Vai viegli būt jaunai māsai kolektīvā?
Karolīne Pedčenko,
Luīze Baltrune,
Ilze Vilgerte,
GASTRO medicīnas māsas
Būt jaunai māsai kolektīvā ne vienmēr ir viegli, bet dažreiz tas var būt pat izaicinoši. Jaunai māsai var būt bailes un nezināšana par to, kas viņu sagaidīs jaunajā darba vidē un kā viņu uzņems kolektīvā. Jaunajai māsai jāienāk kolektīvā ar mērķi mācīties un papildināt savas zināšanas. Jaunai māsai ir svarīga spēja ātri adaptēties jaunajai videi un negaidītām situācijām, jāapzinās savi darba pienākumi, jāizprot organizācijas mērķi un misija.
Karolīne Pedčenko
Luīze Baltrune
Ilze Vilgerte
Un ne mazāk svarīgi – kā jau esošais kolektīvs uzņem jaunus darbiniekus. Vai palīdz jaunajai māsai iejusties, vai ir māsa–mentors, kas uzņemas apmācīt un palīdzēt jaunajai kolēģei. Nozīmīgi ir izveidot labu sadarbību un komunikāciju ar vadību – galveno māsu, ārstu. Jaunā māsa ir jāpieņem kā “savējā” un nedrīkst pieļaut mobingu darba vidē. Gan jaunajai māsai, gan jau esošajām māsām ir jābūt izpratnei par to, ka māsu starpā nevajadzētu būt konkurencei, jo tomēr visiem ir kopīgs mērķis – pacients un tā kvalitatīva aprūpe. Lai panāktu kvalitatīvu pacientu aprūpi tā visa pamatā ir kolektīvā sadarbība un komandas darbs.
Pacientu izglītošana – viens no māsu uzdevumiem
Viens no māsu svarīgākajiem uzdevumiem ir pacientu izglītošana un spēja ar pacientu atrast kopīgu valodu, lai var kvalitatīvi veikt pacienta aprūpi. Svarīgi, lai māsa var pielāgoties pacientam, neatkarīgi no valodas vai pacienta vajadzībām. Kā noteikts Māsu Ētikas kodeksā: “Māsa saprotamā formā sniedz pacientam pietiekamu informāciju par aprūpes nepieciešamību un savām darbībām atbilstoši māsas kompetencei, ņemot vērā pacienta vecumu un spēju uztvert informāciju.”
Tātad māsai ir jāspēj informāciju pasniegt pacientam saprotamā veidā un, ja ir nepieciešams, tad veidot arī atgriezenisko saiti. Sniedzot pakalpojumus gremošanas slimību centrā GASTRO, māsām ir svarīgi pacientus izglītot pirms procedūras, paskaidrojot katru savu darbību, bet, pacientam pamostoties pēc procedūras, izglītot par ēšanas uzsākšanu (it sevišķi pēc kolonoskopijas procedūras) – kad drīkst sākt ēst, ko ieteicams ēst, kādos daudzumos. Informēt arī par dažādiem iespējamiem ierobežojumiem, piemēram, braukšanu ar auto pēc procedūras. Ja ir nepieciešams tad arī izglītot pacientu par pareizu sagatavošanos kolonoskopijas procedūrai, izsniedzot gremošanas slimību centra GASTRO izstrādātu bukletu par pareizu sagatavošanos, pastāstīt pa soļiem, kas jādara, un, ja nepieciešams, pārjautāt – vai pacients ir pareizi sapratis sniegto informāciju. Pacienta izglītošana ir svarīga, lai pacients izprastu visu notiekošo un justos komfortabli viņam neierastā vidē.
Māsas attiecības un komunikācija ar pacientu
Māsu ētikas kodeksā noteikts: “Māsa sniedz pacientam kvalitatīvu, profesionālu aprūpi, nodrošinot pacienta tiesības un vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no personas rases, tautības, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.”
Tātad arī komunikācijā ar pacientu māsai ir svarīgi atcerēties, ka nedrīkst šķirot pacientus, jāmāk attiekties pret visiem vienlīdzīgi un ar cieņu. Mūsu darba jomā ir svarīgi izveidot sekmīgu komunikāciju ar pacientu jau pirms procedūras, tādā veidā, ja pacients ir nobijies, mēs varam viņu nomierināt vai mazināt satraukumu. Ja pacients ir ieradies, piemēram, agresīvs, tad ir jāspēj komunicēt ar viņu mierīgā, saprotamā veidā, noskaidrot agresijas iemeslu un, ja iespējams, tad to atrisināt, lai nerastos konfliktsituācija. Pie mums ierodas dažādi pacienti, un katram ir jāatrod sava pieeja, lai izveidotos veiksmīga komunikācija.
Stāsts par to, kā kļuva par māsu
Viena no gremošanas slimību centra GASTRO māsām savu karjeras ceļu aizsāka 2016. gadā, uzsākot mācības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. Šo profesiju izvēlējās, jo smagi saslima tuvinieks, un tobrīd jutās bezspēcīga, jo nespēja palīdzēt. Jau skolas laikos šai māsai bija izteikta interese bioloģijā, tāpēc arī vēlāk izvēlējās medicīnu. Izvēlējās māsas profesiju, jo īsti neinteresēja diagnožu uzstādīšana, bet gan pacientu aprūpe, bet māsa ir tuvākais cilvēks pacientam slimnīcā.
Topošo māsu uzrunāja iespēja veikt dažādas manipulācijas un iesaistīties arī aprūpes plāna veidošanā. Šī profesija nebeidzas tikai ar koledžu, tāpēc māsa pēc triju gadu studijām koledžā turpināja iegūt bakalaura grādu anestēzijas, intensīvās terapijas un neatliekamās aprūpes specialitātē. Pēc gada, pabeidzot šīs studijas, māsa turpina iegūt maģistra grādu Latvijas Universitātē, paplašinot zināšanas un apgūstot māsas–vadītājas, māsas–pedagoģes novirzienus. Medicīnas profesijās zināšanas ir patstāvīgi jāatjauno un jāpapildina, kas tālāk var noderēt gan pašam, gan sabiedrībai.
Kā tikt galā ar stresu, strādājot par māsu
Tikt galā ar stresu, it sevišķi šajā pandēmijas laikā, var būt ļoti grūti. Pieaugot gan darba slodzei, gan intensitātei, māsai rodas papildu slodze, un brīžiem var pat nesanākt atvēlēt laiku sev. Daži mūsu ieteikumi, kā tikt galā ar stresu:
– nodalīt darbu no mājām, nevest darbā iegūtās negatīvās emocijas uz mājām, atstājot visu darbā;
– neizgāžot visas darba negācijas mājās, varat saglabāt veselīgas attiecības ar tuviniekiem;
– pēc darba atrast laiku atpūtai vai atrast kādus hobijus, piemēram, skriešanu, pastaigas, grāmatu lasīšanu, kuru laikā var relaksēties un nedomāt par darbu;
– ja nav robežas starp darbu un mājām, ir pārmērīgs fiziskais un emocionālais noslogojums, var sākt rasties izdegšanas sindroms, tādēļ, lai nenonāktu līdz šādam rezultātam, ir svarīgi rūpēties par savu un savu kolēģu veselību un atvēlēt laiku atpūtai.
