Sarmīte Veide: “Mums vēl ir tāls ceļš, kas jāveic…”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide kā ģimenes ārste ir arī GASTRO sadarbības partnere. Intervijā viņa stāsta par saviem vērojumiem un ieskicē problemātiku ģimenes ārsta darbā ar gastroenteroloģiskiem pacientiem, kā arī ieskicē virzienus, kuri būtu aktuāli ģimenes ārstu un gastroenterologu sadarbībā.
– Kāda ir plānveida kolonoskopijas pieejamība? Kāds ir vidējais rindu garums plānveida pierakstiem NVD sistēmā, maksas un apdrošināšanas sistēmā? Kādi ir ieteikumi pieejamības optimizēšanai?
– Ja palūkojamies datos, ko mums rāda Nacionālā veselības dienesta uzturētā mājaslapa www.rindapiearsta.lv, tad dažviet Latvijā plānveida kolonoskopijas rindu uzrāda pat ļoti īsu, piemēram, Limbažos vai Ventspilī gaidīšanas laiks ir tikai piecas dienas, Daugavpilī – 11 dienas. Diemžēl praktiskā pieredze rāda, ka mājaslapā norādītie laiki nesakrīt ar realitāti – ja pacients zvana uz reģistratūru, tad kvotas bieži vien jau ir iztērētas vai arī rindas garums ir vairāki mēneši, bieži vien gada otrajā pusē daļa iestādes vietu uz izmeklējumu garantēt nevar vispār. Tas, ko esmu novērojusi, ir pacientu vēlme pierakstīties uz izmeklējumu vairāk dzirdētās, lielākās medicīnas iestādēs (Rīgā tas ir GASTRO Centrs, Paula Stradiņa KUS, Rīgas 1.slimnīca) un tur šis rindas garums ir nesaprātīgi ilgs. Arī kolēģi ne vienmēr ir informēti par alternatīvām, kur pacientu nosūtīt uz izmeklējumu, lai rindā būtu jāpavada īsāks laiks. Reģionos problēmu rada mazais iestāžu skaits, kas veic valsts apmaksātu kolonoskopiju, piemēram pa visu Latgali tās ir kādas 6–7 iestādes.
Maksas pakalpojuma pieejamība, kā jau visā veselības aprūpē, ir salīdzinoši labāka, un makstāspējīgie pacienti (vai tie, kam ir apdrošināšana) labprāt izmanto šo iespēju. Maksas pakalpojumi mazāk pieejami ir pacientiem reģionos gan ģeogrāfisku, gan finansiālu apsvērumu dēļ.
Pamatā pakalpojuma pieejamība balstās uz divām lietām – finansējumu un darba spēka pieejamību. Mēs varam palielināt kvotas izmeklējumam, bet, ja nebūs, kas to veic, tāpat rindas garums no tā nemainīsies. Tas ir tāls ceļš, kas jāveic, lai līdz ar kvotu palielināšanu pieaugtu arī augsti kvalificēta personāla skaits, kas var izmeklējumu veikt, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās. Uz to ļoti ceram nākotnē. Jāizstrādā rūpīga rindu kontroles politika, lai pacients uz izmeklējumu ierastos vai laicīgi atrakstītos, tādējādi dodot vietu citam.
– Kā vērtējat kolonoskopijas kvalitāti? Kādi ir Jūsu ieteikumi uzlabojumiem, vērtējot no ģimenes ārstu un pacientu skatupunkta?
– Kolonoskopijas izmeklējuma rezultātiem uzticamies, jo ticam, ka endoskopisti tos veic ar vislielāko iespējamo precizitāti un profesionalitāti. Protams, saprotam, ka izmeklējumā savu lomu spēlē arī cilvēciskais faktors, respektīvi, kas ir tas cilvēks, kurš kolonoskopiju veic. Bet savā praksē nav bijuši gadījumi, kad saņemts nekvalitatīvas kolonoskopijas izmeklējums, un pacients no tā cietis. Protams, nevaru runāt par visu Latvijas kolēģu pieredzi, man nav tādas informācijas.
Lielākās problēmas ar kolonoskopijas izmeklējumu rodas, ja pacients nav bijis adekvāti sagatavots izmeklējumam, respektīvi, zarnas nav iztīrījušās. Tāpēc ir veikti gan nepilnīgi kolonoskopijas izmeklējumi, gan izmeklējums atcelts vai pārcelts uz citu reizi. Tā ir neērtība gan pacientam, gan diagnostam. Mans aicinājums kolēģiem (gan ģimenes ārstiem, gan gastroenterologiem) ir runāt ar pacientu – skaidrot un izglītot par izmeklējumu, uz kuru pacients tiek nosūtīts, un to, cik būtiski ievērot visas ārsta sniegtās rekomendācijas.
– Vai informācija par zarnas sagatavošanu pirms kolonoskopijas ir pieejama un saprotama? Kāda ir ģimenes ārstu un pacientu pieredze?
– Informācija par to, kā pacients jāsagatavo kolonoskopijai, ir pieejama un kolēģiem zināma. Droši vien aktuālāks ir jautājums, cik rūpīgi ar pacientu šis jautājums pārrunāts, kā arī tas, vai pacients ir sapratis, cik būtiski ir šie nosacījumi izmeklējuma rezultātam… Mūsu praksēs mēdz būt pacienti, kuriem izmeklējums jāpārtaisa tieši neiztīrītu zarnu dēļ. Dažos gadījumos pacients tiešām izpildījis visas sniegtās rekomendācijas, un tad ir jādomā par kādiem citiem neveiksmes iemesliem, bet dažos gadījumos tas ir bijis jautājums par paša pacienta nespēju sadarboties – zarnu tīrīšanas līdzeklis nav labi garšojis, neesot bijis gatavs neēst 24 stundas pirms izmeklējuma (“viena maizīte taču nevar kaitēt?”, “es jau tikai pusīti ābola”).
Kā viens no risinājumiem, kā pacientam veltīt pietiekamu laiku izmeklējuma sagatavošanās procedūras izskaidrošanai, varētu būt izglītojošā darba novirzīšana ārsta praksē esošajai medmāsai vai ārsta palīgam. Jaunākiem pacientiem (kā zināmu nākotnes perspektīvu) varētu domāt par kādas mobilās aplikācijas izstrādi, tajā atrastu informāciju gan par kolonoskopiju kā tādu, gan būtu iespējams iestatīt atgādinājumus, kad sākt lietot tikai šķidru pārtiku, kad sākt lietot zarnu tīrošo līdzekli un tā tālāk.
– Kā uzlabot kolorektālā vēža skrīninga aptveri? Kā ir ar onkologa un ķirurga konsultācijas pieejamību pēc kolonoskopijā konstatēta vēža?
– Mēs ļoti priecājamies, ka laiki mainījušies, un pacientam kolorektālā vēža skrīnings kļuvis pieejamāks un ērtāks. Ļoti daudzi pacienti ar nepatiku atceras laikus, kad bija jāievāc materiāls no trīs vēdera izejām. Un pacienti nelabprāt to darīja viņiem nepatīkamā procesa dēļ. Pacienta faktors joprojām spēlē lielu lomu, bet vismaz vienkāršākā izmeklējuma dēļ izdodas iegūt labākus rezultātus. Gribētos domāt, ka arī informācija par pašu skrīningu, gan arī taktiku pēc pozitīvas kolonoskopijas izmeklējuma ir pietiekama un skaidra, par to daudz tiek runāts, un ģimenes ārsti ir izglītoti, slēpto asiņu testi ir pieejami, un, kā jau iepriekš minēju, daudzkārt ērtāk lietojami.
Runājot par kolonoskopijas pieejamību pēc pozitīva testa un vispār “zaļā koridora” pieejamību, diemžēl jāatzīst, ka īpaši pēdējā laikā “zaļais koridors” neveic savu funkciju pilnvērtīgi, nenodrošinot rindas gaidīšanas laiku līdz 10 dienām. Ar šādām situācijām saskaras ģimenes ārsti gan Rīgā, gan reģionos – pacients savu kārtu gaida nevis līdz 10 dienām, bet pārsvarā līdz 14 dienām.
– Vai ir kādi citi gastroenteroloģijas izmeklējumi un manipulācijas, kas Latvijā nav pietiekami pieejami?
– Ir samērā garas rindas gan uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, gan gastroskopiju. Vēdera dobuma ultrasonogrāfijai, kas ir neinvazīva, salīdzinoši vienkārša diagnostikas metode, būtu jābūt plašāk pieejamai, ar īsākām rindām lielākajās Latvijas pilsētās, kur šobrīd gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu pakalpojumu var pārsniegt pat 3–5 mēnešus.
***
Gremošanas slimību centrs GASTRO pateicas dr. Sarmītei Veidei par sadarbību. Un, protams, arī par atsaucību, sniedzot interviju GASTRO e-avīzei.
