Kolonoskopiju nozīme valsts organizētā kolorektālā vēža skrīninga programmā

Dr. Ivars Tolmanis,

gastroenterologs,

Gremošanas slimību centra GASTRO valdes priekšsēdētājs

Kolorektālā vēža (KRV) skrīningā kolonoskopijai ir izšķiroša loma, jo ar to nosaka audzēja diagnozi. Līdz ar to pareizi organizēta, plānota un veikta kolonoskopija ir nozīmīgs un pacientam īpaši svarīgs izmeklējums, kas lielā mērā nosacīs gan diagnostiku, gan tālāko ārstēšanas plānošanu. Tālāk esmu aprakstījis nozīmīgākos soļus un darbības, kas nepieciešami pareizai KRV skrīningā nepieciešamai kolonoskopijas izmeklējuma organizēšanai.

Valsts organizētā kolorektālā vēža skrīninga programmā Latvijā izmanto kombinētu skrīninga metodi – pacientu atlases testu – imunohistoķīmisku cilvēka hemoglobīna klātbūtnes noteikšanu fēču paraugā un sekojošo diagnozi nosakošo kolonoskopiju indivīdiem ar pozitīvu atlases testa rezultātu.

Kolorektālā vēža skrīningam vispārējā klīniskajā praksē atbilstoši konkrētajai situācijai kolonoskopiju var izmantot gan kā primāru procedūru, gan kombinācijā ar asiņu testu fēcēs.

Divas ļoti būtiskas kolonoskopijas procedūras priekšrocības ir audu paraugu ņemšanas (biopsijas) un zarnas jaunveidojuma (polipa vai audzēja) likvidēšanas (polipektomijas) iespēja.

Audzēja diagnozes apstiprināšanā izšķiroša nozīme ir kolonoskopijas laikā paņemto audu paraugu morfoloģiskai izmeklēšanai.

Organizētas kolorektalā skrīninga programmas efektivitāti ietekmē vairāki faktori un viens no būtiskākajiem ir kolonoskopijas kvalitāte. Skīninga kolonoskopija ir kompleksa procedūra, kas sastāv no vairākiem svarīgiem un savstarpēji saistītiem etapiem, ietverot arī laika periodus pirms un pēc kolonoskopijas procedūras. Tie ir pacienta informēšana, kolonoskopijas laika plānošana, pacienta un viņa zarnu sagatavošana kolonoskopijai, medikācija, kolonoskopijas procedūras norise (ietverot audu paraugu ņemšanu un polipektomiju), audu morfoloģiska izmeklēšana, diagnozes noteikšana, apvienojot kolonoskopijas un morfoloģiskās izmeklēšanas rezultātus, rekomendāciju sniegšana, nākamās kolonoskopijas plānošana.

Kolonoskopijas un ar to saistīto procesu norises adekvātumu būtiski ietekmē ārsta prasme, pieredze, aparatūras un iestādes infrastruktūras kvalitāte.

Kolonoskopijas procedūras norises kvalitātes būtiskākie kritēriji ir zarnas tīrības pakāpe, zarnas lumena apskates adekvātums, audu paraugu ņemšanas un polipektomijas tehnika un audu morfoloģiskā izmeklēšanas kvalitāte (parasti tiek veikta laboratorijā citā iestādē). Zarnas apskates laiks un adenomu atrašanas biežums ir validēti, viegli nosakāmi un salīdzināmi kritēriji, ko iesakām izmantot.

Kvalitatīva kolonoskopija nodrošina adekvātas endoskopiskās un morfoloģiskās diagnozes noteikšanu, individuālu rekomendāciju sniegšanu pacientam un nozīmīgu ieguldījumu skrīninga programmā. Kolonoskopiju kvalitātes nodrošināšanai, uzturēšanai un kontrolei Valsts skrīninga programmas ietvaros ieteicams izveidot un uzturēt speciālu iestādes un valstiska līmeņa kolonoskopiju kvalitātes programmu.