Kaspars Kauliņš: “Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas iekaro pasauli. Vai tās pārņems arī ārsta lomu medicīnā?”
Kaspars Kauliņš*,
Latvija
Vai mākslīgais intelekts aizstās cilvēkus? Vai mākslīgais intelekts veselības aprūpes jomā aizstās ārstus? Tas nenotiks. Mākslīgais intelekts ir paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem, nevis tos aizstātu. Tomēr mākslīgā intelekta tehnoloģiju pielietojums medicīnas nozarē paplašināsies un pieaugs diezgan strauji.
Mākslīgais intelekts (MI) ir datorsistēmas un risinājumi, kas spēj veikt uzdevumus, kuru paveikšanai parasti nepieciešams cilvēka intelekts. Piemēram, vizuālā uztvere, runas atpazīšana un balss sintēze, izpratne, lēmumu pieņemšana un tulkošana starp valodām. Kopumā mākslīgais intelekts simulē vai imitē cilvēka smadzeņu funkcijas.
Medicīnas jomā MI izmanto ļoti plaši, sākot no palīdzības sniegšanas medikamentu izstrādē, veicot daudzu testu, klīnisko testu datu un citu veidu analīzi un dažādu medikamentu veidu ietekmes modelēšanu. Tas palīdz diagnostikā, tiek izmantots ķirurģiskā ārstēšanā, medicīnisko datu pārvaldībā, veselības plānu analīzē, personalizētā ārstēšanā, arī garīgās veselības uzraudzībā, jo MI algoritmi var palīdzēt analizēt daudz plašāku datu un informācijas apjomu nekā cilvēks, un tas ļauj veikt secinājumus arī ārstniecības jomā. Savukārt valodu tehnoloģija nodarbojas ar tādu sistēmu izpēti un izstrādi, kuras spēj apstrādāt, analizēt, radīt un saprast cilvēka valodu neatkarīgi no tā, vai tā ir rakstos, vai mutvārdos.
Mašīntulkošana
Mašīntulkošana palīdz cilvēkiem, kuri nerunā vienā vai otrā valodā, piekļūt informācijai un pakalpojumiem citās valodās. Tas palīdz pārvarēt valodas barjeras arī profesionālā vidē, jo cilvēki katru dienu ģenerē tik milzīgu daudzumu satura dažādās valodās, ka cilvēka tulkojums visas šīs informācijas plūsmas apstrādei vairs nav risinājums. Kā piemēru var minēt sadarbību ar Skandināvijas medicīnas datu bāzu un klīnisko lēmumu atbalsta sistēmas pārstāvi Baltijas valstīs “Celsius Data”, kas izstrādā publikācijas medicīnas nozarei. Speciāli šī uzņēmuma vajadzībām izstrādāta, farmācijas un medicīnas terminoloģijai pielāgota mašīntulkošanas sistēma ļoti būtiski palielina “Celsius Data” darba efektivitāti.
Runas atpazīšana
Runas atpazīšana ir mutvārdu runas pārvēršana tekstā. Starp tās pielietošanas veidiem jāmin audioierakstu, tiešsaistes sapulču un video subtitru transkripcijas automatizācija, mutvārdu valodas apstrādes un balss saziņas iespējamība ar tērzēšanas robotiem un viedierīcēm. Runas atpazīšana jau daudzus gadus palīdz arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, un tas ir bijis viens no mūsu galvenajiem darbības virzieniem Baltijas valstīs.
Esam izstrādājuši vairākas sistēmas dažādām medicīnas apakšnozarēm, proti, esam izmantojuši nozarei specifiskus medicīniskos datus, lai izstrādātu runas atpazīšanas modeļus, ko izmantot dažāda veida dokumentu ģenerēšanai veselības aprūpē. Runas atpazīšana kā tehnoloģija palīdz automatizēt šo procesu. Praksē jau sekmīgi tiek pielietoti produkti vispārējai medicīnai, psihiatrijai, klīniskajai psiholoģijai, pediatrijai, radioloģijai, pašlaik tiek strādāts pie sistēmu izstrādes gastroenteroloģijā.
Balss sintēze
Balss sintēze ir cilvēka un datora komunikācija. Ja vēlaties izmantot runas modalitāti, sazinoties ar jūsu viedierīcēm, tad viedtālruņos vai datoros atbildes sniegšanai parasti tiek izmantota runas vai balss sintēzes tehnoloģija. Šī tehnoloģija ir ļoti svarīga cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan redzes traucējumu, gan disleksijas gadījumos, lai šie cilvēki varētu piekļūt kādam digitalizētam saturam. Kā piemēru minēšu sadarbībā ar uzņēmumu “Bruno Master” izstrādāto galddatora lasītāju cilvēkiem ar redzes traucējumiem un disleksiju. Šī sistēma nodrošina galddatora lasīšanas funkcionalitāti, ļaujot drukātu tekstu pārvērst skaļi sintezētā cilvēka balsī.
Savukārt komercializētajos risinājumos šī tehnoloģija visbiežāk ir saistīta ar tālruņa zvanu automatizāciju vai robotzvaniem. Pēdējie tiek izmantoti arī veselības aprūpes iestādēs, kur robotzvani tiek izmantoti, lai atgādinātu pacientiem par viņu pierakstu vai informētu par lietām, kuras pārrunātas pa tālruni, sagatavojoties vizītēm. Šo tehnoloģiju varētu izmantot arī logopēdijā, lai bērniem ar dažiem runas traucējumiem palīdzētu apgūt valodu.
Cilvēka un datora mijiedarbības tehnoloģija
“Sarunvalodas mākslīgais intelekts” ir tehnoloģija, kas palīdz izstrādāt balss robotprogrammatūras, tērzēšanas robotus un citus robotprogrammu lietošanas veidus. Šīs programmas ir plaši pieejamas, tās darbojas visu diennakti un var palīdzēt lietotājiem jebkurā vietā un laikā.
Robotprogrammu jomā esam ļoti lepni par vairākiem mūsu projektiem. Piemēram, Eiropas Savienības finansētā projekta ietvaros sadarbībā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu esam izstrādājuši ārsta virtuālā asistenta prototipu. Šo robotprogrammu var aktivizēt gandrīz jebkurā ierīcē, ar tās palīdzību iespējams ierakstīt un saņemt dažāda veida informāciju par pacientu, kā arī izveidot dokumentus, turklāt programma ir unikāla arī ar pacienta privātuma aizsardzību. Proti, nekāda personīga, privāta informācija no šīs ierīces noplūst nevar. Tajā pašā laikā tā mediķiem ir ļoti labs palīgs, jo tajā var saglabāt informāciju par katra konkrēta pacienta izmeklējumu rezultātiem, veikt ierakstus par ārstēšanu, izvirzīt uzdevumus pārējam medicīnas personālam u.tml.
Viens no piemēriem, kā robottehnoloģijas var mijiedarboties ar cilvēku medicīniska rakstura informācijas saņemšanā, ir Covid-19 pandēmijas laikā izstrādātais tērzēšanas robots, kurš palīdzēja cilvēkiem iegūt būtisku informāciju par Covid-19 saslimšanu, noteiktajiem ierobežojumiem, ārstēšanu, ārstēšanas ieteikumiem un citiem ar šo slimību saistītiem aktuāliem jautājumiem. Šis tērzēšanas lodziņš tika izmantots samērā plaši, daudzas organizācijas un iestādes iekļāva to savās tīmekļa vietnēs. Protams, mēs ceram, ka pandēmija neatkārtosies, tomēr minētā robotprogramma tiek pastāvīgi atjaunināta, lai gadījumā, ja slimība atkārtoti izplatīsies, cilvēkiem būtu iespēja saņemt visu aktuālo informāciju.
“Tilde” strādā pie vēl kāda jauna projekta, kurš drīzumā ieraudzīs dienasgaismu. Tā ir Maija – viedā pieraksta asistente Rīgas 1. slimnīcā, kura drīzumā sveiks savus pirmos klientus. Maija palīdzēs slimnīcas klientiem veikt vai atcelt pierakstu, atrast attiecīgās telpas slimnīcā u.t.t.
Kā redzams, mākslīgā intelekta pielietojuma veidi medicīnā ir daudz un dažādi, taču tas nekad nespēs aizstāt medicīnas personālu, jo MI nepieņems kritiskus lēmumus un neuzņemsies atbildību, nebūs patiesi radošs, iedvesmojošs, iesaistošs un motivējošs, kā arī patiesi empātisks un līdzjūtīgs. Visas šīs lietas kā bijušas, tā paliks tikai un vienīgi cilvēka ziņā.
* Kaspars Kauliņš – biznesa attīstības direktors informācijas tehnoloģiju uzņēmumā “Tilde”.
***
Iepazīties ar konferences “Nākamo 20 gadu izaicinājumi gastroenteroloģijā – vai gremošanas sistēmas audzēji paliks pagātnē un vai mākslīgais intelekts ir nākotnes dakteris?” pilnu ierakstu bez maksas var, reģistrējoties tālākizglītības platformā “Evisit” (www.evisit.eu).
