Kristīne Siričenko: “Mēs kopā ar pacientu meklējam likumsakarības starp viņa veselības stāvokli un ikdienas dzīvi.”
Kristīne Siričenko ir sertificēta fizioterapeite, kura pirms nepilna mēneša uzsākusi darbu GASTRO CENTRĀ, uzskata, ka pacienta ārstēšana nav tikai kādas konkrētas kaites “apārstēšana”, bet gan rūpes par pacienta veselību kopumā. “Piemēram, stress ietekmē dažādus kuņģa–zarnu trakta fizioloģiskos procesus,” uzskata Kristīne, “tādēļ svarīgi ir domāt par pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanu kopumā. Un šeit svarīgi, ka ārstēšanā iesaistās gan gastroenterologi, fizioterapeiti, diētas speciālisti…” saka GASTRO CENTRA fizioterapeite Kristīne Siričenko. GASTRO ZIŅU intervijā Kristīne stāsta gan par savu pieredzi, strādājot GASTRO CENTRĀ, gan par to, kā fizioterapeits var palīdzēt arī gastroenteroloģiskiem pacientiem.
– Jūs kā fizioterapeite it kā neesat tieši saistīta ar GASTRO CENTRA specializāciju: kuņģa–zarnu trakta slimībām. Kāds varētu būt Jūsu “pienesums” GASTRO CENTRA pacientiem? Kā Jūsu konsultācija vai padoms dos labumu pacienta gremošanas sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā?
– Cilvēka organisms ir viens vesels daudzu sistēmu kopums, šīm sistēmām mijiedarbojoties vienai ar otru. Bieži vien funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi ir ļoti daudzveidīgi. Piemēram, visbiežāk diagnosticēto slimību kā funkcionālas abdominālas sāpes un kairinātu zarnu sindroma gadījumā tā arī nevar atrast strukturālu vai bioķīmisku defektu. Iespējams, šādos gadījumos stress (un attiecīgi neirotransmiteru un iekaisuma citokīnu izdale) ietekmē dažādu kuņģa—zarnu trakta fizioloģisku procesu norisi. Smadzeņu—zarnu ass disregulācijas dēļ var rasties tādi simptomi kā sāpes, caureja, dispepsija. Visi šie simptomi pasliktina dzīves kvalitāti, tādēļ šādu pacientu ārstēšanā jābūt kompleksai pieejai, iesaistoties gan gastroenterologam, gan fizioterapeitam un citiem speciālistiem. Rehabilitācijas procesā ir svarīgi izzināt pacienta ikdienas ieradumus un aktivitātes, sniegt rekomendācijas pašsajūtas uzlabošanai. Fizioterapeits izmanto relaksācijas vingrinājumus, kuri samazina simpātiskās nervu sistēmas darbību un mazina psiholoģiskā stresa ietekmi. Izmantojot atgriezeniskās saites metodi, uzvedības vingrinājumos izmanto redzes vai dzirdes ierakstus, kas rāda organisma fizioloģisko aktivitāti un var iemācīt pacientam kontrolēt ķermeņa funkcijas. Piemēram, aizcietējumu gadījumā, pacientam kontrahējot iegurņa muskulatūru, sajūtot zarnu kustības, ar elektromiogrāfiju var parādīt, kas notiek, kad iegurņa muskulatūra tiek sasprindzināta. Tas varētu iemācīt, kāpēc jāatslābina muskulatūra, kad pacients nākamreiz sajūt zarnu kustības. Šo metodi izmanto arī fēču nesaturēšanas gadījumā.
Kristīne Siričenko
– Jūs pieminējāt dažādu speciālistu iesaisti pacientu ārstēšanā. Ārstēt pacientu, nevis slimību – ir pēdējā laika modernās medicīnas vadmotīvs. Panākt, lai pacients iegūst veselību kopumā…
– Jā, vislabāko efektu pacientu ārstēšanā var panākt, sadarbojoties vairākiem ārstiem. Pētījumi pierāda, ka rehabilitācijas pasākumi spēj būtiski uzlabot pacientu labsajūtu un dzīves kvalitāti, tādēļ arī Latvijā aizvien vairāk tiek apzināta šādas kompleksas pacientu ārstēšanas nepieciešamība. Ideālā variantā multidisciplināra pieeja pacientu ar kuņģa–zarnu trakta saslimšanām ārstēšanā iekļauj medikamentozo terapiju, fizioterapiju, nutricioloģijas un psihosomatisko metožu izmantošanu.
– Par daudzām fiziskām kaitēm bieži tiek lietots spārnotais teiciens “viss ir galvā”. Vai tas attiecas arī uz kuņģa un zarnu trakta kaitēm? Jo bieži tieši kuņģis un zarnu trakts pirmais “cieš”, piemēram, no pastāvīga stresa, pārslodzēm, pārdzīvojumiem. Kā Jūs komentētu šo saikni – “viss ir galvā” un gastroenteroloģiskas problēmas pacientam?
– Piekrītu apgalvojumam, ka mūsu smadzenes regulē mūsu dzīvi un veselības stāvokli. Tādēļ ir ļoti svarīgi iemācīties apzināties mūsu emocijas un domas un kontrolēt tās. Stresa saistību ar funkcionāliem gremošanas traucējumiem raksturo imunoloģisku, endokrīnu un enteriskās nervu sistēmas mijiedarbības kopums. Komunikāciju starp zarnu traktu, mikrofloru un smadzenēm pēta vesela zinātnes nozare — gastrointestinālā neiroendokrinoloģija. Izpētīts, ka zarnu trakta un smadzeņu komunikācija notiek ar luminālu epiteliālu hemosensoru palīdzību, kas pārvada signālus par metabolītiem dobumā. Par efektoru smadzeņu—zarnu asī kalpo tuklās šūnas, kas signālus no CNS uz gremošanas traktu pārveido ar dažādu neirotransmiteru un pro–iekaisuma citokīnu izdali. Tas arī rada izmaiņas zarnu fizioloģijā. Stress (un attiecīgi neirotransmiteru un iekaisuma citokīnu izdale) ietekmē dažādu kuņģa—zarnu trakta fizioloģisku procesu norisi, radot tādus simptomus kā sāpes, caureja, dispepsija. Stresa ietekmē izdalītie kateholamīni izmaina arī zarnu trakta mikrofloru. Ļoti svarīgi izglītot pacientu par šiem fizioloģiskiem procesiem, kurus izprotot un apzinoties, viņš saprot, kādēļ ir nepieciešama psihosociālā pieeja ārstēšanā.
– Katrs pacients ir individuāls, ir personība, kur it īpaši svarīgi ir “piemeklēt” īpašu, personalizētu profilaksi. Vai Jūsu darbs ar GASTRO CENTRA pacientiem paredzēs arī šādu pieeju?
– Savā darbā es daudz runāju ar pacientu, lai izprastu viņa ikdienas ieradumus, emocionālo stāvokli un dzīvesveidu. Balstoties uz anamnēzi, sūdzībām un funkcionālo stāvokli, mēs kopā meklējam likumsakarības starp viņa veselības stāvokli un viņa ikdienas dzīvi. Katram pacientam tiek nodrošināta individuāla pieeja un sniegtas rekomendācijas mājas programmai.
– Darbā ar pacientu ir svarīga sadarbība. Gan speciālista sadarbība ar pacientu, gan arī mediķu un citu speciālistu sadarbība savā starpā, lai pacientam būtu maksimāli kvalitatīva aprūpe. Vai un kā redzat šo sadarbību GASTRO CENTRĀ? Ar kādiem speciālistiem vispār būtu jāsadarbojas GASTRO CENTRA “pamata” ārstiem–gastroenterologiem?
– Kvalitatīvai pacienta aprūpes nodrošināšanai sadarbībai būtu jānotiek starp gastroenterologu, fizioterapeitu, uztura speciālistu un psihologu. Un komunikācija ir vērtība mūsu kopējo mērķu sasniegšanā.
– Vai Jums kā fizioterapeitei ir kādi “universāli” ieteikumi, kas būtu jāņem vērā, lai vēlāk nerastos veselības problēmas gastroenteroloģijas jomā?
– Noteikti ir jāievēro veselīgs dzīvesveids – veselīgs uzturs, kustības, atpūta, prāta disciplīna. Ievērojot pareizu režīmu un sabalansējot visas šīs dzīves sastāvdaļas, organisms spēs labāk tikt galā ar stresu un kaitīgiem ārējiem faktoriem.
– Mediķiem un citiem speciālistiem ir svarīgi apgūt jaunāko un modernāko medicīnā, pacientu apkalpošanā, medicīnas zinātnē un tehnoloģijās. Vai GASTRO CENTRS šādā ziņā spēj Jums kā fizioterapeitei sniegt nepieciešamo izaugsmi un arī jaunas zināšanas?
– Esmu pārliecināta, ka GASTRO CENTRA speciālisti sniegs man jaunas zināšanas gastroenteroloģijā, un es ar lielu interesi vēlos pilnveidoties šajā jomā.
– Ko Jūs pati kā praktizējoša fizioterapeite iegūstat no praktizēšanas šādā specializētā klīnikā?
– Ņemot vērā pieredzi, uzskatu, ka privātā klīnikā vairāk tiek nodrošināta uz pacientu vērsta prakse un individuālāka pieeja katram pacientam. Man patīk strādāt individuāli ar pacientu, iedziļinoties viņa ārstēšanā un rehabilitācijas procesā, jo arī pacients efektīvāk līdzdarbojas savā ārstēšanā. Šāda pieeja sniedz labākus rezultātus. Arī sadarbībā ar pārējiem speciālistiem klīnikā, var iegūt vairāk zināšanu un profesionālu izaugsmi.
– Noslēgumā tradicionāls GASTRO ZIŅU jautājums: Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un visam GASTRO CENTRAM?
– Novēlu gūt prieku no sava darba, vairot mīlestību pret cilvēkiem un sevi pašu!
