Prof. Bojans Tepešs: “Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga endoskopijas kvalitātes nodrošināšana. Slovēnijas pieredze.”

SVIT programmas galvenais birojs nodrošina pasta termināla, zvanu centra un laboratorijas darbību. Visi ziņojumi no kolonoskopijas nodaļām un histopatoloģijas centriem tiek ierakstīti centrālajā datu bāzē. Galvenajai mītnei ir ļoti labi sakari ar ģimenes ārstiem, medicīnas māsām un pacientu organizācijām. Un, protams, arī ar Slovēnijas valsts vēža reģistru, centrālo iedzīvotāju reģistru un valsts veselības apdrošināšanas aģentūru.

Endoskopijas pakalpojumus Slovēnijā sniedz 23 endoskopijas centri, kuros strādā vismaz 55 trešā līmeņa endoskopisti, četrās histopatoloģiskās laboratorijās strādā 19 patologi, bet viss darbs notiek ārpus normālā darba laika un tiek papildus apmaksāts.

Kolorektālais vēzis 2009. gadā bija otra izplatītākā onkoloģiskā slimība Slovēnijā un, salīdzinot pa dzimumiem, ar augstāku saslimstības līmeni vīriešiem. Šiem pacientiem piecu gadu dzīvildze bija par 7,7% zemāka par Eiropas Savienības vidējo līmeni. Tolaik vēzis galvenokārt tika diagnosticēts trešajā un ceturtajā stadijā, un tikai 15,6% pacientu – pirmajā un otrajā stadijā.

Pēc programmas uzsākšanas 2009. gadā bija vērojams saslimstības pieaugums, un tas ir loģiski, jo mēs atklājām asimptomātiskus vēža gadījumus. Pēc tam saslimstības līmenis samazinājās, jo, līdztekus agrīnu vēža gadījumu atklāšanai, endoskopijas laikā pacientiem tika noņemti visi polipi, arī to pirmsvēža bojājumi.

SVIT desmit gadu darbības laikā iedzīvotāju atsaucība ir augusi. Ja programmas pirmajā kārtā tika nosūtīti 536 709 aicinājumi, bet dalību programmā apliecināja 56,9% no uzaicinātajiem, tad piektajā kārtā uzaicinājumu nosūtījām 611 764 iedzīvotājiem, bet dalību apliecināja jau 64%.

Pirmajā kārtā kolonoskopija tika veikta 90,9% pacientu, kuriem slēpto asiņu piejaukuma testi jeb FIT bija pozitīvi, tagad šis rādītājs palielinājies līdz 95%.

Kā notiek programmas īstenošana? Sākumā attiecīgajā vecuma grupā esošie Slovēnijas pilsoņi saņem uzaicinājuma vēstuli no SVIT galvenās mītnes. Ja divu nedēļu laikā netiek saņemta atbilde, tiek nosūtīti rakstveida atgādinājumi, savukārt tiem, kuri snieguši atbildi par dalību programmā, nosūtām divus FIT testus. Ja mēneša laikā tie netiek nogādāti laboratorijai, nosūtām atkārtotu rakstisku atgādinājumu. Centrālā laboratorija analizē FIT testu, un, ja rezultāts ir pozitīvs, nākamais solis ir kolonoskopija. Ja FIT testi ir negatīvi, šos cilvēkus uzaicina atkal atgriezties programmā pēc diviem gadiem, jo tik ilgu laiku aizņem katra skrīninga kārta.

No dalības programmā tiek izslēgtas četras pacientu kategorijas:

– pacienti, kuriem jau diagnosticēts zarnu vēzis, kuri tiek operēti un kuri piedalās neregulāras novērošanas programmās;

– pacienti, kuriem ir iekaisīgas zarnu slimības – čūlainais kolīts vai Krona slimība;

– pacienti, kuriem iepriekš veikta adenomas rezekcija un kuri piedalās regulāras novērošanas programmā;

– pacienti, kuriem pēdējo trīs gadu laikā kolonoskopijas rezultāti bijuši normāli.

Noteikti arī galvenie kvalitātes rādītāji kolonoskopiju kvalitātes noteikšanai SVIT programmas ietvaros. Minēšu tikai dažus no šiem rādītājiem:

– endoskopijas speciālistiem, kuri piedalās programmā, jāveic vairāk nekā 300 kolonoskopijas gadā;

– plīsumu un asiņošanu skaitam, kad pacientam nepieciešama operācija, jābūt mazākam par 1 uz 1000 gadījumiem;

– iekšējo bojājumu skaitam jābūt mazākam par 10%, un iekšēja vēža skaitam – 0.

Nozīmīga programmas daļa ir kvalitātes kontrole endoskopijas un histopatoloģijas nodaļās. Endoskopijā to kontrolē trīs speciālisti, un pirmajos sešos programmas gados ir veikta 91 pārbaude, vismaz viena katrā centrā reizi divos gados. Ļoti būtiski, ka katrs endoskopijas speciālists var pārbaudīt savus rādītājus jebkurā diennakts laikā, arī sestdienās un svētdienās. Tāpat viņi var pārbaudīt savus kvalitātes rādītājus katram gadam un salīdzināt savu snieguma kvalitāti ar vidējiem datiem SVIT programmas ietvaros.

Esam noteikuši augstus kvalitātes standartus, un pilnveidošanās cikls nemitīgi turpinās. Endoskopistiem un arī patologiem reizi pusgadā notiek papildu apmācības. Izskaidrojam kvalitātes rādītājus, sasniegumus, un pēc tam izglītojam cilvēkus, lai viņu darbs kļūtu vēl labāks.

Ļoti nozīmīgi, ka valsts veselības apdrošināšanas izmaksas kopš programmas uzsākšanas ir samazinājušās. Kolorektālā vēža skrīninga izmaksas pirms programmas uzsākšanas bija gandrīz 45,5 miljoni eiro gadā. SVIT programmas izmaksas ir 6 miljoni eiro gadā. Pēc diviem tās darbības gadiem neto ietaupījumi bija gandrīz 4 miljoni eiro, savukārt pēc pieciem gadiem neto ietaupījumi bija jau 20 miljoni eiro. Manuprāt, tā ir garantija, ka valsts veselības apdrošināšana un veselības ministrija ilgstoši atbalstīs šo programmu Slovēnijā.

* Bojans Tepešs (Bojan Tepes) – Slovēnijas Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas asociācijas prezidents, Ļubļanas universitātes profesors (MD, PhD, FENHG, FSMA, SC).

***

Iepazīties ar konferences “Nākamo 20 gadu izaicinājumi gastroenteroloģijā – vai gremošanas sistēmas audzēji paliks pagātnē un vai mākslīgais intelekts ir nākotnes dakteris?” pilnu ierakstu bez maksas var, reģistrējoties tālākizglītības platformā “Evisit” (www.evisit.eu).

Citāti:

Ļoti nozīmīgi, ka valsts veselības apdrošināšanas izmaksas kopš kolorektālā vēža skrīninga programmas uzsākšanas ir samazinājušās.

Pēc programmas uzsākšanas 2009. gadā bija vērojams saslimstības pieaugums, un tas ir loģiski, jo mēs atklājām asimptomātiskus vēža gadījumus.