darbu ar pasniedzēja darbu augstskolās – Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, tādējādi nododot gan pieredzi, gan zināšanas jaunajai mediķu paaudzei. Par praktiskā darba savienojamību ar pasniedzēja darbu, par studentu un rezidentu iesaisti privātajās klīnikās un savu pieredzi pasniedzēja darbā Rīgas Stradiņa universitātē “GASTRO Ziņām” stāsta GASTRO valdes priekšsēdētājs, ārsts–gastroenterologs dr. Ivars Tolmanis.
– Kā praktizējošs ārsts un vienlaikus arī mācībspēks Rīgas Stradiņa universitātē, varu droši apgalvot: lielākā problēma ir laiks. Jo iesaistīšanās mācību procesos prasa daudz laika un garīgo resursu no visiem tiem GASTRO speciālistiem, kuri vienlaicīgi ir arī mācībspēki medicīnas augstskolās un koledžās. Turklāt tas prasa resursus gan individuāli no katra GASTRO speciālista, gan no uzņēmuma kopumā – paralēli lielajai profesionālajai slodzei pamatdarbā jāspēj mobilizēties arī lekciju un nodarbību organizēšanai un vadīšanai. Savukārt uzņēmumam tas prasa papildu slodzi, strukturējot ārstu darbu uzņēmumā, vienlaikus atrodot arī laiku pasniedzēja darbam tā, lai tas netraucētu ne vienai, ne otrai pusei.
Tomēr kā GASTRO vadītājs es labi apzinos, ka ilgtermiņā arī GASTRO, tāpat kā visa medicīnas sistēma Latvijā kopumā ir vitāli ieinteresēta, lai šāda “apvienošana” notiktu, jo ir nepieciešama gan zināšanu, gan pieredzes pēctecība, kas galu galā novedīs pie svarīgākā rezultāta: arvien kvalitatīvākas pacientu aprūpes un sabiedrības veselības uzlabošanās. Tieši tāpēc GASTRO ārsti un māsas paralēli darbam GASTRO strādā arī Latvijas augstskolu fakultātēs un medicīnas koledžās kā pasniedzēji, bet ar nozares jaunākajām tehnoloģijām un iespējām mūsu centrā iepazīstas gastroenteroloģijas un ģimenes medicīnas rezidenti un studenti. Saprotams, ka šāds darbs prasa papildu resursus, taču nozīmīgākais faktors, lai to varētu apvienot ir aicinājums to darīt, degsme un patiesa vēlme mācīt jauno mediķu paaudzi. Tieši šie trīs stūrakmeņi nodrošina arī prasmīgu skološanu un mācību veiksmīgu rezultātu.
Latvijā tradicionāli jauno mediķu, jauno speciālistu apmācība tiek koncentrēta Universitātes slimnīcās, taču jaunajiem speciālistiem ne mazāk būtiska ir iespēja iepazīties ar dažāda līmeņa un formu medicīnas iestādēm, tādējādi veicinot kopējo izpratni par medicīnas sistēmas funkcionēšanu, tehnoloģijām, jaunākajām atziņām nozarē u.t.t. Šeit es saskatu arī vairākas Latvijas medicīniskās izglītības sistēmas problēmas. Piemēram, akadēmiskās karjeras attīstības kritēriji Latvijā – Latvijas medicīnas augstskolās – tiek balstīti galvenokārt tikai uz zinātniskās un akadēmiskās darbības parametriem (piemēram, zinātniskās publikācijas, iesaiste izpētes projektos, studentu un doktorantu darbu vadīšana u.tml.) Turpretī mācībspēku medicīniskā kvalifikācija objektīvi netiek vērtēta un novērtēta, un tas nav svarīgs arguments pasniedzēju karjeras attīstībai augstskolās. Un te arī rodas nopietna pēctecības problēma tieši attiecībā uz klīnisko medicīnu: krietnai daļai aktīvi strādājošu, augsti kvalificētu ārstu, kuri ļoti labprāt iesaistās vai būtu iesaistījušies studentu un rezidentu apmācībā, ilgstoši jāsamierinās ar salīdzinoši zemākiem akadēmiskiem amatiem augstskolās, jo visu zinātnisko un akadēmisko prasību izpildei vienkārši neatliek laika. Te noteikti jāpiemin, ka – atšķirībā no Latvijas – daudzu attīstīto valstu medicīnas augstskolās akadēmiskās karjeras promocija tieši minēto iemeslu dēļ notiek divos vienlīdz nozīmīgos virzienos – zinātniskajā un klīniskajā. Pasniedzējiem, kuri vairāk orientēti zinātnes virzienā, ir stingrāki zinātniskie kritēriji, kamēr klīniskā virziena mācībspēkiem ļoti nozīmīga ir tieši medicīniskā kvalifikācija, bet netiek prasīts tik liels zinātnisko publikāciju vai citu zinātnisko aktivitāšu skaits.
Domāju, ka katram praktizējošam ārstam, neatkarīgi no tā, vai viņš ir gatavs iesaistīties arī jauno mediķu apmācībā, ir saprotams, ka medicīnā pastāvīgi noturēties visaugstākajā līmenī ir iespējams tikai tad, ja pacientiem, konkrētām manipulācijām vai operācijām tiek veltīts ļoti liels laika apjoms. Turklāt tas nav iespējams, ja ārsts neatrod laiku arī pastāvīgai un regulārai teorētisko zināšanu apguvei, neseko līdz jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām un metodēm, nepapildina teorētisko un praktisko zināšanu bagāžu. Un tas, protams, attiecināms arī uz medicīnas zinātni – lai tajā darbotos augstā līmenī, organizētu projektus, piedalītos konferencēs un publikāciju sagatavošanā, vajadzīgs tam atlicināt laiku. Un te es nemaz nerunāju par to, ka mācībspēkam nepieciešami ievērojami laika resursi, lai adekvāti sagatavotos lekcijām un nodarbībām un efektīvi tās vadītu. Tādējādi vienlīdz labi apvienot profesionālo, zinātnisko un akadēmisko karjeru medicīnā nav vienkārši, visbiežāk, vairāk pievēršoties tikai vienai no tām, jāupurē laiks un enerģija citai.
Protams, viss iepriekš teiktais nav mani personīgi un arī manus kolēģus GASTRO atturējis no iesaistīšanās jauno mediķu apmācībā, nav atturējis arī GASTRO iesaistīt darbā studentus un rezidentus, lai nodrošinātu mūsu jauno mediķu profesionalitāti jau tuvākajā nākotnē. GASTRO apzinās, ka medicīnas studentu un jauno speciālistu apmācība ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs uzdevums visas Latvijas sabiedrības veselībai un medicīnas nozares nākotnei, tāpēc mēs ar prieku iesaistāmies un arī iesaistīsimies šī uzdevuma veikšanā.
