Kolorektālā vēža skrīninga nozīme un dažādie nosūtīšanas “koridori”
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem kolorektālais vēzis ir viens no biežākajiem vēžiem Latvijā. Katru gadu tas tiek atklāts vairāk kā 1000 cilvēku, no kuriem aptuveni pusei tas tiek aklāts novēloti – III un IV stadijā.
Skaidro Danute Ražuka–Ebela, GASTRO CENTRA ārste–gastroenteroloģe: “Ja vēzis tiek atrasts novēloti, sagaidāms ievērojami sliktāks iznākums, nekā, ja tas tiktu atklāts agrīni. Jo ātrāk tiek konstatēts vēzis, jo labāk tas padodas ārstēšanai. Ar lielāku vēža stadiju mazinās dzīvildze, uz ko norāda arī skaitļi – pēc vidējiem aprēķiniem Eiropā piecus gadus pēc kolorektāla vēža diagnozes noteikšanas izdzīvo 99% ar I stadiju, 68–83% ar II stadiju, bet tikai 45-65% ar III stadiju,” norāda ārste.
Tāpēc pastāv skrīnings jeb vēža profilaktiskā pārbaude, kuras mērķis ir, pārbaudot lielu skaitu cilvēku, samazināt saslimstību un mirstību no vēža. Šādā veidā var arī atklāt vēzi un pirmsvēža stāvokļus cilvēkiem, kuriem sūdzību un citu pazīmju, kas liecinātu par slimību, vēl nav. Agrīnā stadijā resnās zarnas vēzis vizbiežāk neizraisa sūdzības vispār, vai arī tās ir grūti pamanāmas.
“Eiropas Savienībā rekomendēts ir kolorektālā vēža organizēts skrīnings (un šobrīd Latvijā izveidotā sistēma šiem kritērijiem neatbilst),” par pašreizējo situāciju stāsta Mārcis Leja, GASTRO CENTRA ārsts–gastroenterologs, LU profesors, viens no Eiropā vadošajiem vēža ekspertiem. “Līdz ar to arī pie mums plānojamas izmaiņas skrīninga sistēmā. Tas attiecas gan uz uzaicinājumiem, gan vienotu datu sistēmu, gan arī kvalitātes indikatoru reģistrēšanu. Pirms šādu izmaiņu veikšanas būtiska pilotpētījumu plānošana un veikšana, kas parādīs to, vai plānotā organizatorā sistēma ir darboties spējīga,” uzsver Mārcis Leja.
Latvijā kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga pārbaudi veic iedzīvotājiem no 50 līdz 74 gadu vecuma bez maksas. Fēču imūnķīmiskā testā (FIT) izkārnījumos tiek noteikta asins klātbūtne. Šādu testu var saņemt no ģimenes ārsta. “Ja FIT pārbaudē tiek noteikta asins klātbūtne, tests tiek uzskatīs par pozitīvu, un ģimenes ārstam pacients ir tālāk jānosūta uz skrīninga jeb pārbaudes kolonoskopiju,” paskaidro Danute Ražuka–Ebela, ārste–gastroenteroloģe, “kolonoskopijas laikā ar garu lokanu instrumentu jeb endoskopu tiek apskatīta resnās zarnas iekšpuse. Pacientiem ar pozitīvu FIT testu zarnā kolonoskopijas laikā bieži atrod arī labdabīgus veidojumus jeb polipus, kuri ir jānoņem izmeklējuma laikā, jo polipos nākotnē var attīstīties vēzis. Tātad, pat ja netiek atrasts vēzis, tad ir svarīgi noņemt šādus veidojumus, lai mazinātu vēža attīstības risku nākotnē.”
“Kolorektālā vēža skrīningam Latvijā tiek piedāvāti augstas kvalitātes testi slēpta asins piejaukuma noteikšanai fēcēs reizi divos gados vecumā starp 50 un 74 gadiem, kas atbilst Eiropas rekomendācijām,” par skrīninga sistēmu Latvijā stāsta Mārcis Leja. “Ja testa rezultāts ir pozitīvs, 30 dienu laikā veicama kolonoskopija, kas arī ir valsts finansēta skrīninga programmas ietvaros. Lielākais skrīninga kolonoskopiju veicējs valstī ir GASTRO CENTRS. Būtiski, ka skrīninga mērķa grupa ir iedzīvotāji bez jebkādiem specifiskiem “trauksmes” simptomiem. Šādu simptomu gadījumā plānojama izmeklējumu veikšana “zaļā” koridora ietvarā, nevis skrīnings.”
Lai pacienti, kuriem ir nepieciešams ātrāk ātrāk kolonoskopiju, varētu tikt laicīgi uz izmeklējumiem, valstī ir izveidota “koridoru” sistēma (lūdzu skat. infografiku iepriekšējā lappusē). Ja pacientam ir nepieciešama kolonoskopija pēc pozitīva zarnu vēža skrīninga testa, tad ģimenes ārsts ar diagnozes kodu ‘Z12.1’ nosūta pacientu uz kolonoskopiju, kura ir jāveic 30 dienu laikā no pieraksta brīža. Savukārt, ja pacientam ir sūdzības vai pazīmes, kuras rada ārstam pamatotas aizdomas par iespējamu onkoloģisku saslimšanu vai vēzi, tad ārsts pacientam dod nosūtījumu zaļā koridora ietvaros (Z03.). Šādā gadījumā kolonoskopijas izmeklējums ir jāveic 10 dienu laikā kopš pierakstīšanās brīža. Ir arī dzeltenais koridors, kuru izmanto tad, ja pacientam ar iepriekš konstatētu onkoloģisku saslimšanu nepieciešams steidzams kontroles izmeklējums. Gan zaļais, gan dzeltenais koridors attiecināmi ne tikai uz kolonoskopiju, bet arī uz gastroskopiju (kuņģa endoskopisku izmeklēšanu).
“Ir svarīgi, ārstam nosūtot uz izmeklējumiem pacientu, izmantot pareizos nosūtīšanas kodus,” uz pareizu nosūtījumu noformēšanu norāda Danute Ražuka–Ebela. “Jo īpaši svarīgi tas ir skrīningam un zaļajam koridoram, kur valsts iepriekš ieplāno cilvēkiem pieejamo izmeklējumu skaitu un apjomu. Kaut gan ikdienā diemžēl redzam kļūdas (sajaukts Z12.1 ar Z03., Z12.1 vietā norādīts parasts izmeklējums u.c.). Svarīgi visu darīt pareizi, lai lietderīgi un lielākam skaitam cilvēku, kam tas nepieciešams, varētu nodrošināt šos izmeklējumus izmantojot valsts piešķirtos līdzekļus.”
Lai skrīninga programma būtu izmaksu efektīva un nestu būtisku labumu visai sabiedrībai, ir nepieciešams, ka tajā piedalās pietiekami liels skaits iedzīvotāju. Eiropas Savienība noteikusi, ka vēlamais atsaucības līmenis būtu vismaz 65% no mērķa grupas. Lai gan pagājuši 15 gadi kopš zarnu vēža skrīninga programma izveidota Latvijā, un, neskatoties uz to, ka atsaucība lēnām pieaug, dalība tajā sasniegusi vien 25,8% no uzaicinātiem 2023. gadā.
