Aija Medne: “Radiologi ir vieni no pieprasītākajiem dažādos izmeklējumu un diagnostikas procesos.”
Daktere Aija Medne ir ārste radioloģe, tātad speciāliste nozarē, kas pašu mediķu vidū tiek dēvēta par citu ārstu “acīm”. Un šis apzīmējums patiesi atbilst īstenībai, jo, kā saka pati Aija Medne, “mēs redzēsim dziļāk, vairāk, un palīdzēsim izprast cilvēku un viņa problēmu”. Intervijā “GASTRO Ziņām” Aija Medne, ārste radioloģe, stāsta par to, kā radioloģija var palīdzēt gastroenterologiem, ar ko nodarbojas radioloģija un kādu labumu tā var dot pacientiem
Pirmais jautājums no medicīnā “neiesvaidītajiem” – kas īsti ir radioloģija un ko dara ārsts radiologs?
Atceros, salīdzinoši pavisam nesen, mūsu nozares ārstus sauca par rentgenologiem. Un šis nosaukums ir nācis no manas jomas pašiem pirmsākumiem – kad 1901. gadā Vilhelms Rentgens saņēma Nobela prēmiju par rentgena staru atklāšanu. Un faktiski kopš tiem laikiem mēs izmeklējumus ar X vai X-ray stariem saucam par “rentgenu”. No tā arī rentgenologa nosaukums. Jā, mēs esam viena no jaunākajām medicīnas profesijām, tikai nedaudz vairāk par 100 gadiem. Taču – arī viena no visstraujāk augošajām un tehnoloģiski attīstītākajām. Līdz ar to “rentgens” nebūt vairs nav vienīgais mūsu ierocis. Pateicoties jauniem izgudrojumiem, tehnoloģiju, digitalizācijas, beidzamajā laikā arī mākslīgā intelekta attīstībai radioloģija ir aizgājusi krietni uz priekšu no sākotnējā “rentgena”. Un mēs, kā klīnicistu “acis”, izmantojam gan rentgenu, gan daudzas citas diagnostikas iekārtas un tehnoloģijas – ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, pozitronu emisijas tomogrāfija, scintigrāfija… Tie ir daži no mūsu kā radiologu “darbarīkiem”. Un visas šīs tehnoloģijas ir arī mūsu rīcībā.
Kā Jūs novērtētu radiologu devumu pacientu gastroenteroloģisko problēmu diagnostikā un ārstēšanā? Kādās jomās gastroenterologiem var palīdzēt radiologi?
Vispirms jāsaka, ka mūsdienās vispār būtu grūti iedomājama situācija, kurā dažādu specialitāšu un specializācijas ārsti nesadarbotos. Šāda sadarbība ir ne tikai vēlama, bet pat ļoti nepieciešama. Piemēram, gastroenteroloģijā ārsti jau ļoti sen izmanto rentgena staru palīdzību savās procedūrās. Tās ir gan holecistopankreatogrāfijas, kuņģa un zarnu caurskates, biopsijas, gan citas metodes, kas tieši attiecas uz kuņģa–zarnu trakta izmeklējumiem. Tāpat mēs izmantojam arī dažādas hibrīdmetodes. GASTRO CENTRĀ tiek veiktas endoskopiskās ultrasonogrāfijas, kas ir salīdzinoši jauna metode, apvienojot ultrasonogrāfijas iekārtu ar endoskopā “iebūvētu” ultraskaņu. GASTRO CENTRĀ mums ir ultrasonogrāfijas iekārtas, tagad arī rentgens, un mēs domājam, kā arvien vairāk attīstīt savu sadarbību. Ja pavisam vienkāršoti, tad šobrīd sadarbība vairs nav kaut kas īpašs, bet gan ikdienas darbs, un man būtu grūti iedomāties produktīvu darbu, ja šāda sadarbība nebūtu. Kopumā laikam jau nav tādas medicīnas nozares, kurā šobrīd neizmantotu radioloģiju. Un to apliecina arī fakts, ka mūs regulāri aicina uz ārstu speciālistu asociāciju sēdēm un konferencēm – tādējādi mēs viens otru bagātinām ar pieredzi un zināšanām, veiconot starpdisciplināro sadarbību.
Jau minējāt, ka radioloģija ir “medicīnas acis”. Kā Jūs kopumā novērtētu ārstu radiologu “izmantošanu” slimību profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā Latvijā? Cik ļoti ģimenes ārsti, nozaru ārsti un paši pacienti uzticas radioloģiskajiem izmeklējumiem?
Šobrīd radioloģiskās tehnoloģijas tiek izmantotas ļoti plaši. Un radiologi laikam jau ir vieni no pieprasītākajiem dažādos izmeklējumu un diagnostikas procesos. Protams, arī radiologu vidū ir specializācija, jo būt “universālajam kareivim” pilnīgi visās radioloģijas tehnoloģijās ar ļoti dažādo tehnoloģiju un aparatūras klāstu ir sarežģīti. Atceros no savas pieredzes darbā PSKUS uzņemšanas nodaļā, kad vajadzēja spēt “lavierēt” starp dažādu specialitāšu ārstiem, bet radioloģijā tomēr īsti nav iespējams būt tādam “īpaši plašam radiologam”. Tomēr, ja atgriežamies pie tā, kāda situācija ir Latvijā, tad varu teikt, ka Latvija ir šajā ziņā lieliska valsts: mums tiešām ir ļoti labs un mūsdienīgs nodrošinājums ar visjaunākajām tehnoloģijām, turklāt gan universitāšu slimnīcās, gan privātajās klīnikās. Un varbūt arī tas ir iemesls, kādēļ gan kolēģi – ārsti speciālisti, ģimenes ārsti –, gan pacienti uzticas.
Problēmu gan es saredzu citā apstāklī – mums vajadzētu vairāk laika, lai iedziļinātos katra konkrētā pacienta situācijā. Mēdz teikt, ka ir “situācija” un ir “klienta situācija”. Vajadzētu uzmanīgāk izvēlēties izmeklējumus, lai neveidotos tā saucamā hiperdiagnostika. Rezultāts tam ir fakts, ka mums bieži ir ļoti vēlu atklātas diagnozes, kamēr ir tikpat nozīmīgs skaits izmeklējumu, kuri nemaz nav vajadzīgi, būtībā tie ir medicīniski nepamatoti, noslogojot gan speciālistus, gan pieejamo diagnostikas tehniku. Tā īsi raksturojot problēmu, var teikt, ka, neraugoties uz to, ka mums ir lieliski speciālisti, ir moderna tehnika, bet rindas uz izmeklējumiem tomēr ir garas. Protams, ir nepieciešami profilaktiski izmeklējumi, īpaši jau pacientam sasniedzot noteiktu vecumu, taču citādi aiz katra nosūtījuma uz izmeklējumu būtu jābūt ģimenes ārsta vai ārsta speciālista pārliecībai par nosūtījuma pamatotību.
GASTRO CENTRS ir viens no vadošajiem specializētajiem gremošanas slimību diagnostikas un ārstēšanas centriem valstī. Kā vērtējat sadarbību tieši ar GASTRO CENTRU – sadarbības formas, iespējas, atgriezeniskā saite?
Ļoti svarīgi, ka GASTRO CENTRĀ ir tiešām augstas klases speciālisti. Un, esmu pārliecināti, ka viņi novērtē radiologa klātbūtni. Es vienmēr esmu teikusi, ka, veicot radioloģisku izmeklējumu, ir ārkārtīgi svarīgi zināt klīnicista viedokli – aizdomas par diagnozi, ārsta bažas, klīnisko situāciju. Ļoti palīdz arī laboratorisko izmeklējumu rezultāti, analīzes. Jo arī radiologam nav jābūt tikai “tehniskam robotiņam”, kas analizē konkrētu “bildi”, bet jāredz situācija kopumā, jāvērtē kopsakarības, jāzina, kam tajā “bildē” pievērst īpašu uzmanību. GASTRO CENTRĀ šī sadarbība ir attīstīta ļoti labā, augstā profesionālā līmenī. Otra nianse tieši darbā GASTRO CENTRĀ ir tā, ka visi atbilstošie ārsti speciālisti ir turpat blakus, ir sasniedzami, tādēļ atgriezeniskā saite ir tūlītēja un ļoti laba. Katrā ziņā man ļoti patīk darba vide GASTRO CENTRĀ, un mūsu sadarbība veidojas arvien auglīgāka. Protams, mēs vienmēr ļoti labprāt saņemam atsauksmes arī no ārstiem un tiem pacientiem, kurus nosūta uz sarežģītākiem izmeklējumiem, uz lielajiem centriem. Lai mēs varam pārliecināties, vai mūsu domu gājiens, viedoklis un spriedumi ir bijuši pareizi.
Kā vienu no problēmām mūsu veselības sistēmā min tieši to, ko jau pieminējāt – pārāk vēlu noteikta diagnoze. Īpaši tas attiecas uz onkoloģiskajiem pacientiem. Bet tomēr, atļaušos izteikt nepopulāru viedokli, vai daļa vainas nav arī pašiem pacientiem – pārāk vēla vēršanās pie ārsta?
Es teiktu, ka atbildība par savu veselību tomēr ir jāuzņemas vispirms pašam pieaugušam cilvēkam. Jo tās taču ir rūpes par savu veselību, par savu dzīvību un dzīves kvalitāti. Mēs, mediķi, gadiem un nenogurstoši runājam par to, cik svarīgi ir laicīgi veikt profilaktiskās pārbaudes, apskates, veikt analīzes, izvērtēt rezultātus. Un kā radioloģe varu teikt, ka mani pārsteidz iedzīvotāju zemā atsaucība uz valsts apmaksātiem skrīningiem, piemēram, krūts vēža skrīningu. Bet tāda pati neiepriecinoša aptvere jau ir arī citos skrīningos. Šeit vietā retorisks jautājums: vai tiešām mūsu cilvēkiem tik maz rūp veselība? Tas liecina, kurā mūsu dzīves prioritāšu saraksta vietā tad īsti ir paša veselības stāvoklis. Cilvēku apzinātības līmenis ir ļoti zems. Tāpēc es aicinātu pašus iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem un līdzestīgiem savas veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Un, protams, profilaktiskā medicīna patiesībā ir visas medicīnas nākotne. Par to mēs runājam un turpināsim runāt. Katrā ziņā es noteikti negribētu visus akmeņus saistībā ar novēlotām diagnozēm un ielaistām kaitēm mest mediķu vai veselības aprūpes sistēmas dārziņā.
Pēdējā laikā sabiedrībā, īpaši jau mazāk izglītoto cilvēku vidū, cirkulē dažnedažādas sazvērestības teorijas. Viena no tādām sociālo tīklu apritē tiek minēta arī radioloģija, proti, ka pēc šiem izmeklējumiem cilvēks var tikt pamatīgi “apstarots” un pat “saķert” staru slimību vai, piemēram, radiācija ietekmē visu orgānu darbību. Kā atspēkosiet šos apgalvojumus?
Es pat neesmu dzirdējusi par šāda veida “teorijām”. Bet saprotu, no kurienes varētu rasties šādas teorijas. Uzreiz varu nomierināt cilvēkus: ar mūsdienu tehniku, ar mūsdienu diagnostikas metodēm nekas ļauns nevar notikt pat lielu izmeklējumu laikā, kur nu vēl parastā profilaktiskā pārbaudē. Piemēram, datortomogrāfijā iekārta ir ļoti jaudīga, bet ar mazu starojuma devu. Magnētiskajā rezonansē un ultrasonogrāfijā rentgena starojuma nav vispār. Katrā ziņā no radioloģijas baidīties nevajag. Latvijā ir vismodernākās iekārtas un tehnoloģijas, kas kaitējumu nodarīt nevar. Protams, cita lieta ir pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, kam nozīmēta atbilstoša terapija, bet tam noteikti nav sakara ar radioloģiskiem izmeklējumiem.
Kas jādara, lai sadarbība ar ārstiem speciālistiem un tātad arī darbs pacientu (vai sabiedrību kopumā) labā noritētu produktīvāk un efektīvāk, lai visas iepriekš aprakstītās problēmas mazinātu?
Tā ir nemitīga pacientu un sabiedrības informēšana gan sociālajos tīklos, gan mediju telpā. Tā ir ārstu kopāsanākšana semināros un konferencēs, lai diskutētu par viedokļiem un risinājumiem. Man prieks, ka šajā ziņā GASTRO CENTRS ir ļoti aktīvs. Es ļoti novērtēju gan GASTRO CENTRA organizētos seminārus un konferences, gan aktīvu informāciju, kas veltīta medicīniskām tēmām un skaidrojumiem medijos. Ne velti pacientu plūsma GASTRO CENTRĀ ir liela, jo cilvēki novērtē, ja viņiem pastāsta aktuālās lietas par viņu veselību. Bet svarīgākais – informācija, informācija, informācija. Nekas nav svarīgāks par to.
Noslēgumā tradicionālais jautājums: Jūsu kā kolēģes novēlējums GASTRO CENTRAM?
Saviem kolēģiem GASTRO CENTRĀ – ārstiem, māsām, ārstu un māsu palīgiem, administrācijai, visiem – novēlu nezaudēt to brīnišķīgo kolektīvo garu, kas mums ir. Nezaudēt šo ar darbu iegūto klīnikas statusu gan mediķu, gan pacientu vidū. Būt kopā un uzturēt augsto kvalitātes latiņu dažādos aspektos. Un, protams, novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Lai mums visiem veicas!
