Dr. Ivars Tolmanis: “Medicīna mūsdienās ir komandas, nevis individuāls darbs.”
Nav noslēpums, ka Latvijas medicīnas un veselības aprūpes sistēmā kopumā viena no nozīmīgākajām problēmām ir cilvēkresursi. Tas attiecas faktiski uz visiem šīs sistēmas “pakāpieniem”, uz visām sistēmā iesaistītajām sastāvdaļām. Sākot no ārstiem un beidzot ar administratīvo un servisa līmeni pacientu apkalpošanā.
Var droši teikt, ka attīstības līmeni medicīnā šobrīd nosaka ne tikai moderni medikamenti, augsti tehnoloģiskas iekārtas un precīza diagnostika un pieejamas modernas ārstniecības metodes. Tikpat nozīmīga, bet brīžiem pat svarīgāka loma ir visu līmeņu personāla kvalifikācija, spēja izmantot zinātnes un tehnoloģiju sniegtās iespējas, kā arī adekvāta sistēmas vadība un administrēšana. Un nebūs lieki piebilst, ka kvalitatīvās atšķirības starp ārstu praksēm, medicīnas iestādēm un institūtiem šobrīd lielā mērā nosaka tieši medicīniskās un administratīvās komandas kapacitāte. Spēja, izmantojot savas zināšanas, prasmes un intelektu, maksimāli efektīvi izmantot un attīstīt pieejamos resursus pacientu un nozares attīstības interesēs ir būtiskākie medicīnas kvalitātes līmeni noteicošie kritēriji.
Lai cik kāda medicīnas iestāde būtu nodrošināta ar vismodernāko aparatūru, lai kādas būtu izmantotās tehnoloģijas, lai cik ērti un ergonomiski būtu iekārtotas telpas, bez atbilstošas personāla kvalifikācijas, bez personāla nemitīgas izglītošanās un darba komandā nebūs iespējams panākt atbilstošu pakalpojumu kvalitāti. Jo neviena tehnoloģija vai mākslīgais intelekts šobrīd vēl nespēj aizstāt cilvēka spēju izvēlēties visatbilstošāko un efektīvāko risinājumu pacienta interesēs.
Un šeit mēs nonākam pie galvenā problēmjautājuma. Tā ir cilvēkresursu problēma mūsu medicīnā. Ārstu un medicīnas māsu trūkums rada ne tikai krīzi nepietiekošā kvalificētā darbaspēka dēļ, bet noved pie vēl kādas ļoti nevēlamas blaknes: tā ir konkurences samazināšanās nozarē, kas savukārt pazemina augstas profesionālās kvalitātes pieprasījumu tirgū.
Pastāvīgais ārstu un māsu trūkums rada vēl vienu blakusefektu: paralēlo nodarbinātību. Proti, ārsti un māsas strādā vairākās darbavietās vienlaicīgi, tādējādi ir gan pārslodzes pašam medicīniskajam personālam, gan grūtības ar iekļaušanos komandā kādā konkrētā darbavietā, gan, protams, augsta kadru mainība. Nenoliedzami, nepilnu darba laiku nodarbinātos ārstus un māsas medicīnas iestādēm ir grūtāk iekļaut komandā, sarežģītāk motivēt un organizēt sekmīgai integrēšanai konkrētās iestādes kvalitātes standartu sistēmā un, kas vēl jo svarīgāk, regulārai profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai. Turklāt nemitīgā pārvietošanās no vienas darba vietas uz otru neļauj arī pilnvērtīgi organizēt darbalaiku, slodzes plānošanu, medicīnas iestādes attīstības plānus, turklāt prasa arī citus papildu resursus gan no darbavietas, gan paša ārsta vai medicīnas māsas.
Medicīna mūsdienās ir komandas, nevis individuāls darbs. Bet moderna medicīnas iestādes komanda nenozīmē tikai ārstus, māsas un citu medicīnas personālu. Tā ir iestādes attīstības plānošana saistībā ar tehnoloģijām, modernu iekārtu iegādi, kvalifikācijas nemitīgu paaugstināšanu, augstu un profesionālu klientu servisu, kvalitatīvu administrāciju un iestādes vadību, bez kuras nodrošināt visu dažādo specialitāšu medicīnas personāla darbošanos vienotā sazobē pacienta interesēs nav iespējams. Arī individuāli lēmumi, īpaši jau sarežģītākās situācijās, tiek pieņemti arvien retāk.
Tāpēc GASTRO priekšrocība ir pastāvīga, saliedēta, pieredzējusi un daudzpusīga profesionāļu komanda. Vispusīgi ārsti ar lielu pieredzi stacionārajā un ambulatorajā medicīnā, akadēmiskajā darbā un arī zinātnē. Labi apmācīts un saliedēts māsu kolektīvs. Kvalificēti un motivēti saistīto dienestu darbinieki. Jaudīga administratīvā komanda. Tam visam palīdz skaidri mērķi un GASTRO attīstības vīzija.
