Liene Dambiņa: “Palīdzēšana otram mūs pašus dara laimīgākus.”
Strauji tuvojas Ziemassvētki, veikalos jau sācies ikgadējais “dāvanu drudzis” un, kā ierasts, nākot tuvāk svētku laikam, notiek arvien vairāk un arvien dažādāki labdarības pasākumi – sociālo tīklu akcijas, mediju kampaņas, lielveikalu ziedošanas akcijas, uzņēmumu Ziemassvētku dāvanu sūtīšanas sociālajām iestādēm, “ierindas” cilvēku dāsnāki ziedojumi labdarības organizācijām. Un, kā liecina publiskas diskusijas un to tematika saistībā ar labdarību un ziedošanu, labdarības “topā” arvien galvenie ir veselības jautājumi. Bet kas vispār ir labdarība mūsu valstī, vai tiešām ziedojumi kāda cilvēka vai medicīnas un sociālajām iestādēm ir paši “populārākie”? Par to “GASTRO Ziņas” izvaicāja Bērnu slimnīcas fonda (BSF) valdes priekšsēdētāju, Pusaudžu resursu centra vadītāju Lieni Dambiņu.
Bieži gan medijos, gan sabiedrībā tiek diskutēts par to, ka “labdarība” un kāda konkrēta cilvēka vai iestādes (kā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, piemēram) tiek atbalstīta, lai “reklamētu sevi”, bet tas neesot patiess atbalsts, neko neprasot pretī. Tāpēc ievadam ļoti vispārīgs jautājums: sakiet, kas, Jūsuprāt, vispār ir labdarība Latvijā?
Labdarība, pirmkārt, ir katra cilvēka brīvprātīgs lēmums. Un, cik dažādi ir cilvēki, tik dažādas ir motivācijas ziedot. Ikdienā redzu, ka visbiežāk tomēr tā ir nesavtīga rīcība, jo cilvēki atsaucas lūgumam palīdzēt, ziedo sev personīgi nepazīstamiem cilvēkiem un nekādu praktisku labumu pretī nesaņem. Taču pētījumi liecina, ka palīdzēšana otram mūs pašus dara laimīgākus. Ir pat tāds jēdziens kā “siltā starojuma motīvi” (warm glow motives), kad, esot dāsniem, cilvēki jūtas labi. Arī uzņēmumos strādā cilvēki, un lēmumus par ziedošanu pieņem tieši cilvēki. Bet jau atkal – motīvi noteikti ir dažādi. Ja salīdzina laiku pirms 10 gadiem, tad var redzēt, ka uzņēmumiem sabiedriskās attiecības šajā ziņā vairs nav prioritāte. Vismaz Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju vidū nav tādi uzņēmumi, kas uzsvaru liek uz reklāmu. Turklāt mums visbiežāk ar uzņēmumiem izveidojas sadarbība daudzu gadu garumā, kad kļūstam par draugiem un partneriem. Tas nozīmē, ka uzņēmumi jau ļoti labi pārzina mūsu darba lauku un aktuālās vajadzības, un ir gatavi ilgtermiņā ieguldīt bērnu veselībā.
Parasti cilvēku ziedojumi vai atbalsts kaut kam vairāk saistās tieši ar veselības jautājumiem – ziedojumi operācijām, slimnīcām, konkrētām personām rehabilitācijai u.t.t. Otra vismaz medijos populārākā tēma ir dzīvnieki. Bet ja Jums būtu jāizveido “labdarības tops”, kādas būtu pašas galvenās tēmas, kuru risināšanu cilvēki un uzņēmumi atbalsta visvairāk?
Nezinu, vai Latvijā ir līdzīga statistika, taču ASV gadiem ilgi “Top 3” jomas, kam ziedo, ir veselība, izglītība un reliģija. Bērnu slimnīca fonda pieredze rāda, ka privātpersonas visvairāk ziedo individuāliem bērniem un viņu veselības uzlabošanai, savukārt uzņēmumi atbalstu bērniem visbiežāk sniedz caur ieguldījumu Bērnu slimnīcas attīstībā un vides uzlabošanā.
Vai ir kādas konkrētas uz veselību attiecināmas problēmas vai, piemēram, slimības, kur ziedotāju aktivitāte ir vislielākā?
Kopumā cilvēki ir ļoti atsaucīgi uz ikviena bērna vajadzībām, un katru gadu mums izdodas palīdzēt teju visiem, kam nepieciešams ziedotāju atbalsts.
Cik lielā mērā cilvēku pievēršanās labdarībai un mecenātismam ir saistīta ar “kalendāru”, proti, kādām noteiktām svinamām dienām (piemēram, Ziemassvētkiem) vai zīmīgiem datumiem?
Ziemassvētki, protams, ir visaktīvākais ziedošanas laiks, un arī labdarības organizācijas tieši šajā laikā organizē kampaņas. Piemēram, labdarības akcija “Eņģeļi pār Latviju” ir izveidojusies kā ļoti sirsnīga Ziemassvētku tradīcija, kad tūkstošiem cilvēku un uzņēmumu ziedo, lai bērni varētu veseļoties. Un tas ir ļoti forši, ka šis laiks nepārvēršas par vienu lielu iepirkšanos, bet tiek piepildīts arī ar ko patiešām vērtīgu.
Pēdējos gados gan arvien vairāk var novērot, ka cilvēki tomēr ziedo visdažādākajos laikos, un arī Jāņos fonds saņem ziedojumu, kurā norādītais mērķis ir “Eņģeļi pār Latviju”. Tas ir bezgala svarīgi, ka cilvēki un uzņēmumi visa gada garumā ir gatavi rūpēties par bērniem un ziedot aktuālām vajadzībām. Es gribu ticēt, ka Latvijā veidojas jaunas ziedošanas tradīcijas, proti, cilvēki ne tikai atsaucas lūgumam palīdzēt, bet paši aktīvi iesaistās, un ziedošana kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
Sociālo tīklu diskusijās bieži tiek cilāts vēl kāds “neērts jautājums” – kādam populāram aktierim savākt nepieciešamo naudas summu ir vieglāk, nekā “parastam bērnam” vai BKUS kopumā. Tas ir mīts vai patiesība?
Uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt, jo starp bērniem aktieru vai slavenību nav, te visi ir vienlīdzīgi. Turklāt bērnu veselības jomā ir lielāks valsts atbalsts nekā pieaugušajiem, tamdēļ arī publiski palīdzības saucieni ir ļoti reti. Mēs savu darbu rūpīgi plānojam un cieši sadarbojamies ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), lai varētu savlaicīgi sniegt palīdzību un vecākiem nebūtu jāpiedzīvo papildu stress un uztraukumi, lūdzot ziedotāju atbalstu krīzes brīdī. Tāpēc vienmēr veidojam uzkrājumus ārkārtas gadījumiem – bērniem, kuriem steidzami nepieciešama palīdzība ārpus Latvijas. Arī “Eņģeļi pār Latviju” akcijā vācam ziedojumus, kas nodrošina bērniem nepieciešamo palīdzību visa nākamā gada garumā.
Vai varat sīkāk pastāstīt par to, kā darbojas BSF un kam BSF ir palīdzējis, pašlaik palīdz un vēlētos palīdzēt ar līdzcilvēku un uzņēmumu atbalstu?
Bērnu slimnīcas fonds ir viena no senākajām labdarības organizācijām Latvijā un darbojas jau teju 23 gadus. Mūsu darba lauks ir plašs – esam gan remontējuši un labiekārtojuši slimnīcas nodaļas, gan izveidojuši rotaļistabas un rotaļlaukumus, gan gādājuši aparatūru un atbalstījuši ārstu tālākizglītību, gan palīdzējuši individuāliem bērniem un rūpējušies par mazo pacientu vecākiem. Redzam, ka caur ziedojumu kampaņām un līdzcilvēku atsaucību esam varējuši pārliecināt valsts amatpersonas par virkni uzlabojumiem bērnu veselības aprūpē. Piemēram, lielākajai daļai bērnu ar diabētu šobrīd ziedotāju atbalsts nav nepieciešams, jo visas izmaksas sedz valsts. Katru gadu atbalstām aptuveni 500 bērnus ar dažādām diagnozēm, kuriem ārstu rekomendētā palīdzība nav valsts apmaksāta. Tas ir milzīgs līdzcilvēku ieguldījums mūsu bērnos un arī atbalsts viņu ģimenēm! Cilvēki ar savu ziedojumu patiešām maina šo bērnu dzīves! Pēdējos divus gadus aktīvi atbalstām Ukrainas bērnus – gan tos, kuri ir Latvijā, gan tos, kuri joprojām piedzīvo kara šausmas Ukrainā. Esam izveidojuši ciešu sadarbību ar lielāko bērnu slimnīcu Ukrainā un organizējām psiholoģiskā atbalsta nometnes viņu pacientiem. Pie mums brauc bērni, kuri ir zaudējuši tētus, piedzīvojušu Krievijas okupāciju, guvuši fiziskus ievainojumus sprādzienu rezultātā. Redzu, ka, karam ieilgstot, bērnu emocionālais stāvoklis arvien pasliktinās, tāpēc ir ļoti svarīgi ir turpināt atbalstu, un arī šeit bez ziedotāju palīdzības neiztikt. Ar visām Bērnu slimnīcas fonda palīdzības programmām ikviens var iepazīties mūsu mājaslapā wwww.bsf.lv un Facebook lapā, kur vienlaikus var detalizēti izpētīt un izvērtēt arī mūsu paveikto darbu.
Kā kāds jautājums vai vajadzība nonāk līdz BSF un kā Jūs to tālāk “nododiet” sabiedrībai?
Informāciju par to, ka vajadzīga ziedotāju palīdzība, visbiežāk saņemam no BKUS kolēģiem, kuri vēršas pie mums savu pacientu vārdā. Te es vēlos teikt sirsnīgu paldies mūsu ārstiem, kuri iestājas, lai katram bērnam būtu labākā veselības aprūpe, un ir gatavi ieguldīt laiku un enerģiju, cīnoties un meklējot risinājumus. Arī ar Bērnu slimnīcas vadību mēs cieši sadarbojamies un nākam palīgā projektos, kur ar valsts finansējumu nepietiek. Piemēram, tūlīt durvis vērs jaunais Bērnu un pusaudžu psihiskās veselības centrs, kur ziedotāji būs ieguldījuši vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, lai bērni varētu saņemt palīdzību skaistās un viņu veselības vajadzībām atbilstošās telpās. Vēršanās pie sabiedrības notiek tad, ja redzam, ka nav cita risinājuma. Mēs labi apzināmies, ka Latvijā daudziem cilvēkiem iet grūti, tāpēc lūdzam atbalstu tikai tajās situācijās, kad patiešām nav iespējas līdzekļus piesaistīt citā veidā. Ļoti daudz palīdz uzņēmumi, kurus individuāli uzrunājam katra projekta ietvaros.
Ja cilvēks, kam ir vēlēšanās kādam palīdzēt, bet nav īstas skaidrības – kam, ko un kā to darīt, vērstos pie Jums pēc konsultācijas, kā Jūs ieteiktu man izvēlēties atbalstīšanas veidu vai personu, iestādi vai pasākumu?
Kā jau minēju, cilvēki ir ļoti dažādi, un daudzi ziedo spontāni, emocionāli atsaucoties cilvēka palīgā saucienam. Un diez vai šādās situācijās būs iespējams detalizēti izsekot līdz vai ziedojumu iepriekš ieplānot. Taču, ja ir vēlme ziedot, piemēram, kādam konkrētam, iepriekš noformulētam un personīgi svarīgam mērķim, tad gan aicinātu, pirmkārt, izvērtēt, kādas organizācijas šajā jomā strādā, ko ir paveikušas, kādas ir atsauksmes un sadarbības partneri. Tas palīdzēs izvairīties no vilšanās sajūtas, jo arī labdarībā diemžēl nav 100% garantiju, ka visas organizācijas vai cilvēki ir godprātīgi.
Jā, tieši Jūsu minētais par garantijām bieži ir karstu diskusiju temats – cilvēki ziedo, bet nauda kaut kur pazūd… Kā pārliecināt šo cilvēku kategoriju, ka viss nonāk tikai tur, kur bija paredzēts?
Es domāju, ka būs cilvēki, kurus nevar un nevajag pārliecināt, jo ziedojums nav obligāts, tā ir katra cilvēka izvēle. Tas, ko es varu un kas ir arī mans pienākums, ir stāstīt, kāpēc ir svarīgi palīdzēt, un rādīt rezultātus, proti, ziedojumu izlietojumu. Daudz pārmetumu ir par administratīvajām izmaksām, un es piekrītu, ka valstī noteiktā robeža (līdz pat 25% var novirzīt šim mērķim), iespējams, ir pārāk liela. Taču tas ir katras organizācijas lēmums, tāpēc mēs šo izmaksu pozīciju vienmēr iekļaujam atskaitēs un caurspīdīgi komunicējam, parādot, ka mūsu administratīvās izmaksas ir aptuveni 7%. Vēl viens garants, ka nauda tiek izlietota atbilstoši, ir labdarības organizāciju detalizētas atskaites par savu darbību, kas ik gadu ir jāiesniedz Finanšu ministrijā. Taču es nedomāju, ka manis minētās lietas var pārliecināt skeptiķi, jo ziedošana ir dziļi personīgs lēmums, kas bieži vien balstās pieredzē un vērtībās.
Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads – laiks, kad cilvēki mēdz aizdomāties par “lielām lietām”. Kāds, ņemot vērā Jūsu darbu BSF, varētu būt novēlējums cilvēkiem šai laikā?
Novēlu veselību un labus cilvēkus līdzās! Man pašai, strādājot Bērnu slimnīcas fondā, šīs divas lietas šķiet vissvarīgākās, jo redzu, cik ļoti daudz slimība var atņemt un cik ļoti daudz cilvēku atbalsts var iedot. Cilvēcībai un labestībai vienam pret otru ir milzīga vērtība, tāpēc jācenšas to saglabāt.
