Māsas loma endoskopiskās anestēzijas nodrošināšanā, iegūtās izglītības atbilstība praktiskam darbam
Māra Bārene,
GASTRO galvenā māsa
Endoskopiskā izmeklējuma kvalitāte un norise ir atkarīga no dažādiem aspektiem, bet viens no galvenajiem aspektiem ir anestēzijas nodrošināšana izmeklējuma laikā.
Māsai ir ļoti svarīgi jau pirms procedūras sākt novērtēt pacientu, proti, vecumu, augumu un svaru, citiem vārdiem sakot, pacienta vizuālo izskatu, lai rastos pirmais priekšstats par anestēzijas nodrošināšanu konkrētam pacientam.
Anestēzijas nepieciešamība katram pacientam tiek izvērtēta un noteikta individuāli, tāpēc māsai ir ļoti svarīgi izveidot pareizu un labu komunikāciju ar pacientu, pielāgojoties valodai, kādā pacients runā, atrast pareizo pieeju pacientiem ar traheostomu, kurlmēmiem un nedzirdīgiem pacientiem, kā arī gadījumos, ja pacients ir nobijies vai agresīvs, ir jāmāk atrast pieeja, lai uzzinātu nepieciešamo informāciju par pacienta veselības stāvokli un anamnēzi.
Māsai pirms anestēzijas ievadīšanas ir jāspēj izvērtēt pacienta veselības stāvokli un izvērtēt, vai anestēzija konkrētam pacientam der.
Māsa interesējas par pacienta medikamentu lietošanu, it īpaši par asins šķidrinātājiem, kas ir nozīmīgi, ja nepieciešams ņemt biopsijas vai veikt manipulācijas. Svarīgi ir uzzināt, vai pacientam nav bronhiālā astma vai citas elpošanas slimības, svarīgi saprast, vai nav nepieciešami papildu medikamenti, kas mazinās elpošanas problēmu risku. Ir jāuzzina, vai pacientam nav sirds–asinsvadu slimības, piemēram, aritmija, bradikardija, vai nav pēdējā pusgada laikā ievietoti sirds stenti, kas izskaidrotu izmaiņas sirdsdarbībā anestēzijas laikā. Vēl jāuzzina, vai pacientam nav alerģiskas reakcijas un citas nianses, kas palīdzēs nodrošināt kvalitatīvu anestēziju.
Māsai visos izmeklējuma posmos ir jāseko līdzi pacienta vitālajiem rādītājiem – asinsspiedienam, pulsam, saturācijai un elpošanas frekvencei, jāzina normas robežas un nobīdes no normām, kā arī, ko darīt gadījumos, ja vitālie rādītāji neatbilst normai.
Liela māsas loma ir pacientu izglītošanā, kas ir svarīgi pirms izmeklējuma, lai panāktu sadarbību starp māsu un pacientu. Galvenais ir ar pacientu komunicēt un skaidrot savas darbības, kas skar pacientu, tātad izglītot, tādējādi palīdzot pacientam arī nomierināties, adaptēties videi un sagatavoties izmeklējumam.
Visas teorētiskās zināšanas, ko māsa iegūst augstskolā, palīdz darba plānošanā un izmeklējuma gaitā, palīdz kritiski domāt un strādāt izvēlētajā jomā, palīdz padziļinātāk apgūt zināšanas par pacienta izglītošanu, sadarbību, attīstīt māsas kompetences un pacienta aprūpi kopumā, balstoties uz ētikas principiem. Protams, neatņemama daļa ir praktiskās zināšanas jeb darba pieredze, kas ļoti papildina esošās teorētiskās zināšanas.
