Projekts GASTRO TECH: starptautisks skats, vadlīnijas, digitālās platformas attīstība
GASTRO CENTRS sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) realizē pilotprojektu GASTRO TECH, kas vērsts uz gremošanas sistēmas izmeklējumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanu Latvijā.
Pilotprojekts ietver digitālās platformas izstrādi, kas sniegs gan pacientiem, gan veselības aprūpē iesaistītajiem speciālistiem inovatīvus risinājumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un precīzu endoskopijas nosūtījumu sagatavošanu un pacientu riska novērtēšanu.
“GASTRO Ziņas” regulāri informē par projekta norises gaitu, sasniegtajiem rezultātiem un viedokļiem, kā, vērtējot no GASTRO TECH skatupunkta, šobrīd darbojas un funkcionē veselības aprūpes organizācijas sistēma.
Šodien piedāvājam trīs ar projektu cieši saistītu speciālistu viedokļus.
Projektam jānodrošina esošās nosūtījumu sistēmas modernizācija
Eduards Krustiņš,
PSKUS ārsts gastroenterologs,
GASTRO TECH projekta eksperts
Šobrīd Latvijai specifisku klīnisko vadlīniju endoskopijā nav – nelielais iedzīvotāju skaits to izstrādi un regulāru atjaunināšanu padara neracionālu, jo literatūras analīze, vadlīniju izstrāde prasa ļoti lielus resursus un laiku.
Tādēļ praksē tiek izmantotas dažādu Eiropas organizāciju (ESGE, UEG, ECCO, NICE) vadlīnijas, kas kalpo kā “ceļa karte” par vēlamo rīcību un ietver pamatnostādnes, kādos gadījumos endoskopiskie izmeklējumi ir medicīniski nepieciešami, kā arī nosaka pamatprasības pacientu sagatavošanai. Tāpat šīs vadlīnijas nosaka prioritātes, piemēram, akūtu stāvokļu gadījumos. Tomēr, nenoliedzami, vietēji apstākļi un iespējas ne vienmēr ļauj šīm starptautiski pieņemtajām vadlīnijām sekot pilnībā. Visuzskatāmāk to ilustrē specifiski vietējie normatīvie akti, kas jau ir rīkojuma formā un prasa konkrētu rīcību noteiktās situācijās tieši Latvijā. Piemēram, par kolorektālā vēža skrīningu, zaļā koridora izmeklējumiem u.t.t.
Tādēļ GASTRO TECH projekts nevar būt uzskatāms par vadlīnijām burtiskajā šī termina izpratnē, bet gan par konkrētu rīcības ceļu, kam sekot arī citu medicīnas nozaru pārstāvjiem un politikas veidotājiem. GASTRO TECH tiek veidots, lai modernizētu esošo nosūtījumu sistēmu.
Eduards Krustiņš
Un tā ir problemātiska no daudziem aspektiem. Mērķis ir plašā speciālistu lokā vienoties par to, kuras no dažādās vadlīnijās pieejamajām atziņām ir izmantojamas Latvijā, izveidojot algoritmisku pieeju, lai, balstoties uz simptomiem, laboratorisko rādītāju novirzēm un citiem datiem, standartizētu pacientu nosūtīšanu uz endoskopiju. Ideālā gadījumā pacientiem ar vienādu klīnisko ainu izmeklējums būtu jāsaņem vienādā laikā. No vienas puses tas mazinātu nepamatotos izmeklējumus, bet no otras puses nodrošinātu, ka uz endoskopiju savlaicīgi nokļūst tie pacienti, kam tā patiesi nepieciešama.
Ja pavisam īsi un koncentrēti jāraksturo ieguvumi no šāda projekta realizācijas un digitālās platformas izveides, tad tas noteikti dos ieguvumu visām iesaistītajām pusēm vai, kā angļu valodā saka, būs win-win projekts, ieguvēji būs visi Varu tikai nosaukt galvenos ieguvumus:
– ģimenes ārstiem, lai vienkāršotu un strukturētu nosūtījumu procesu, atvieglotu pacienta vajadzību novērtēšanu;
– ārstiem speciālistiem, lai skaidrāk novērtētu pacienta stāvokli un labāk lemtu par nepieciešamo ārstēšanu/novērošanu;
– pacientiem, nodrošinot, ka viņi saņem piemērotus izmeklējumus, kas balstīti uz medicīniskiem pierādījumiem;
– veselības aprūpes organizatoram – Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lai tas saņemtu precīzus datus par veiktajiem izmeklējumiem, slimību biežumu u.c.
Šis uzskaitījums, protams, ir ļoti īss un vispārīgs, taču precīzi ieskicē virzienu, kurā dodamies GASTRO TECH projekta realizācijā. Ilustrācijai varu jau precīzāk ieskicēt ieguvumus vienai konkrētai no nosauktajām ieinteresētajām grupām. Piemēram, ģimenes ārstu ieguvums, lai vienkāršotu un strukturētu nosūtījumu procesu, nozīmē:
– precīzāka izpratne par iespējamo nosūtīšanu uz izmeklējumiem;
– mazāka atbildība par “kļūdainiem” nosūtījumiem, pateicoties automatizētai izvērtēšanai.
Savukārt pacienti iegūs:
– ātrāku un precīzāku piekļuvi izmeklējumiem;
– mazāku nevajadzīgu procedūru un potenciālu komplikāciju iespējamību.
Patiesībā šis uzskaitījums labi ilustrē problēmas aktualitāti. Pēdējo gadu statistika norāda, ka līdz 30% endoskopisko izmeklējumu Latvijā tiek veikti bez pietiekama pamatojuma. Bet naudas izteiksmē tas ir krietni pāri vienam miljonam eiro. Tajā pat laikā mums ir garas rindas gan uz plānveida, gan uz skrīninga izmeklējumiem. Tāpēc ideālā gadījumā GASTRO TECH būtu platforma, kas ļautu, norādot nepieciešamos datus par pacientu (sūdzības, atrade, laboratorie rezultāti), automātiski saņemt pierakstu uz izmeklējumiem atbilstoši pacienta prioritātei. Ievadot konkrētus pacienta datus. Sistēma automātiski:
– pielietos vadlīnijas, lai izvērtētu nepieciešamību pēc izmeklējuma;
– piešķirs prioritātes pēc pacienta riska līmeņa.
No speciālista skatupunkta tā būtu iespēja saņemt nepieciešamo informāciju par pacientu vēl pirms izmeklējuma, kas ļautu labāk plānot nepieciešamās darbības, novērtēt un pacientam nodrošināt atkārtotu izmeklējumu, ja tas nepieciešams.
GASTRO TECH tehnoloģiskais mērķis: ātrums, precizitāte, savietojamība
Jānis Ansons,
GASTRO CENTRA digitālo projektu vadītājs
Jau iepriekš minēts, ka GASTRO TECH galvenais mērķis ir izveidot digitālu risinājumu, kas ne tikai paātrina un atvieglo gremošanas sistēmas slimību diagnostikas procesu, bet arī nodrošina pacientu prioritizāciju nosūtījumu izveidē, balstoties uz anketu un riska kalkulatoru rezultātiem.
Tas ļaus augsta riska pacientiem savlaicīgāk piekļūt izmeklējumiem, vienlaikus optimizējot veselības aprūpes resursu izmantošanu. Risinājums sniegs ārstiem personalizētu datu un ieteikumu atbalstu lēmumu pieņemšanā, bet pacientiem nodrošinās skaidrību un ātrumu visā diagnostikas un ārstēšanas procesā.
Pilotprojekts ievieš modernu digitālo platformu, kas atvieglo un paātrina piekļuvi endoskopijas pakalpojumiem. It īpaši tiem pacientiem, kuriem tas nepieciešams steidzami. Šis risinājums ne tikai automatizē pieraksta procesu, bet arī sniedz personalizētus datus un rekomendācijas gan ārstiem, gan pacientiem, kā arī asistē ārstiem speciālistiem darba procesā.
Jānis Ansons
Īpaši izstrādes un testēšanas stadiju laikā nepieciešams skaidrot, kā tad digitālā platforma tiks “uzbūvēta”. Nevar noliegt, ka šis Latvijai būs unikāls produkts, kam jākalpo par paraugu arī tālākai šādu risinājumu attīstībai ne vien gastroenteroloģijā, bet arī citās medicīnas jomās, un, iespējams, arī veselības aprūpes sistēmā kopumā. Turklāt noteikti jāuzsver vēl kāds GASTRO TECH nenoliedzams pluss, proti, risinājums nav izolēts produkts, bet gan integrējama platforma, kas nodrošinās savietojamību ar esošajām veselības aprūpes sistēmām.
Risinājuma mērķis ir pastiprināt un uzlabot esošos procesus, padarot datu apmaiņu efektīvāku un vieglāk pārvaldāmu visām iesaistītajām pusēm. Šāda pieeja nodrošina, ka risinājums kļūst par vērtīgu papildinājumu veselības aprūpes ekosistēmai, nevis izolētu vienību.
GASTRO TECH risinājuma galvenās lietotāju grupas
Ģimenes ārsti un speciālisti
– Nodrošināta strukturēta un personalizēta pacienta datu pieejamība.
– Automatizēti riska kalkulatoru rezultāti un pacientu datu kopsavilkumi palīdz efektīvāk pieņemt klīniskos lēmumus.
– Mazinās administratīvais slogs, ļaujot vairāk fokusēties uz pacientu aprūpi.
– Ārstiem speciālistiem risinājums kalpos kā palīgs procedūru veikšanas laikā.
Pacienti
– Ērta piekļuve anketām, riska kalkulatoriem un personalizētai informācijai par nosūtījumu, kā arī nākamajiem soļiem.
– Skaidrība par izmeklējuma norisi un sagatavošanās prasībām.
– Ātrāka diagnostikas pieejamība un prioritizācija atkarībā no riska līmeņa.
Kā darbosies GASTRO TECH?
Lietotājam draudzīga digitālā platforma:
– prioritāte mobilajām ierīcēm, nodrošinot pieejamību gan pacientiem, gan ārstiem neatkarīgi no atrašanās vietas;
– piekļuve no datora ekrāniem, piedāvājot lietotājam pielāgotu un intuitīvu saskarni lielāka izmēra ekrāniem, lai nodrošinātu ērtu darbplūsmu ārstiem un administratīvajam personālam.
Datu savietojamība un integrācija:
– strukturēta datu apmaiņa ar API (lietojumprogrammas saskarne, angļu: application programming interface) starpniecību, izmantojot FHIR standartu, kas nodrošina saderību ar dažādām veselības aprūpes sistēmām;
– integrācija ar e-veselību, izmantojot FHIR standartu, datu sinhronizēja caur API starpniecību.
Pacienta un ārstu portāls:
– pacienti varēs piekļūt saviem ar endoskopiju saistītiem datiem, papildinot nevis dublējot esošo sistēmu funkcionalitāti;
– ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem būs pieejams portāls, kurā var apskatīt pacienta datus strukturētā un viegli pieejamā formātā;
– šis rīks kalpos kā palīgs kopējā darba procesa organizēšanā un efektīvākā pacientu aprūpē.
Mākslīgā intelekta (MI) integrācija:
– plānots testēt mākslīgā intelekta (MI) iespējas riska faktoru analīzei un datu automatizētai apstrādei, kā arī kopsavilkumu ģenerācijai.
Datu automatizācija un personalizēti rezultāti:
– automatizēta pacienta datu apstrāde, riska kalkulatori un kopsavilkumi balstīti uz medicīniskajām vadlīnijām.
API savienojumi ar citām sistēmām:
– risinājums tiks veidots tā, lai savienotu GASTRO TECH platformu ar ģimenes ārstu, speciālistu un citu ārstniecības iestāžu sistēmām, nodrošinot pilnīgu datu savietojamību un izvairoties no manuālās datu ievades.
Ko nosaka GASTRO TECH izstrādājamie algoritmi?
Olga Sjomina,
GASTRO CENTRA ārste rezidente,
GASTRO TECH projekta eksperte
GASTRO CENTRA un piesaistīto ekspertu komanda šobrīd ļoti intensīvi strādā pie valsts līmeņa projekta – mēs izstrādājam algoritmus, kas ļaus precīzi un pamatoti noteikt nepieciešamību veikt endoskopiskās procedūras.
Mūsu profesionālā pieredze un arī oficiālie statistikas dati skaidri parāda, ka katru gadu liels budžeta apjoms tiek izlietots, nepamatoti nosūtot pacientus uz endoskopijām, kas ir salīdzinoši dārgs un resursus prasošs izmeklējums.
Kāpēc tā notiek? Līdz šim mums nebija skaidru vadlīniju, medicīnisku algoritmu un ieteikumu, kas palīdzētu gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem pieņemt lēmumu par to, vai pacientam patiešām ir nepieciešama gastroskopija vai kolonoskopija, vai tomēr piemērotāki ir citi diagnostikas veidi. Turklāt, ja endoskopija ir vajadzīga, ir svarīgi noteikt, kādā laika posmā tā būtu jāveic – vai procedūra ir neatliekama, vai arī pacients var pagaidīt, lai prioritāti dotu tiem, kuriem izmeklējums ir nepieciešams steidzami.
Mūsu komanda ir apkopojusi pašas nozīmīgākās vadlīnijas no Eiropas, ASV un Austrālijas. Mēs rūpīgi izanalizējām ārzemju kolēģu pieredzi un tos ieteikumus, uz kuriem balstās pasaulē vadošās klīnikas, un šobrīd izstrādājam algoritmus, kas kļūs par ērtu digitālo rīku gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem un speciālistiem.
Olga Sjomina
Izmantojot šo aplikāciju, pacientam un viņa ģimenes ārstam būs iespēja, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem anketā vai izmantojot īpašus kalkulatorus, uzzināt, cik drīz nepieciešama procedūra. Turklāt aplikācija automātiski ģenerēs nosūtījumu uz izmeklējumu. Šis nosūtījums automātiski pārņems svarīgāko informāciju no anketas, kas būs nepieciešama gan endoskopistam, gan anesteziologam, lai veiktu procedūru. Tādējādi galvenie algoritma lietotāji būs paši pacienti un viņu ģimenes ārsti. Tomēr izstrādātais rīks būs noderīgs arī citiem speciālistiem, kuri vēlas nosūtīt savus pacientus uz izmeklējumiem, kā arī aplikācija un kalkulatori būs vērtīgs resurss arī gastroenterologiem. Tie palīdzēs viņiem efektīvāk konsultēt un vadīt pacientus, balstoties uz skaidriem un pārbaudītiem algoritmiem. Šādā veidā mēs veicinām savstarpēju sadarbību starp dažādu jomu ārstiem un uzlabojam kopējo diagnostikas un ārstēšanas procesu.
Šāda pieeja ne tikai atvieglos ģimenes ārstu un speciālistu ikdienas darbu, bet arī ievērojami ietaupīs laiku, samazinās nevajadzīgus riskus un padarīs procesu ērtāku un drošāku pacientam. Mūsu mērķis ir veidot efektīvu un labi strukturētu sistēmu, kas palīdzēs nodrošināt augstāku aprūpes kvalitāti un resursu optimālu izmantošanu.
Kalkulators šajā gadījumā apvieno vairākus novērtēšanas rīkus, kas palīdzēs precīzi un efektīvi izvērtēt pacienta veselības stāvokli. Piemēram, ASA skala – starptautiski atzīts rīks pacienta pirmsanestēzijas riska novērtēšanai – ļaus endoskopistam un anesteziologam jau iepriekš novērtēt procedūras riskus. Tas nozīmē, ka reģistratūra varēs plānot sarežģītāku pacientu izmeklējumus rīta stundās, kad personāls ir vispieejamākais. Vēl viens piemērs ir kalkulators, kas novērtē iekaisīgu zarnu slimību aktivitāti. Šī ir specifiska joma, kuru ģimenes ārsts varētu nepārzināt tik labi kā gastroenterologs. Tomēr kalkulatora rezultāti kalpos kā vērtīga norāde, izrakstot nosūtījumu un nodrošinot, ka nepieciešamie dati jau ir pieejami. Ģimenes ārstiem šis rīks ļaus darboties ar lielāku pārliecību un precizitāti, mazinot nenoteiktību specifiskos gadījumos.
Patiesībā ideja par GASTRO TECH ir radusies uz, teiksim tēlaini, pašu izbaudītu problēmu pamata. Mēs saskaramies ar situāciju, kurā steidzami nepieciešams izstrādāt racionālākus diagnostikas algoritmus un efektīvāku līdzekļu sadali izmeklējumiem. Pašlaik ir problēmas ar ātras izmeklēšanas pieejamību, kad tā patiešām ir nepieciešama, kā arī ar kvotu trūkumu. Vienlaikus liels skaits endoskopiju tiek veiktas bez pietiekama pamatojuma, radot zaudējumus, kas ik gadu sasniedz vairākus miljonus eiro. Nepamatoti izmeklējumi ne tikai rada papildu izmaksas veselības aprūpes budžetam, bet arī aizkavē piekļuvi tiem pacientiem, kuriem izmeklējumi ir steidzami nepieciešami. Tāpēc mūsu komanda ir ļoti motivēta un cer, ka varēsim radīt būtiskas pozitīvas pārmaiņas gan pacientiem, gan visai veselības aprūpes sistēmai.
