Anna Marija Ļeščinska: “Sievietes ir kautrīgākas, tāpēc ir grūtāk atklāt savas sūdzības ārstam vīrietim.”
Ierasti, dzirdot ārsta specialitāti “proktologs” vai “urologs”, mēs domājam par “vīriešu kaitēm”. Gluži kā tāpat kā ginekologi ir ārsti, kuri strādā ar sievietēm. Ja ginekoloģijas gadījumā tā patiešām ir taisnība, tad attiecībā uz proktoloģiju un uroloģiju tas ir mīts. Abas šīs medicīnas specialitātes ārsti strādā ar pacientiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Un, ņemot vērā pacientu problēmu visai intīmo raksturu, ir būtiski, ka gan sievietes, gan vīrieši var uzticēties savam ārstam. Arī GASTRO CENTRĀ pacientus konsultē Anna Marija Ļeščinska, ārste–rezidente ķirurģijā ar specializāciju proktoloģijā. Intervijā “GASTRO Ziņām” daktere stāsta par savas profesijas niansēm un darbu GASTRO CENTRĀ.
Jūs kā proktoloģe it kā neesat tieši saistīta ar GASTRO CENTRA specializāciju: kuņģa–zarnu trakta slimībām. Kāds ir Jūsu “pienesums” GASTRO CENTRA pacientiem? Kā Jūsu konsultācija vai padoms dos labumu pacienta kuņģa–zarnu trakta slimību diagnostikā un ārstēšanā?
Proktoloģiskās saslimšanas ir tiešā veidā saistītas ar GASTRO CENTRA specializāciju, proti, kuņģa–zarnu trakta slimībām, jo arī taisnā zarna un anānais kanāls ir kuņģa-zarnu trakta sastāvdaļa. Es sniedzu konsultācijas pacientiem ar sūdzībām par taisnās zarnas saslimšanām, piemēram, hemoroidālo vēnu varikoze, plīsumi, fistulas, fisūras, nesaturēšana u.c., tāpat arī veicu funkcionālos izmeklējumus jeb anorektālās manometrijas.
Proktoloģija (tāpat kā uroloģija) ierasti “medicīnā neiesvaidītiem” cilvēkiem tiek saistīta tikai ar “vīriešu slimībām”. Gandrīz pat tādā mērā kā ginekoloģija – ar sieviešu. Bet cik lielā mērā proktologa vai urologa pacientes ir arī sievietes? Kādas ir tās specifikācijas, kuras sievietēm var likt vērsties pie Jūsu profila daktera?
Pie manis lielākoties vēršas pacientes sievietes, jo nereti pacientes sievietes ir kautrīgākas, līdz ar to ir grūtāk uzticēties un atklāt savas sūdzības ārstam vīrietim. Tas, manuprāt, ir tikai pieņemami un saprotami, tāpēc uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atrast “savu ārstu”, kuram vari pilnībā uzticēt savu veselību, it īpaši tik delikātā jomā kā proktoloģija. Pārsvarā sievietes vēršas ar sūdzībām par diskomforta sajūtu, sāpēm, dedzināšanu, defekācijas traucējumiem un nesaturēšanu.
Mazliet provokatīvs jautājums: kā sieviete–ārste ir nonākusi tieši šajā nozarē?
Nevaru piekrist tam, ka uroloģija un proktoloģija tiek saistītas ar vīriešu saslimšanām. Uroloģija, iespējams, daļēji, jo lielākā daļa pacientu ir vīrieši, taču arī sievietes vēršas pie urologa dažādos jautājumos. Proktoloģijā, manuprāt, šobrīd ārstu–vīriešu un ārstu–sieviešu īpatsvars ir diezgan līdzīgs. Iespējams, tādēļ, ka par šīm tēmām tiek runāts vairāk, atklātāk, ir brīvi pieejama informācija. Līdz ar to sievietes kļūst informētākas par ārstēšanas iespējām un vēršas pēc palīdzības. Vēlos atzīmēt, ka mūsdienās medicīnā arvien retāk tiek izdalīts jēdziens “ārsts–vīrietis” un “ārsts–sieviete”. Es profesijas izvēlē sekoju savai sirdsbalsij un izvēlējos specializēties vispārējās ķirurģijas jomā, jo tā ir nozare, kas mani interesē visvairāk, neskatoties uz pieņemto stigmu, ka ķirurgam ir jābūt vīrietim. Proktoloģija ir šīs specialitātes viens no virzieniem. Tas mani interesē, un tajā saskatīju potenciālu attīstībai.
Vai šajā ziņā nav nācies arī sastapties ar draugu, radu, kolēģu neizpratni par šādu izvēli? Un cik daudz vispār Latvijā ir sieviešu, kas specializējas proktoloģijā un uroloģijā?
Vienmēr no ģimenes locekļiem, radiem un draugiem esmu jutusi atbalstu savas profesijas un specializācijas izvēlē. Tāpat arī no kolēģiem esmu saņēmusi tikai labus vārdus un iedrošinājumu, par ko esmu ļoti pateicīga. Man nav pieejami precīzi dati, taču pēdējo 5 gadu tendence kā Latvijā, tā arī pasaulē ir, ka ķirurģijā, tajā skaitā proktoloģijā, darba gaitas uzsāk pārsvarā sievietes.
Par daudzām fiziskām kaitēm bieži tiek lietots spārnotais teiciens “viss ir galvā”. Vai tas attiecas arī uz kuņģa un zarnu trakta kaitēm, un kaitēm, kas saistītas ar proktoloģiskām un uroloģiskām saslimšanām? Jo bieži tieši šīs mūsu organisma daļas pirmās “cieš”, piemēram, no pastāvīga stresa, pārslodzēm, pārdzīvojumiem.
Nenoliedzami, šajā teicienā ir arī daļa patiesības, taču proktoloģiskās saslimšanas lielākoties ir organiskas dabas, respektīvi, to iemesls nav psiholoģiski faktori, piemēram, stress no pārdzīvojumiem. Taču arī no pārslodzes un trauksmes var attīstīties notikumu ķēde, kas netiešā veida izraisa proktoloģisko saslimšanu paasinājumu.
Darbā ar pacientu ir svarīga sadarbība. Gan speciālista sadarbība ar pacientu, gan arī mediķu un citu speciālistu sadarbība savā starpā. Vai un kā redzat šo sadarbību GASTRO CENTRĀ?
– GASTRO CENTRĀ kopš pagājušā gada tiek realizēta mazā iegurņa veselības programma, tās ietvaros komandā strādā ķirurgi–proktologi, urologs un fizioterapeits, tādā veidā nodrošinot multidisciplināru pieeju ārstēšanai pacientiem, kuri vēršas pie gastroenterologa, kas savukārt veic pacienta sākotnējo izmeklēšanu. Tādā veidā GASTRO CENTRS spēj nodrošināt saviem pacientiem daudzpusīgu izmeklēšanu un daudzprofilu ārstēšanu vienuviet.
Ja būtu jāsalīdzina pieredze, tad ar ko darbs GASTRO CENTRĀ (vai citā privātā klīnikā) atšķiras no darba valsts slimnīcās vai valsts medicīnas centros? Ko Jūs pati kā praktizējoša ārste ķirurģe un proktoloģe iegūstat no darba šādā specializētā klīnikā?
Ir grūti salīdzināt darbu valsts mēroga universitāšu slimnīcās, kas ir milzīgs mehānisms un diennakts stacionārs, ar darbu ambulatorā medicīnas iestādē, jo to darbības profili ir pilnīgi atšķirīgi. Šobrīd arī valsts slimnīcās ir jaunas un skaistas nodaļas, kurās ir patīkami strādāt, taču valsts slimnīcā laiks, šķiet, rit trīsreiz ātrāk. Pacientu ir daudz, starp operācijām nereti nepietiek laika parunāt ar pacientu tik ilgi, cik gribētos, jo vēl jāpaspēj paveikt daudz citu darbu. GASTRO CENTRS savukārt ir klīnika ar individuālu pieeju, ērtām telpām, kurās viss ir iekārtots tā, lai pacientiem tajās ir patīkami atrasties, kā arī labākajiem nozares speciālistiem, kuriem vienmēr var lūgt padomu un sniegt labāko iespējamo veselības aprūpi ambulatoram pacientam.
Mediķi ir slaveni ar savu melno humoru un nezinātājiem dažkārt šķietamo cinismu. Arī Jums noteikti ir kāds savs šī “žanra” stāsts gan no studijām, gan darba dzīves, tā teikt, “mediķu stāstiņi”…
Kā jau jebkurā profesijā un darba vietā ir bijuši kuriozi atgadījumi, it īpaši, dežūrējot uzņemšanas nodaļā, taču es pret katru pacienta gadījumu izturos ar cieņu un ievērojot konfidencialitāti. Nevēlos, lai kāds izstāstīts gadījums atturētu pacientu nākamreiz vērsties pie ārsta, jo pacientam būs, piemēram, kauns. Katrs pacients ir īpašs, katrs ārsts arī ir cilvēks, tādēļ aicinu nekautrēties vērsties pie speciālista, ja ir tāda nepieciešamība.
Jūsu novēlējums saviem kolēģiem un visam GASTRO CENTRAM?
Lai skaista un karsta vasara!
