Uldis Vesers: “Diemžēl pagaidām sabiedrībā ir ļoti liela kauna sajūta tieši par zarnu vēzi.”

Sabiedrības veselības aprūpes sistēmā bez ārstiem, māsām, medicīnas personāla svarīgu lomu spēlē arī pašu iedzīvotāju – pacientu – līdzdalība. Proti, vispirms jau pašu iedzīvotāju ziņā būtu jābūt sekošanai savam veselības stāvoklim un, protams, dazādu slimību profilaksei, kas, nenoliedzami, ir iespējams tikai tad, ja katram pašam rūp sava veselība. Un šajā ziņā svarīga loma ir pacientu biedrībām.

Arī GASTRO CENTRS, lai nodrošinātu tiešu saikni ar saviem pacientiem, sadarbojas ar vairākām gastroenteroloģisku saslimšanu pacientu biedrībām. Tādēļ šoreiz iepazīstinām ar vienu no mūsu sociālajiem partneriem – Zarnu vēža pacientu biedrību, kuru vada Uldis Vesers. Intervijā “GASTRO Ziņām” Uldis Vesers stāsta par to, ar ko nodarbojas viņa vadītā biedrība, kādu “pienesumu” tā spēj dot, lai mūsu sabiedrības veselība būtu labāka.

Dažādās aptaujās un statistikā Latvija ieņem “godpilno” līderpozīciju ES valstu vidū saistībā ar saslimstību ar vēzi (tiesa, kuņģa un zarnu vēža ziņā situācija ir nedaudz labāka, bet tāpat nav spīdoša, toties kuņģa–zarnu vēža gadījumā ir ļoti augsts mirstības rādītājs salīdzinājumā ar citiem). Neiepriecinoša ir statistika arī citu gastroenteroloģisko saslimšanu jomā – čūlainais kolīts, Krona slimība u.t.t. Kāpēc, Jūsuprāt, tā ir?

Diemžēl mūsu sabiedrībā nav pietiekama izpratne par veselīga dzīvesveida, laicīgas diagnostikas un regulāru ārsta apmeklēšanas svarīgumu. Attiecībā uz saslimšanas statistiku rādītāji visā Eiropā, arī Latvijā, ir diezgan līdzīgi. Galvenā mūsu problēma ir zarnu vēža un citu gastroenteroloģisko slimību vēlā atklāšana. Attiecībā uz vēzi tas nozīmē smagāku ārstēšanos un arī augstākus mirstības rādītājus, nekā lielākajā daļā ES valstu.

Beidzamajā laikā plašsaziņas līdzekļos un arī sociālo tīklu vidē esam redzējuši daudzas sociālas kampaņas. “Rozā lentīšu” kampaņa saistībā ar krūts vēzi, “ūsu kampaņa”, aicinot vīriešus pārbaudīt prostatu, kampaņas ar aicinājumiem vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu u.c. Cik, Jūsuprāt, iedarbīgas ir šādas kampaņas? Vai to ir daudz, bet varbūt, tieši otrādi, krietni par maz?

Jebkuras kampaņas ir vajadzīgas. Tūlīt pēc kampaņas sākuma vienmēr ir lielāks vai mazāks skrīninga programmas uzlabojums. No tā, cik apjomīga un cik kvalitatīvi veidota kampaņa, ir atkarīgs, cik liels un ilgs būs uzlabojums. Lai skrīnings ilgstoši sasniegtu labus rezultātus, kampaņas būtu jārīko bieži, tām jābūt labi pārdomātām un kvalitatīvām.

Turpinot iepriekšējo jautājumu, kāpēc, Jūsuprāt, gremošanas trakta vēža gadījumā šādu kampaņu nav? Intervijā Latvijas Radio Jūs teicāt, ka ir jārunā, jāstāsta, jāinformē… Kam tas būtu jādara?

Es domāju, ka virsvadību par kampaņām ir jāuzņemas Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam. Mēs kā nevalstiskā organizācija noteikti esam gatavi atbalstīt un piedalīties šajās kampaņās, bet mums nav pašiem savu resursu, lai šādas kampaņas rīkotu.

Kā un kādu redzat Jūsu vadītās pacientu biedrības lomu, lai sabiedrība uzzinātu, saprastu un rīkotos?

Es priecātos, ja mēs – visi zarnu vēža pacienti – saņemtos un uzrunātu pārējo sabiedrību. Lai mums visiem būtu drosme izstāstīt savu stāstu par saslimšanu un nodotu pārējai sabiedrībai, ka šādu cilvēku patiesībā ir ļoti daudz. Lai šie stāsti palīdzētu gan pārējai sabiedrībai, gan pašiem stāstītājiem. Diemžēl pagaidām sabiedrībā ir ļoti liela kauna sajūta tieši par zarnu vēzi, kaut gan tā ir tāda pati slimība kā jebkura cita. Tā nav lipīga, un mēs droši varam dzīvot cieši viens otram blakus.

Parasti, runājot, piemēram, par alkohola lietošanu, visi zina, ka var “noķert” aknu cirozi, par smēķēšanu – plaušu vēzi u.t.t. Taču arī gremošanas trakta slimībām un tajā skaitā zarnu vēzim noteikti ir savs “stereotips”. Kāds tas ir?

Nav viena izteikta iemesla, kāpēc cilvēki saslimst ar zarnu vēzi. Pietiekami svarīga ir ģenētiskā informācija, kas ir mūsu gēnos, bet daudz dod faktori, kurus mēs varam ietekmēt. Trekns un neveselīgs ēdiens, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, smēķēšana – tas viss var izraisīt zarnu vēzi. Nebūtu veselīgi daudz ēst sarkano gaļu, kūpinājumus, ceptu gaļu. Noteikti vajadzētu izvairīties no ēdieniem un vielām, ko zinātnieki un mediķi uzskata par kancerogēnām.

Kas ir Zarnu vēža pacientu biedrības biedri, ar ko pacientu biedrība nodarbojas un kas ir biedrības partneri?

Pārsvarā mūsu biedrības biedri ir zarnu vēža pacienti un atsevišķos gadījumos viņu radinieki un draugi. Strādājam pie projektiem par sabiedrības informēšanu, sadarbojamies ar valsts institūcijām un citām onkoloģisko slimību biedrībām. Visciešāk sadarbojamies ar Onkoaliansi, kurā ir pārstāvētas gandrīz visas onkoloģijas pacientu biedrības. Sadarbojamies ar lielāko Eiropas gastroenteroloģisko onkoloģisko slimību organizāciju Digestive Cancers Europa (DiCE), kas savulaik bija iniciators mūsu biedrības dibināšanai. Biedrība ir dibināta 2012. gadā. Mūsu pašmērķis nav savākt milzīgu pacientu skaitu biedrības rindās, bet darboties konstruktīvi un efektīvi. Bieži pacienti vai viņu tuvinieki palīdz, nemaz necenšoties iestāties biedrībā.

Vai biedrība uztur kontaktus arī ar tādām specializētām klīnikām kā GASTRO CENTRS? Kas ir galvenie saskarsmes punkti un kādu “pienesumu” šāda partnerība var dot biedrībai un arī GASTRO CENTRAM?

Mēs uzskatām, ka sadarbība ar ārstiem ir ļoti svarīga, lai atrastu labākos risinājumus diagnostikā, ārstēšanā, rehabilitācijā. Mēs vienmēr esam gatavi visiem pasākumiem, kas orientēti uz pacientu interesēm. Vienalga, vai tie būtu pētījumi, pilotprojekti, abpusēja informācijas apmaiņa. Galvenais, lai šajos pasākumos tiktu ievērotas pacientu tiesības un tie tiktu veidoti profesionāli. Līdz šim visos GASTRO CENTRA projektos ir ievēroti šie principi.

Ja Jums būtu jānosauc nosacītais “anti-tops” ar problēmām, ar kurām saskaras zarnu vēža pacienti, tad kāds šis “anti-tops” izskatītos?

Zarnu vēža gadījumā lielākā problēma ir ar inovatīvo zāļu pieejamību. Kad paskatāmies ārstniecības metodes ārzemēs un salīdzinām ar Latvijā pieejamajiem medikamentiem, tad redzam, ka atpaliekam par gadu desmitiem. Katru reizi, kad Latvijā ievieš kādu inovatīvo medikamentu, mēs redzam, ka ES tas tiek izmatots jau daudzus gadus. Tas nozīmē, ka tūkstošiem pacientu tas nav bijis pieejams, kaut gan citur ar to ir glābtas cilvēku dzīvības. Un tomēr gribu īpaši uzsvērt, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem – cik laicīgi aiziesim pie ģimenes ārsta, lai pārbaudītu savu veselību, pie viena veicot vajadzīgos skrīninga testus un neignorējot veselības problēmas.

Kāda ir Jūsu personiskā motivācija darboties Zarnu vēža pacientu biedrībā?

Tā kā es pats esmu piedzīvojis zarnu vēzi, tad ceru, ka mana pieredze var noderēt citiem pacientiem. Gribu arī pateikt cilvēkiem, ka saslimšana nenozīmē nāves spriedumu. Jā – dzīve kļūst sarežģītāka, bet bieži vien tā ir iespēja pārskatīt savas dzīves vērtības un daudz ko sākt no jauna. Es nezinu, vai esmu labākais piemērs citiem pacientiem, bet ceru, ka varu palīdzēt.

Noslēgumā tradicionālais “GASTRO Ziņu” jautājums – Jūsu novēlējums GASTRO CENTRA mediķiem un visam GASTRO CENTRAM?

Novēlu GASTRO CENTRA mediķiem turpināt tikpat labi veikt savus profesionālos pienākumus, būt inovatīviem, uzklausīt pacientus un veiksmīgi ārstēt pacientus. Ir ļoti svarīgi turpināt meklēt jaunus risinājumus ārstēšanā, piedalīties zinātniskajā darbā, jo tikai ar zinātniski pamatotu medicīnu var uzlabot gan onkoloģisko slimību, gan citu gastroenteroloģisko slimību ārstniecību.