Kontroles kolonoskopiju ieplānošana un laika intervāls
Danute Ražuka–Ebela,
GASTRO CENTRA gastroenteroloģe,
ārste–endoskopiste
Ķirurģiska vai endoskopiska kolorektāla vēža rezekcijai, kuras mērķis ir “izārstēt”, jeb t.s. “kuratīvajai” terapijai nepieciešama augstas kvalitātes pirmsrezekcijas endoskopija. Ja tāda netiek veikta, tad nepieciešams veikt augstas kvalitātes endoskopiju 6 mēnešu laikā pēc vēža rezekcijas.
Ja augstas kvalitātes kolonoskopija ir veikta pirms operācijas, tad pirmā kontrole nepieciešama vienu gadu pēc rezekcijas, otrā kontroles kolonoskopija nepieciešama 3 gadus pēc iepriekšējās kolonoskopijas, bet trešā kolonoskopija 5 gadus pēc iepriekšējās kolonoskopijas. Protams, ja kādā no kolonoskopijām atrod augsta riska veidojumus, tad nepieciešams apsvērt īsākus laika intervālus. (Skat. diagrammu.)
Skrīninga kolonoskopiju laika intervāli iekaisīgu zarnu slimību gadījumā ar mērķi agrīni konstatēt iespējamas ļaundabīgas izmaiņas atspoguļoti tabulās.
Iekaisīga zarnu slimība
Čūlains kolīts | Krona slimība | |
Skrīninga sākums | 8 [6–8] gadus
pēc simptomu sākuma |
6–8 gadus
pēc simptomu sākuma |
Priekšnoteikums | Vismaz distāls kolīts
(proktīts risku nepalielina). |
Ir iekaisums resnā zarnā
(ja nav – šo skrīningu neplāno). |
Intervāls | Kritēriji |
Ik 5 gadus | Kolīts skar <50% no resnās zarnas virsmas. Totāls kolīts ar vieglām izmaiņām endoskopiski vai histoloģiski (aktīvs iekaisums). |
Ik 3 gadus | Iekaisīgi pseidopolipi, KRV 1. pakāpes radiniekam >50 gadu vecums. Totāls kolīts ar vidēju vai smagu iekaisumu endoskopiski vai histoloģiski. |
Katru gadu | Striktūra pēdējo 5 gadu laikā. Displāzija pēdējo 5 gadu laikā (pacients atteicies no operācijas). Primārs sklerozējošs holangīts, no dg brīža. KRV 1. pakāpes radiniekam <50 gadu vecums. |
Čūlains kolīts | Krona slimība |
Hromoendoskopija ir pārāka (piem. 0,1% indigo-karmīns). Mērķētas biopsijas no aizdomīgas gļotādas + 2 biopsijas ik 10 cm. | |
Bez krāsošanas (tikai baltā gaisma). 4 biopsijas ik pēc 10 cm. | Bez krāsošanas (tikai baltā gaisma). 2–4 biopsijas ik pēc 10 cm. |
Vēlams veikt, kad ir remisija, histoloģiski pie aktīva iekaisuma grūtāk izšķirt, vai tiešām ir displāzija. |