Veselīga kuņģa jaunumi

Eiropas eksperti uzskata, ka, ņemot vērā baktērijas saistību ar kuņģa vēzi, standarta situācijās tā būtu ne vien likvidējama visos gadījumos, kad atklāta, bet arī aktīvi meklējama veselu iedzīvotāju vidū ar mērķi to izskaust, ja vien atklāta. Turklāt to vislabāk darīt pieaugušajiem spēka gadu sākumā. Papildus ikdienā baktērijas noteikšanai lietojamajiem ¹³C-urea elptestam un antigēna testam fēcēs (ja lokāli validēts) arvien lielāku vietu ieņems molekulārbioloģiskie testi, pie kuru pieejamības būtu jāpiedomā arī pie mums. Pamatojums ir vienkāršs – arvien pieaugošā nepieciešamība pēc “H.pylori” rezistences noteikšanas.

Šī paša iemesla dēļ visai drīz varam paredzēt Latvijā nepieciešamību mainīt šobrīd standartā lietoto klaritromicīnu saturošo (14 dienu) eradikācijas kursu uz citu. Pagaidām Latvija ir viena no neaudzējām valstīm Eiropā, kur šādu kursu vēl var izmantot (jo pagaidām “H.pylori” rezistence pret klaritromicīnu bijusi zema).

Kaut arī vairāki gadi pagājuši kopš MAPS atjaunoto vadlīniju publicēšanas (vadlīnijas kuņģa pirmsvēža stāvokļu definēšanai un izsekošanai), vēl daudz darāms, lai šo vadlīniju principi tiktu ieviesti dzīvē visās gastroenteroloģijas klīnikās un vairumā primāro prakšu, kā arī – lai ārstu vidū būtu pietiekamas zināšanas saistībā ar kontroles izmeklējumu nozīmēšanu. Praksē nereti joprojām sastopamies ar galējībām – vai nu pacienti uz kontroles izmeklējumiem nepieciešamajos intervālos aizsūtīti netiek, vai arī tiek sūtīti pārāk bieži. Jāatzīmē arī pozitīvais: ne tikai GASTRO, bet arī vairākās citās vadošajās klīnikās valstī augšējās endoskopijas izmeklējumi tiek veikti atbilstoši vadlīniju prasībām (tas attiecas gan uz endoskopiju kvalitāti, gan  biopsiju analīzi, gan kuņģa gļotādas biopsiju paņemšanu atbilstoši standartiem, t.i. vismaz 5 biopsijas no visām kuņģa daļām, neskaitot vizuāli redzamos bojājumus, kad to skaits būs lielāks).

Kas jauns bez jau publicētajām vadlīnijām?

Šobrīd sagatavošanas procesā ir Eiropas Komisijas Padomes rekomendācijas visām ES dalībvalstīm saistībā ar vēža skrīningu (iepriekšējās apstiprinātas vēl 2003. gadā). Gastroenteroloģijā – papildus jau iepriekš rekomendētajam zarnu vēža skrīningam (gan ne gluži tādā formā, kā tas tiek realizēts mūsu valstī), pirmo reizi parādīsies arī kuņģa vēža skrīnings, pamatā ar to saprotot kā “H.pylori” noteikšanu un likvidēšanu veselu iedzīvotāju populācijā.

Jāatzīmē, ka GASTRO ir veicis lielāko augšējo endoskopiju daļu šobrīd vienīgajā Eiropas pētījumā kuņģa vēža profilaksei veselu iedzīvotāju grupā – GISTAR, ko sadarbībā ar Starptautisko Vēža pētniecības aģentūru (IARC) realizē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Turklāt GASTRO šobrīd realizē nozīmīgu pētījumu saistībā ar kuņģa vēža pirmsvēža stāvokļu kontroli, kurā tiek iekļauti pacienti ar iepriekš identificētiem riska stāvokļiem, kurus aktīvi aicinām kontroles izmeklējumu veikšanai.

To svarīgi zināt ģimenes ārstiem – neuzskatīt par “viltus ziņām” informāciju, ja GASTRO personāls sazinājies ar jūsu pacientu un ieteicis tam veikt endoskopijas kontroli. Tas tiešām šiem pacientiem ir būtiski, bet GASTRO iespēju robežās plānveidā centīsies šiem uzaicinātajiem pacientiem veikt valsts apmaksātu kontroles izmeklējumu.

Eiropā un starptautiski darbu uzsākušas vēl vairākas darba grupas. Jau šī gada beigās gaidāmi darba grupas saistībā ar gastrītu rezultāti RE.GA.IN projekta ietvarā (“REal-World GAstritis INitiative”), kuras iniciators ir gastroenterologu auditorijai labi zināmās gastrīta riska stratifikācijas sistēmas OLGA autors, itāļu patologs Massimo Rugge.

Otra starptautiska grupa sākusi darbu pie datu apkopošanas saistībā ar autoimūnu gastrītu, kas identificēts par pieaugošas sastopamības un riska (kuņģa vēzim) stāvokli pasaulē, jo īpaši jaunu cilvēku vidū. Arī šajās aktivitātēs GASTRO speciālisti plānojuši turpināt pētniecību Latvijas pacientu grupā.

Visbeidzot, sagaidāms, ka nākamo gadu laikā vēl būtiski aktivizēsies starptautiska sadarbība kuņģa vēža prevencijas jomā, jo pozitīvu vērtējumu ES konkursā guvis spāņu pētnieku grupas koordinētais pētījuma projekts AIDA (“An Artificially Intelligent Diagnostic Assistant for gastric inflammation”). Latvijā projekta realizēšanu koordinēs LU KPMI, taču paredzams, ka tā realizēšanā iesaistīsies gan GASTRO, gan Akadēmiskā Histoloģijas laboratorija, gan arī Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Kuņģa vēža prevencijas aktivitātes citviet pasaulē

Ar kuņģa vēža prevenciju saistītās aktivitātes notikušas ne tikai Eiropā. Šovasar notika vairākas konferences, kuru laikā pēc Eiropas Helikobaktērijas un mikrobioma pētniecības grupas parauga līdzīgu grupu veidošanas tika uzsāktas arī Āfrikā un Latīņamerikā. Konferencē, kas notika Nigērijā ar daudzu Āfrikas valstu pārstāvju līdzdalību (un milzīgu preses uzmanību) tika izveidota Āfrikas Helikobaktērijas un mikrobioma pētniecības grupa.

Jāatzīmē, ka vairumā Āfrikas valstu “H.pylori” infekcijas izplatība ir ļoti plaša, taču saslimstība ar kuņģa vēzi – relatīvi zema (fenomens pazīstams ar nosaukumu “Āfrikas mīkla”). Interesanti, ka mūsu Eiropas pieredze tika ļoti augsti novērtēta arī Āfrikas vadlīniju tapšanas procesā – nekad iepriekš nebūtu iedomājies, ka piedalīsimies vadlīniju veidošanā Āfrikā!

Pilnīgi cita situācija vērojama Centrālamerikas un Latīņamerikas valstīs, kurās tieši kuņģa vēzis un tā profilakse ir galvenā prioritāte (starp citu, visai līdzīga epidemioloģija kā Latvijai). Arī tur tiek veidota kontinenta valstis aptveroša pētnieku grupa, taču – izvirzot tieši kuņģa vēzi par galveno prioritāti. Un tieši tāpēc ar šīm valstīm pastāv sadarbības iespējas. Šāda sadarbība gan notiek jau šobrīd – pēc četru gadu projekta realizēšanas noslēgumam tuvojas starptautisks projekts VOGAS, kura ietvaros tiek pētīti izelpas gaistošie marķieri kuņģa vēža noteikšanai. Projekta klīniskajā daļā Latvijā iekļauti vairāki simti GASTRO un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacienti, bet Eiropā pacientu iekļaušanā sadarbojamies ar Nacionālo Vēža institūtu Ukrainā, taču starptautiski – ar pētniekiem Čīlē, Kolumbijā, Brazīlijā.

Pievienojieties zinātniski praktiskajai sesijai

Pētniecības aktivitātes ir ļoti būtiskas augsta akadēmiskā standarta uzturēšanai un pilnveidošanai, un tieši tāpēc Gremošanas slimību centrs GASTRO šajās aktivitātēs allaž ir iesaistījis. Ne mazāk svarīgi jaunākās atziņas iekļaut Latvijas medicīnas ikdienas praksē. Tāpēc IX Latvijas Ārstu kongresa (arstukongress.lv) ietvaros šī gada 21. septembrī tiks organizēta zinātniski praktiska sesija “Ārsta rīcība pirmsvēža stāvokļu gadījumā gastroenteroloģijā”. Sesijas programma paredzēta plaša profila ārstiem, un tās ietvaros paredzēts pārrunāt jaunākās atziņas un vadlīniju ieteikumus robežstāvokļu gadījumā. Vairāki ziņojumi sesijas programmā plānoti GASTRO speciālistiem. Aicinām pievienoties klātienē vai attālināti!

* Mārcis Leja – LU profesors, Gremošanas slimību centra GASTRO gastroenterologs, Eiropas Helikobaktērijas un mikrobioma pētniecības grupas īstenais loceklis, Latvijas Universitāte Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, IX Latvijas Ārstu kongresa prezidents.

***

Būtiskākie informācijas avoti:

1. Malfertheiner, P., et al., Management of Helicobacter pylori infection: the Maastricht VI/Florence consensus report. Gut, 2022.

2. Pimentel-Nunes, P., et al., Management of epithelial precancerous conditions and lesions in the stomach (MAPS II): European Society of Gastrointestinal Endoscopy (ESGE), European Helicobacter and Microbiota Study Group (EHMSG), European Society of Pathology (ESP), and Sociedade Portuguesa de Endoscopia Digestiva (SPED) guideline update 2019. Endoscopy, 2019. 51(4): p. 365-388.