Vai ir kas jauns par gastroskopiju?

Dr. Ilze Kikuste,

GASTRO galvenā ārste, gastroenteroloģe

Gastroskopija jeb augšējā endoskopija ( pilnais nosaukums – ezofago–gastro–duodenoskopija jeb EGDS) ar video asistētā jeb izmantojot video kameru endoskopiskā  attēla iegūšanai un pārraidīšanai mūsdienās ir kļuvusi par vienu no visbiežāk veiktajiem gremošanas trakta izmeklējumiem. Gastroskopijas izmeklējuma mērķis ir gremošanas sistēmas daļu – barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas diagnostika un/vai ārstēšana (terapija) ar lokanu, šauru instrumentu – endoskopu.

Vēsturiski endoskopijas metodes attīstība sākas 1806. gadā, kad Filips Bozīni (Philipp Bozzini) Vācijā izveidoja pirmo endoskopu jeb, kā tajā laikā tas tika nosaukts, “Lichtleiter” (gaismas vadītājs) “cilvēka ķermeņu un kanālu pārbaudei”. Mūsdienās, nu jau vairāk nekā 200 gadus vēlāk, endoskopijas metode ir ļoti strauji attīstījusies, šobrīd izmeklējuma laikā tiek izmantotas ne tikai dažādas sarežģītas endoskopiskā attēla uzlabošanas iespējas un attēla palielinājums, bet arī mākslīgais intelekts un, protams, tiek veiktas arī mazinvazīvas operācijas.

Kādos gadījumos ir nepieciešams veikt augšējo endoskopiju jeb gastroskopiju? Biežākās diagnostiskās indikācijas izmeklējuma veikšanai ir:

– vizuāli novērtēt un veikt biopsijas patoloģijām jeb izmaiņām, kas konstatētas ar citiem izmeklējumiem (piemēram, USS, CT u.c.);

– kuņģa čūlu sadzīšanas kontrole pēc terapijas;

– dispepsijas, vēdera sāpju, disfāgijas, odinofāgijas, gastrointestinālu nosprostojuma simptomu, krūšu kurvja sāpju sindroma, dzelzs deficīta anēmijas cēloņa u.c. klīnisku simptomu gadījumā izmeklēšanai un diferenciāldiagnostikai;

– celiakijas diagnostikas gadījumā divpadsmitpirkstu gļotādas biopsiju paņemšanai;

– augsta riska pacientu (ģimenes anamnēzes dēļ, augsta riska gastrīta, Barrett barības vada u.c.) dinamiska novērošana un kontrole;

– gastrointestinālas asiņošanas gadījumā lokalizācijas noteikšanai un endoskopiskas hemostāzes veikšanai.

Augšējās endoskopijas laikā iespējams veikt arī dažādas ārstnieciskas manipulācijas. Biežākās no tām:

– dažādu labdabīgu un agrīnās stadijās arī ļaundabīgu veidojumu endoskopiska izgriešana (gļotādas un zemgļotādas veidojumu, gremošanas sistēmas daļu ekscīzija);

– svešķermeņu izņemšana;

– asiņošanas apturēšana;

– varikozu barības vada vēnu terapija;

– dažādas izcelsmes sašaurinājumu paplašināšana (dilatācija) un stentu ievietošana;

– perkutānas endoskopiskas gastrostomas (PEG) un enterālu barošanas sistēmu ievadīšana;

– bariatriskās manipulācijas, piemēram, balonu ievietošana kuņģī u.c.

Augšējās endoskopijas metode strauji attīstās un tās iespējas ar katru dienu tikai paplašinās. Nepieciešamības gadījumā izmeklējumu var veikt kombinācijā ar citu procedūru, piemēram, endoskopisko ultrasonogrāfiju, kuras laikā iespējams apskatīt arī pārējos vēdera dobuma orgānus ar ultraskaņas iekārtu, kas apvienota ar endoskopisko aparatūru. Jāpiezīmē, ka mūsdienu tehnoloģijas un iespējas, tostarp lokālās vai vispārējās narkozes piemērošana, atsāpināšana u.c. padara endoskopijas veikšanu nesāpīgu, neradot pacientam diskomfortu vai sāpes, tāpēc gastroskopijas procedūra vairs nav nepatīkama un pacientu traumējoša.