Kā būt Labai Māsai? Saruna ar jaunajām GASTRO CENTRA māsām
Pacientu aprūpē vienmēr bijis tā, ka medicīnas māsas ir šīs aprūpes sistēmas stūrakmens. Viņas gan visciešāk ir kontaktā ar pacientu, gan pārzina un sniedz atbalstu ārstiem procedūru un izmeklējumu veikšanā… Citiem vārdiem, bez labām un profesionālām māsām nevar iztikt ne pacienti, ne ārsti. “GASTRO ZIŅAS” turpina sarunu ciklu ar GASTRO CENTRA medicīnas māsām. Un šoreiz uz “kolektīvu diskusiju” aicinājām GASTRO CENTRA jaunās māsas – Lieni Jaunozoliņu, Vinetu Valaini un Ingu Romānovu.
Sarunas ievadā laikam jau jājautā ļoti tradicionāls jautājums: kāpēc tāda izvēle – kļūt par medicīnas māsu? Jo parasti jau sapņi par mediķa profesiju saistās vispirms jau ar ārsta darbu…
Liene: 12. klasē nonācu slimnīcā ar vidusauss iekaisumu, un tā bija mana pirmā pieredze slimnīcā. Vēroju, kā strādā medmāsas… Un laikam tieši tajā brīdī es sapratu, ka vēlos strādāt medmāsas profesijā. Pēc vidusskolas absolvēšanas iesniedzu nepieciešamos izglītības dokumentus Medicīnas koledžā, pēc medicīnas koledžas iestājos Latvijas Universitātē, kur šogad ieguvu bakalaura grādu.
Inga: Mans ceļš māsas profesijā aizsākās jau pasen. Skolas laikā mani interesēja un aizrāva bioloģija. Mana pirmā izvēle nebija māsas profesija, taču nonācu pie secinājuma, ka mani ļoti interesē medicīnas procesi un viss, kas notiek cilvēka organismā. Ja neesi saistīts ar medicīnas nozari, tad tā vienkārši dzīvojot un nestudējot medicīnu, šķiet, ka neko nezini. Iestājos māsu skolā. Tieši tur, sākot mācības un izejot praksi, man pa īstam ļoti iepatikās tieši māsas profesija. Pēc māsu skolas beigšanas uzreiz sāku strādāt un paralēli studēju universitātē. Man ir bakalaura grāds māszinībās.
Jaunās GASTRO CENTRA māsas (no kreisās) – Liene Jaunozoliņa, Inga Romānova un Vineta Valaine.
Vineta: Vidusskolas laikā plānoju mācīties par veterinārārsti, bet pēc 12. klases beigšanas tomēr izlēmu par labu medicīnas māsas profesijai. Manuprāt, ļoti noderīga profesija, iegūtās zināšanas noder arī dzīvē, piemēram, palīdzot ģimenes locekļiem, ja tas ir nepieciešams.
Kādas ir tās gan profesionālās, gan cilvēciskās kvalitātes, kuras ļauj saukt māsu par Labu Māsu?
Liene: Empātiskums, laipnība, vērīgums, vēlme palīdzēt, vēlme augt un attīstīties, kā arī spēja strādāt un iekļauties komandā.
Vineta: Piekrītu par empātiju, tā ir nepieciešama īpašība māsu profesijā gan pret pacientiem, gan darba kolēģiem. Vēl droši vien es nosauktu arī sapratni un rūpību, jo mūsu darbā sīkumu nav. Jāpievērš vērība katrai detaļai.
Inga: Piekrītu visām iepriekš minētajām īpašībām. Precizitāte, kārtīgums. Māsām tiešām ir jāizprot un jāiedziļinās. Empātija ir ļoti svarīga, sevišķi pret vecākiem cilvēkiem, pret bērniem. Jāmēģina izprast visas konkrētā pacienta fizioloģiskās norises un saprast, kāpēc cilvēki rīkojas tieši tā, bet ne citādāk. Tad ir vieglāk strādāt.
Tieši no māsu komunikācijas ar konkrētu pacientu lielā mērā atkarīga ārstēšanas vai diagnostikas izdošanās un pacienta labsajūta. Kā Jūs to panākat? Kas ir vajadzīgs, lai pacients jūtas un justos ērti?
Liene: Nepieciešama jau iepriekš pieminētā empātija un laipnība. Manuprāt, būtiska darba sastāvdaļa, lai pacients justos ērti, ir pati pacientu izglītošana par procedūras norisi. Par to, ko var sagaidīt pēc procedūras, ko pacients drīkst un nedrīkst darīt. Ja pacients ir zinošs un izpratis notiekošo procedūru, tad arī rodas drošības un ērtības sajūta.
Inga: Noteikti svarīga ir informētība un komforts. Ja pacients zina, kas notiks konkrētajā brīdī procedūras laikā, ja tiek nodrošināts maksimāls komforts, lai pacients nejustos neērti, tad viss būs kārtībā.
Vineta: Katrs pacients ir jāuzklausa un jānodrošina individuāli nepieciešamā aprūpe. Tas ir ļoti svarīgi, jo katrs cilvēks ir ar atšķirīgu emocionālo fonu un pieredzi.
Tāds provokatīvs jautājums: mēdz teikt, ka dzīvē nereti par visām skolām daudz vērtīgāka ir dzīves skola, respektīvi, tiešajā darbā iegūtā pieredze. Kā Jūs komentētu šo apgalvojumu, un cik lielā mērā darbs GASTRO CENTRA māsu komandā šādu “dzīves skolu” vai pieredzi spēj sniegt?
Liene: Studijas sniedz ļoti daudz vērtīgu teorētisku zināšanu, bet, protams, “dzīves skola”, jeb darba vietā iegūtās zināšanas nostiprina un attīsta prasmes. Pat tajā īsajā laika posmā, kuru strādāju GASTRO CENTRĀ, esmu nostiprinājusi jau esošās zināšanas, kā arī, protams, klāt nākušas jaunas zināšanas un prasmes.
Inga: Manuprāt, “dzīves skola” ir tā pati pieredze. Es šo pieredzi esmu papildinājusi iepriekš, strādājot stacionārā galvenokārt kā anestēzijas māsa.
Vineta: Es arī uzskatu, ka GASTRO CENTRĀ, līdzīgi kā citās darbavietās, var gūt noderīgu pieredzi.
Liene: Man ir liels prieks, ka ikviens no GASTRO CENTRA kolektīva izstāsta, pamāca, atbalsta un dalās ar savām zināšanām un pieredzi. Man tas patiesībā bija pārsteigums, jo nebiju gaidījusi, ka jau no pirmās dienas jutīšos gaidīta, atbalstīta un uzreiz iekļaušos komandā. Par to, cik lielisks ir GASTRO CENTRS kolektīvs, man nav šaubu, un esmu pateicīga katram kolēģim, kas sniedz padomu un atbalsta.
Vineta: Arī es vēlos pateikt paldies visiem kolēģiem, kas palīdz ikdienas darbā un dalās ar savu pieredzi.
Ņemot vērā, ka GASTRO CENTRS var lepoties gan ar pieredzējušām māsām, gan jaunās paaudzes mediķiem, cik lielā mērā var apgalvot, ka GASTRO CENTRA māsu komandas tapšana ir šāds pozitīvās līderības piemērs, veidojot augsti profesionālu māsu komandu?
Inga: Manuprāt, GASTRO CENTRĀ satiekas dažāda vecuma medmāsas, un tas ir ļoti interesanti un labi. Būtiski, ka savu pienesumu var dot arī jaunās māsas, jo mēs nākam ar jaunām zināšanām, svaigu skatījumu. Savukārt ir māsas ar lielu pieredzi… Tādējādi notiek mijiedarbība un informācijas apmaiņa. GASTRO CENTRA komanda spēj labi sadarboties, būt spēcīga un panākt rezultātu.
Liene: GASTRO CENTRS noteikti ir ļoti labs līderības piemērs, un noteikti šī ir viena no lietām, kas veicina centra panākumus un augstos rezultātus.
Vineta: GASTRO CENTRS komandā visi ir draudzīgi un gatavi palīdzēt. Laikam pie kolēģu teiktā vēl piebildīšu kādu pozitīvu lietu: iegūt jaunas zināšanas var ne tikai no māsām, bet arī no GASTRO CENTRA ārstiem – tas ir nozīmīgs “pienesums” mūsu tālākam ceļam uz augšu.
Būtībā māsas medicīnas iestādē – slimnīcā, klīnikā, diagnostikas centros – ir tāds universālais kareivis, līderis pacientu aprūpē un palīdzībā ārstiem. Nav noslēpums, ka GASTRO CENTRA māsas var un spēj iesaistīties endoskopiju veikšanā, sadarbībā ar ārstiem spēj risināt nestandarta situācijas. Citiem vārdiem, izsakoties modernā terminoloģijā – līderības problēma māsu komandā nav. Kā izdodas to panākt? Vai ir kāda jau iestrādāta “sistēma” (nosauksim to tā), kas palīdz izveidot šo “līderības stāstu”, apvienojot pieredzi ar pieredzes nodošanu u.tml.?
Inga: Sadarbība ar ārstiem ir ļoti svarīga, jo komandas darbā pēc būtības nav svarīgi, kas tieši tu esi, bet gan tas, kā tu paveic savu darbu komandā. Tāpēc netiek nošķirts, vai esi medmāsa, un tāpēc tev nav jāzina, ko dara ārsts. GASTRO CENTRA ārsti ļoti labprāt dalās ar informāciju un vispārējām zināšanām, kas ir noderīgas un vērā ņemamas. Tas arī uzreiz rada komandas saliedētību un darbu uz rezultātu, kā arī interesi un motivāciju.
Liene: Viena no “atslēgām” ir GASTRO CENTRA saliedētais un draudzīgais kolektīvs. Uzsākot darbu centrā, protams, visvairāk ar zināšanām dalījās māsas, lai ikdienas darba pienākumi tiktu izpildīti precīzi un nerastos sarežģījumi, bet arī ārsti sniedz padomus un ieteikumus. Komandas darbs palīdz pārvarēt visdažādākās situācijas, jo vienmēr var vērsties pēc padoma pie saviem darba kolēģiem.
Lai arī ir labi zināma senā anekdote, ka “katra iniciatīva ir sodāma”, tomēr GASTRO CENTRĀ tas tā nestrādā. Un iniciatīva tiek atbalstīta… Vai un kā tas palīdz augt māsām un visai komandai kā profesionāļiem un arī cilvēciskā ziņā?
Vineta: Pozitīvi ir tas, ka GASTRO CENTRĀ visi darbinieki tiek respektēti un visi drīkst izteikt savu viedokli. Tas veicina pozitīvu darba vidi. Tu tiec uzklausīts, un tiek ņemtas vērā tavas domas.
Inga: GASTRO CENTRĀ tiek atbalstītas māsu un ārstu iniciatīvas. Mūsu ikdienas darbā ir arī ieviestas “piecminūtes”, kuru laikā tiek uzklausītas darbinieku idejas, ieteikumi un viedokļi. Šī ir būtiska atšķirība starp GASTRO CENTRU un lielajiem stacionāriem, kurā faktiski tu neesi “balsstiesīgs”.
Liene: Manā pirmajā darba dienā GASTRO CENTRĀ norisinājās visu darbinieku ikmēneša lielā sapulce. Un man bija liels pārsteigums un pat atklājums, ka jebkurš darbinieks var paust savu viedokli, idejas un iniciatīvu. Svarīgākais, ka tā tiks novērtēta un uzklausīta. Šaubu nav, ka GASTRO CENTRS ir par katra darbinieka un uzņēmuma kopējo izaugsmi.
Kādas ir tās jomas un potenciālie darbi vai pienākumi, kur tieši māsām ir iespēja izrādīt arī savu personisko iniciatīvu?
Vineta: Ja ir radušās kādas idejas, tās droši var izteikt. Patiesībā ir pat vēlams to darīt. Droši var vērsties pie jebkura darbinieka – gan pie māsas, gan reģistratūras darbiniekiem –, un tu tiec uzklausīts.
Liene: Mēs varam izteikt viedokli par pacientu izglītošanas uzlabošanu, ja tāda ir nepieciešama, par pacientu sagatavošanu. Vienā no sapulcēm aktuāla tēma bija par informatīvā bukleta izvedi, papildinot informāciju pacientiem, kā rīkoties pēc procedūras un kādu uzturu ieteicams lietot.
Inga: Es esmu izteikusi vairākas idejas, tās ir uzklausītas.
Liene: Ja esi vērsies pie kāda darbinieka, kurš īsti nevar tev palīdzēt, tad noteikti ieteiks, pie kura cita kolēģa vērsties. Visi mēs esam draudzīgi un atvērti.
Inga: Arī ar reģistratūras kolēģēm ir ļoti labs kontakts, nav tā, ka mēs neko nezinām. Ja ir kādas problēmas, kopīgi meklējam risinājumu. Visu varam izrunāt.
Ja runājam par māsas lomu kolektīvā, tad vērtējumi mēdz būt ļoti dažādi – atkarībā no konkrētās medicīnas iestādes tradīcijām, vadības un komandas attiecībām, darba sistēmas un kārtības… Taču modernā vadībzinātne saka, ka labāk klāsies tam kolektīvam, kurā ļaus izpausties konkrēta cilvēka līdera spējām. Vai GASTRO CENTRĀ šāda līderības uzņemšanās tiek atbalstīta? Kā?
Liene: Līderim un vadošajam cilvēkam kolektīvā noteikti ir jābūt, piemēram, mūsu – māsu komandā – tā ir virsmāsa. GASTRO CENTRĀ ir virsmāsa, kurai viss lieliski izdodas, kura spēj visu veiksmīgi saturēt kopā. Šī līderība ir pozitīva. Turklāt nav neviena tāda, kurš tā augstprātīgi ir iedomājies, ka ir “pats galvenais”, kuram neviens neko nedrīkst teikt, iebilst vai aprunāties. Ja ir kādas problēmas, droši vari iet, runāt un risināt.
Inga: Līderība ir iniciatīvā, kas iestājas par idejām. Tās ir virzītājspēks. Pagaidām es vēl neesmu nostrādājusi pietiekami ilgi GASTRO CENTRĀ, lai varētu spriest par to, kā tiek atbalstīta tieši šāda līderība.
Vineta: Katru dienu strādājam komandā, katram ir pienākumi, kurus ir jāveic, un nevienu reizi nav bijis tā, ka kāds “komandētu” kā armijā vai būtu līderis negatīvā nozīmē. Vienmēr var pajautāt palīdzību, jo visi ir gatavi palīdzēt.
– Parasti ar līderību un sadarbību vairāk saprot pieredzējušo kolēģu palīdzību jaunāko kolēģu “ievadīšanā” profesijā, pieredzes nodošanu jaunākajiem. Bet vai eksistē arī atgriezeniskā saite? Respektīvi, ko jaunākās kolēģes spēj dot jau pieredzējušajām?
Inga: Katrā medicīnas iestādē ir savi darba principi, un man ir bijusi darba pieredze ārzemēs. Iespēja redzēt un salīdzināt, kā strādā medicīnas personāls Latvijā un ārzemēs. Tā varu nodot arī savu pieredzi.
Vineta: Medicīna nepārtraukti attīstās, un māsām, kuras ir tikko beigušas mācības, ir zināšanas par aktualitātēm medicīnas nozarē. Ar šīm zināšanām varam dalīties, piemēram, tehnoloģiju ziņā.
Liene: Tā kā esmu tikko no universitātes, tad padalos ar savām zināšanām. Protams, man tās vairāk ir teorētiskas, bet varu noteikti pastāstīt un parādīt, ko un kā māca šobrīd, domājot par moderno medicīnu, tehnoloģiju izmantošanu. Neviens uz tevi nosodoši neskatās, neuzskata to par “jauno vēlmi pamācīt pieredzējušos”, un pieņem informāciju ar interesi.
-Kāda ir lielākā atšķirība starp māsas darbu ārzemēs un pie mums Latvijā?
Inga: Ārzemēs medmāsai ir vairāk darba pienākumu nekā Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur un kā strādā. Ārzemēs viss vairāk ir vērsts uz pacientu, uz ļoti individuālu pieeju katram pacientam. Protams, tiek vairāk iesaistītas modernas tehnoloģijas. Piemēram, nav tik daudz “papīru darbu”, viss notiek planšetēs.
Varbūt atļausimies tādu nedaudz “nekorektu” salīdzinājumu: sakiet, kas un kāpēc ir jāzina medicīnas māsai tādā specializētā klīnikā kā GASTRO CENTRS? Piemēram, salīdzinājumā ar māsām citās medicīnas iestādēs, vai, piemēram, salīdzinājumā ar ārstiem gan pašā GASTRO CENTRĀ, gan citviet?
Inga: GASTRO CENTRA māsas varētu dēvēt par “universālajām māsām”, kuras ar pacientu spēj strādāt jebkurā vietā un jebkurā brīdī – sākot ar pieņemšanas brīdi, ievācot anamnēzi, asistēt kā endoskopijas māsai, strādāt kā anestēzijas māsai, pieskatot un novērojot pēc procedūras, veicot telpas un iekārtu sterilizāciju un dezinfekciju. Pilnīgi universāls darbs, nav tikai viena speciāla joma, no kuras katra māsa neatkāptos. Varētu teikt, ka māsu darbs GASTRO CENTRĀ ir plaša profila.
Liene: Mums, jaunajām māsām, it īpaši ir dažādi darba pienākumi – dezinfekcijas veikšana, pacientu novērošana u.t.t. Tas noteikti paplašina mūsu redzesloku kā māsām un saliedē ar kolektīvu. Mēs iepazīstam visu kolektīvu, jo neveicam vienveidīgu darbu vienā vietā. Tas palīdz izprast visu darba procesu no sākuma līdz beigām. Manuprāt, ir labi, ka esam “universālās māsas” un spējam rīkoties visdažādākajās situācijās.
Inga: Zinot to, kā pēc procedūras pacients tiek modināts, novērots, kā tiek izsniegti procedūras rezultāti, kā tiek atļauts iet mājās, tad arī sākotnēji pirms procedūras mēs spējam pacientam visu sīki izstāstīt.
Vineta: Noderīgi ir tas, ka tu strādā un aptver vairākus darba pienākumus. Visas iegūtās zināšanas noder.
Inga: Tas noteikti nav rutīnas darbs.
Visbeidzot, Jūsu kā kolēģu novēlējums GASTRO CENTRAM un citiem jūsu kolēģiem?
Liene: Nezaudēt vēlmi augt, attīstīties un paplašināties. Lai darbotos princips: visi nevar vienmēr darīt lielas lietas, bet mēs varam darīt mazas lietas ar lielu mīlestību.
Inga: Un visi kopā!
Vineta: Papildinot iepriekš kolēģu teikto, palikt tikpat draudzīgiem un izpalīdzīgiem!
Liene: Es zināju, ka GASTRO CENTRĀ ir labs kolektīvs, bet es negaidīju, ka pilnīgi visi būs ieinteresēti un izpalīdzīgi.
