Dr. Inga Bogdanova: “Patologa galvenie darbarīki ir mikroskops, acis, galva un grāmatas.”
Gastroenteroloģiskajos izmeklējumos un pacientu potenciālo veselības problēmu diagnostikā ļoti liela nozīme ir histoloģiskajiem izmeklējumiem un biopsiju veikšanai. Par to, ko nosaka šajos izmeklējumos, “GASTRO Ziņām” stāsta ārste–patoloģe Inga Bogdanova.
– Vispirms pastāstiet, lūdzu, kas vispār ir histoloģiskie izmeklējumi un kādos gadījumos tie tiek nozīmēti?
– Histoloģiskos izmeklējumos ārsts–patologs, izmeklējot biopsijas vai operāciju materiāla audus, izvērtē, vai audos ir kādas patoloģiskas pārmaiņas. Visbiežāk histoloģiskie izmeklējumi tiek veikti dažādu gan labdabīgu, gan ļaundabīgu veidojumu (audzēju) diagnostikai, priekšvēža izmaiņu diagnostikai, kā arī dažādu iekaisīgu saslimšanu palīgdiagnostikai (piemēram, kuņģa–zarnu trakta saslimšanu, ādas dermatožu gadījumos u.c.). Izmeklējumus nozīmē pacienta ārstējošais ārsts.
Vai izmeklējuma laikā ir nepieciešams ņemt biopsiju, izlemj klīnikas ārsts. Ja biopsijas ir paņemtas, tās tiek nosūtītas uz patoloģijas laboratoriju izmeklēšanai. Patologs izmeklē biopsiju un operāciju materiāla audus un dod slēdzienu par izmaiņām šajos paraugos. Piemēram, kuņģa–zarnu trakta biopsijas paņem ārsts–endoskopists endoskopiskā izmeklējuma laikā un nosūta audu gabaliņus uz patoloģijas laboratoriju, nosūtījumā norādot, par kādām saslimšanām ir aizdomas, ko ārsts–endoskopists ir redzējis izmeklējuma laikā, un kādas ir pacienta sūdzības. Bioptāti tiek nosūtīti gan iekaisīgu saslimšanu gadījumos (piemēram, gastrīti, ezofagīti, kolīti), priekšvēža stāvokļu gadījumos (aizdomas par displāziju, intestinālu metaplāziju, atrofiju), lai izvērtētu terapijas efektivitāti pēc ārstētām čūlām, iekaisumiem. Kā arī histoloģiskie izmeklējumi tiek veikti audzējiem, lai noteiktu vai tie ir labdabīgi vai ļaundabīgi, kā arī iespējami precīzāku audzēja veidu, lai onkologs varētu izlemt par pareizāko turpmāko ārstēšanas vai operāciju taktiku, atbilstoši audzēja veidam. Patologs uzraksta slēdzienu, ko ir redzējis mikroskopiski audu paraugā un nosūta savu atbildi klīnicistam.
– Pacientu un pat ģimenes ārstu vidū bieži ir neapmierinātība, ka rezultāti jāgaida ilgi. Arguments parasti ir viens – bet asins analīzēm rezultāti taču pienāk jau gluži pēc pāris stundām… Kā Jūs skaidrotu atšķirību?
– Histoloģisko izmeklēšanu nav korekti salīdzināt ar asins analīžu veikšanu, jo tie ir divi pavisam atšķirīgi procesi, kuros ir atšķirīgs gan izmeklējamais materiāls, gan process, kā nonāk līdz slēdzienam. Skaidrojot īsi un vienkāršoti par audu sagatavošanas procesu: audu paraugu histoloģiskā izmeklēšana ir diezgan garš process no saņemšanas laboratorijā līdz mirklim, kad sagatavotais paraugs uz priekšmetstikliņa nonāk uz patologa galda un tiek izvērtēts mikroskopā. Nonākot laboratorijā, paraugi tiek reģistrēti un ieguldīti speciālās kasetēs, tad tie nonāk audu apstrādes procesorā, kur daudzas stundas iziet speciālu apstrādes ciklu, lai vēlāk jau audus varētu ieguldīt parafīnā un no šiem parafīna blokiem, kuros ir audu gabaliņš, laborants ar mikrotomu veic ļoti plānus, caurspīdīgus griezumus, kurus uzklāj uz priekšmetstikliņa, un tad šie audi tiek krāsoti ar hematoksilīnu–eozīnu (speciāla audu krāsa), lai šūnas un audi iekrāsotos kontrastējošās krāsās un patologs varētu pilnvērtīgi izvērtēt audus. Nereti diagnozes precizēšanai nepieciešami papildu histoķīmiski vai imūnhistoķīmiski krāsojumi, kas vēl par dažām dienām paildzina atbildes sniegšanas laiku.
Pēc iepriekš aprakstītā procesa nokrāsots audu paraugs uz priekšmetstikliņa nonāk uz patologa galda. Patologa galvenie darbarīki ir mikroskops, acis, galva un grāmatas. Šo visu saliekot kopā, nonākam pie gala slēdziena par izmaiņām audu paraugā.
– Beidzamajā laikā īpaši “aktuāli” ir apšaubīt visu, ko saka mediķi. Kā arī apšaubīt teju jebkuras procedūras “drošumu” un nekaitīgumu veselībai. Tas attiecas teju uz visām medicīnas jomām un manipulācijām. Sākot no asins noņemšanas no vēnas un beidzot, protams, ar vakcīnām. Ir bieži publiskajā telpā (īpaši jau “pacientu forumos”) izskan, ka arī biopsijas ir “ar paliekošām sekām” veselībai. Kā var nomierināt šādus bažīgus pacientus?
– Ja pacientam ir šaubas par patologa uzrakstīto slēdzienu, tad viņam ir tiesības izņemt sava materiāla stikliņus un parafīna blokus un nogādāt tos konsultācijai un pārskatīšanai gan citā laboratorijā Latvijā, gan ārpus Latvijas.
– Raugoties no Jūsu viedokļa, kas būtu jāņem vērā pacientiem, gatavojoties nozīmētajiem histoloģiskajiem izmeklējumiem un atbilstošajām procedūrām, pirms to veikšanas GASTRO?
– Galvenais ir ievērot visus klīnikas ārsta norādījumus, kas sniegti pirms izmeklējuma, par ēšanu un zarnu trakta attīrīšanu, jo tikai tīrā zarnu traktā endoskopists vislabāk redzēs izmainītās vietas un varēs paņemt informatīvas biopsijas, ko nosūtīt uz patoloģijas laboratoriju.
– Kādēļ dažreiz patologa slēdzieni nav 100% pārliecinoši, ir varbūtības formā, ar dažādām diferenciāldiagnozēm…
– Pirmkārt, viens no iemesliem var būt biopsijas izmērs. Visbiežāk tie ir sīki audu gabaliņu dažu milimetru diametrā, kur ne vienmēr ir redzamas pilnībā visas patoloģiskā procesa izpausmes un pazīmes, kā arī daudzām saslimšanām histoloģiskā aina ir ļoti līdzīga, un tad galīgo diagnozi var noteikt tikai ārstējošais ārsts, saliekot kopā visu klīnisku izmeklējumu, analīžu, histoloģisko izmeklējumu un pacienta sūdzību datus. Arī audzēju gadījumos bioptāti var būt neinformatīvi, no audzēja malas vai kāda audzēja apvidus, kur ļaundabīgās izmaiņas nav pietiekami izteiktas. Arī šajos gadījumos diemžēl diagnoze nebūs viennozīmīga, jo patologs var sniegt atbildi tikai par to mazo audu paraudziņu, kas ir atsūtīts. Šajos gadījumos bieži tiek veiktas atkārtotas biopsijas, lai uzstādītu precīzu diagnozi.
– Noslēgumā tradicionāls “GASTRO Ziņu” jautājums: Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un Medicīnas centram GASTRO?
– Attīstību, izaugsmi, panākumus!
