Kad nepieciešams meklēt gastroenterologa palīdzību? (Padomi ģimenes ārstiem un pacientiem)

Gremošanas sistēmas un kuņģa–zarnu trakta saslimšanas ir vienas no nopietnākajām un grūtāk ārstējamām. Tajā pašā laikā bieži “populārākie” simptomi (piemēram, vēdera sāpes, vemšana, vēdera izejas problēmas u.c.) var būt saistīti arī ar citām saslimšanām un citu orgānu darbības traucējumiem, tāpēc pacientiem ir būtiski pievērst uzmanību sliktai pašsajūtai un diskomfortam vēdera rajonā un zināt, kad tomēr būtu nepieciešams meklēt ģimenes ārsta vai gastroenterologa palīdzību.

Veselīgs uzturs un režīmam pakārtotais dzīvesveids ir veselas gremošanas sistēmas pamats. Bieži vienu nepatīkamu simptomu paradīšanās tiek ignorēta, kas rezultējas ar iekaisuma procesu attīstību. Tā kā kuņģa–zarnu trakts ir viena no svarīgākajām cilvēka orgānu sistēmām, no tā, cik pareizi strādā gremošanas sistēma, ir atkarīga mūsu pašsajūta.  Zarnu trakts un tajā dzīvojošie mikroorganismi, kuri veido tā saukto zarnu mikrofloru, ir atbildīgi par imūnsistēmu cilvēka organismā. Brīdī, kad zarnu mikrofloras balanss ir izjaukts, sākas dažādi nepatīkami simptomi – slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera pūšanās, sāpes vēderā u.c. Šādos gadījumos NEDRĪKST nepievērst uzmanību ne sliktajai pašsajūtai, ne simptomiem un nepieciešams doties pie ģimenes ārsta.

Bieži ģimenes ārstu praksē nonāk pacienti ar sūdzībām par vēdera pūšanos, neregulāru vēdera izeju un sliktu pašsajūtu, kas saistīta ar diskomfortu vēdera rajonā. Ģimenes ārsts pārrunās un sapratīs pacienta dienas un ēšanas režīmu. Nereti atklājas, ka pacienti ēd neregulāri, lielām porcijām (bieži tieši vakaros), ēd neveselīgas ātrās uzkodas, daudz lieto gāzētos un saldinātos dzērienus. Šajos gadījumos var pietikt ar sarunu par sabalansētu diētu, ieteicamajiem produktiem, darba un miera režīmu, fiziskajām aktivitātēm.  Sarunā var atklāties arī paaugstināta stresa apstākļi, kurus tad vēlams mazināt. Taču nereti iemesli sliktajai pašsajūtai, doskomfortam vēdera rajonā un sāpēm vai citiem simptomiem var būt nopietnāki cēloņi. Tad tiks nozīmēti papildu izmeklējumi un vēršanās pie gastroenterologa pēc padoma.

Ieskatam piedāvājam galvenos simptomus, kas raksturīgi nopietnākām saslimšanām, galvenās kuņģa–zarnu trakta slimības un gadījumus, kad noteikti nepieciešama padziļināta izmeklēšana.

Pirmās gremošanas sistēmas traucējumu pazīmes:

– sāpes vēderā;

– slikta dūša un vemšana;

– vēdera uzpūšanās;

– pastāvīgs diskomforts vēdera rajonā;

– aizcietējumi vai caureja;

– grēmas;

– atvilnis ēšanas laikā vai pēc ēšanas;

– paaugstināta temperatūra.

Ja šādi simptomi vai kāds no tiem pacientam sagādā problēmas, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, negaidot, kamēr situācija saasinās.

Galvenie riska faktori gastroenteroloģiskajām saslimšanām:

– vecums;

– ģenētiskās slimības;

– liekais svars;

– smēķēšana;

– stress;

– cukura diabēts;

– pārēšanās;

– zema fiziskā aktivitāte.

Griežoties pie ģimenes ārsta, tiks izvērtēts, kādi papildu izmeklējumi vajadzīgi, tostarp – nozīmētas analīzes, bet nepieciešamības gadījumā arī gastroskopija un kolonoskopija. Pēc tam tiks nozīmēta konsultācija pie gastroenterologa, lai sāktu atbilstošu terapiju un ārstēšanu.

Svarīgākās analīzes pirms vizītes pie gastroenterologa:

– pilna asinsaina;

– C reaktīvais olbaltums (CRO);

– bioķīmiskās laboratoriskās analīzes;

– fēču izmeklējumi (nosakot parazītu infekcijas, slēptās asinis fēcēs);

– vairogdziedzera hormoni;

– nepieciešamības gadījumā: gastroskopija un kolonoskopija.

Ja nav nopietnu saslimšanu pazīmes:

Ģimenes ārsts, konstatējot, ka nav pazīmju nopietnākām kuņģa–zarnu trakta saslimšanām, var rekomendēt pielietot vairākas stāvokli uzlabojošas metodes:

– ievērot noteiktu diētu;

– ieteikt probiotiskus līdzekļus;

– ieteikt antidepresantus stresa un trauksmes ietekmes mazināšanai;

– ja traucē aizcietējums, diētu bagātināt ar šķiedrvielām, ieteicami ir preparāti, kas veicina vēdera izeju;

– savukārt caurejas gadījumā: diētu, kurā samazināts ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzums un noteikta papildu ūdens uzņemšana.

Biežāk izplatītās gastroenteroloģiskās saslimšanas

Ja sūdzības regulāri atkārtojas, rekomendējams pierakstīties uz gastroenterologa konsultāciju, lai noteiktu precīzu diskomforta cēloni. Turpmāk ir uzskaitītas dažas visizplatītākās gremošanas orgānu saslimšanas, ar ko sastopas ģimenes ārstu praksēs.

Gastrīts

Gastrīts ir kuņģa gļotādas iekaisums, ko var izraisīt vairāki iemesli:

– alerģiskās slimības;

– imūnsistēmas traucējumi;

– kaitīgie ieradumi;

– negatīva zāļu preparātu iedarbība.

Vispārīgie gastrīta simptomi:

– sāpes vēderā (pārtraukumaina vai pastāvīga dedzināšana, satverošas vai griezošas sāpes);

– slikta dūša un vemšana;

– ēstgribas neesamība;

– vēdera uzpūšanās;

– atraugas.

Kuņģa čūla

Gastrītu bieži pavada kuņģa čūla. Peptiskās čūlas attīstās uz kuņģa gļotādas, barības vada apakšdaļā vai tievās zarnas pirmajā daļā. Nereti to izraisa “Helicobacter pylori” baktērijas vai arī pārmērīga un nepamatota populāro pretsāpju zāļu lietošana.

Vispārīgie kuņģa čūlas simptomi:

– diskomforts vēdera augšdaļā;

– ēstgribas un svara zudums;

– pastāvīgi vai bieži slikta dūša;

– vēdera uzpūšanās.

Gastroezofageālā refluksa slimība

Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir hronisks stāvoklis, kura raksturīgā pazīme: kuņģa saturs pārvietojas atpakaļ jeb notiek reflukss no kuņģa uz barības vadu. Cilvēki ar GERS var izjust simptomus, ko izraisa barības vada vai rīkles aizmugurējās sieniņas bojājumi, kurus nodara kuņģa skābe. Tāpat pacients var just grēmas, sāpes krūtīs, grūtības ar rīšanu un klepu.

Funkcionālie kuņģa–zarnu trakta traucējumi

Pacienti ar kairināto zarnu sindromu (KZS) izjūt diskomfortu vai sāpes vēderā, kuras ir saistītas vai nu ar caureju, vai ar aizcietējumu. Par funkcionālo gremošanas traucējumu iemesliem var kļūt grūti sagremojamie produkti (piemēram, tauki, garšvielas un skābie produkti), slikti sakošļāts ēdiens, gāzēti dzērieni, pārmērīga alkohola lietošana, kā arī stress vai trauksmainība.

“Sarkanā karoga” simptomi

Ja tiek konstatēti t.s. “sarkanā karoga” simptomi, tad pacientam nepieciešams nozīmēt papildu izmeklējumus. Šādi simptomi ir:

– asins piejaukums vēdera izejai;

– anēmija;

– vemšana ar asins piejaukumu;

– svara zudums u.tml.

Šajā “GASTRO Ziņu” numurā lasiet arī par Krona slimību un čūlaino kolītu, kā arī kuņģa–zarnu trakta onkoloģiskajām saslimšanām.