Kolonoskopijas kvalitātes kritēriji
Dr. Zane Dzērve,
GASTRO CENTRA gastroenteroloģe
Kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija (fibrokolonoskopija, FKS) ir resnās zarnas videoendoskopisks izmeklējums. Tā ir visprecīzākā un informatīvākā diagnostikas metode, kas sniedz iespēju izmeklēt resno zarnu no iekšpuses. Laikus veicot izmeklējumu, var diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības, arī audzējus.
Kvalitatīva kolonoskopija ietver dažādus ar procedūru saistītus kritērijus, sākot no zarnas sagatavošanas līdz pat iespējamajām komplikācijām. Lai procedūra būtu veiksmīga, tās kvalitāti ietekmē pacienta sagatavošana, endoskopista prasmes, pieejamās tehnoloģijas un anestēzija, sedācija.
Ir jārunā arī par zarnas tīrības pakāpi. Tas ir aspekts, kas lielā mērā ietekmē manipulācijas kritērijus. Zarnas tīrības pakāpēs novērtēšanai tiek lietota Bostonas skala (0–9 punktiem). Ja rezultāts pēc Bostonas skalas ir zemāks par 5, tad ir ieteikts procedūru atkārtot gada laikā, jo pastāv iespējamība, ka sīkākas patoloģijas netiek pamanītas.
Kā “zelta standarts” kolonoskopijas kvalitātes izvērtēšanā ir adenomu noteikšanas biežums (procentos izteikts skaitlis) procedūrās, kurās ir atrasta adenoma pret visām procedūrām un izteikta procentos. Ideālais rādītājs ir virs 25% (atsevišķi tiek izdalīts starp dzimumiem: vīriešiem virs 30%, sievietēm virs 20%). Vidēji 14% adenomu nākamo 10 gadu laikā var attīstīties par adenokarcenomu, viss atkarīgs no lieluma un histoloģiskā tipa.
Endoskopa evakuācijas laiks (t.i., laiks, kurā endoskops tiek izvadīts laukā no zarnas tad, kad ir tikts līdz aklās zarnas kupolam un pēc tam izvadīts ārā no zarnas pēc zarnu apskates)parasti aizņem ne vairāk kā 6 minūtes, kaut gan atsevišķās vadlīnijās iesaka procedūru veikt vismaz 10 minūtes. Ilgāks evakuācijas laiks ievērojami uzlabo adenomu noteikšanas biežumu (ADR), jo rūpīgāks un lēnāks būs izmeklējums, jo tas būs kvalitatīvāks.
Zane Dzērve
Noteikti izmeklējuma laikā ir jānotiekcekālā rajona apskatei, šī apskate jāveic vismaz 95% skrīninga kolonoskopiju. Vēlams procedūras laikā iekļaut aklās zarnas kupolu un vārstuļa apskati retroversijā, jo nereti aiz zarnu krokas var būt paslēpies polips.
Kolonoskopijas kvalitāti nosaka komplikāciju biežums. Perforācijai jābūt ne vairāk kā 1 no 1000 veiktajām procedūrām (diagnostikā 1 no 2000, kolonoskopijā 1 no 500). Pēcpolipektomijas asiņošanai nevajadzētu būt vairāk kā 1% gadījumu.
Kolonoskopijas slēdzienam jābūt detalizētam, lai uzskatītu kolonoskpiju par kvalitatīvu. Jābūt aprakstītai izmantotajai aparatūrai, jābūt norādītām procedūras indikācijām, zarnas sagatavotībai, intubācijas ilgumam, atradnes un veiktās manipulācijas aprakstam.
Kolonoskopijas kvalitātes kritēriji
Kvalitatīva endoskopija ietver dažādus ar procedūru saistītus kritērijus – sākot no zarnas sagatavošanas līdz pat iespējamajām komplikācijām. Galvenie kolonoskopijas kvalitātes kritēriji:
– adekvāta zarnas tīrības pakāpe – vismaz 95% procedūru (izvērtē pēc Bostonas skalas);
– adenomu noteikšanas biežums, kritēriju “zelta standarts” (procentos izteikts skaitlis) – procedūras ar konstatētu vismaz vienu adenomu pret kopējo procedūru skaitu – vismaz 25%;
– endoskopa evakuācijas laiks – ilgāks par 6 minūtēm;
– aklās zarnas kupola intubācija – vairāk par 95%, vēlama arī apskate retroversijā;
– komplikāciju esamība – perforācija ne vairākkā 1 no 1000 procedūrām;
– pēcpolipektomijas asiņošana mazāk kā 1%.
