Bez vienota valsts līmeņa redzējuma digitalizācija paliek fragmentāra: saruna ar Dobeles un apkārtnes slimnīcas vadītāju Leonu Zariņu
Veselības aprūpes sistēmas digitalizācija Latvijā ir aktuāls un ambiciozs mērķis, kura galvenais uzdevums ir padarīt mediķu pakalpojumus efektīvākus, pieejamākus un drošākus. Tomēr, kā atklāj Dobeles un apkārtnes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš, ceļā uz pilnīgu digitalizāciju jāsaskaras ar vairākiem būtiskiem šķēršļiem. Sarunā viņš dalās ar savu skatījumu uz šiem izaicinājumiem, uzsver, ka, ar slimnīcu un citu ārstniecības iestāžu iekšējiem centieniem vien ir par maz, nepieciešami valsts līmeņa lēmumi un finansējums, kas būs izšķiroši veselības aprūpes nākotnei.
Dobeles un apkārtnes slimnīcas Facebook kontā atzīmētais darba laiks ir “Vienmēr atvērts”. Kāda tad ir slimnīcas ikdiena 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā?
Visās mūsu slimnīcas nodaļās darbs rit vienlīdz aktīvi. Protams, sarežģītākās manipulācijas tiek veiktas universitātes slimnīcās, taču tas nemazina mūsu nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā – nepieciešama kvalitatīva ārstēšana arī vieglāku saslimšanu gadījumos, un svarīgi, lai tā būtu pieejama pēc iespējas tuvāk mājām.
Pirms dažiem gadiem slimnīcā noritēja vērienīga internā bloka un rehabilitācijas nodaļas pārbūve, sagādājām arī daudz jauna inventāra – visu nepieciešamo ērtai un drošai pacientu aprūpei, jo mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, profesionālu un iedzīvotājiem pieejamu veselības aprūpi tepat Dobelē. Protams, daudz kas būs atkarīgs no valsts finansējuma, bet mēs nodrošinām arī maksas pakalpojumus.
Foto no Dobeles un apkārtnes slimnīcas arhīva
Dobeles un apkārtnes slimnīca – vienīgā Latvijā ar šādu nosaukumu. Kāda tad ir šī “apkārtne”, kāds ir Dobeles slimnīcas apkalpojamais reģions?
Apkalpojam ne tikai Dobeles novada iedzīvotājus. Bieži pie mums brauc arī no Saldus, Bauskas, Jelgavas, Tukuma novada. Ir pacienti arī no Cēsīm un Ogres – cilvēki šobrīd nereti meklē nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu visā Latvijā. Valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēma ļauj izvēlēties ārstniecības iestādi, tāpēc pie mums nonāk pacienti arī no attālākiem reģioniem.
Tātad pacients var izvēlēties – meklēt un gaidīt valsts apmaksātu ārstēšanu vai izmeklējumu vai, ja ir iespēja, izšķirties par maksas pakalpojumiem?
Interese pārsvarā ir par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, bet diemžēl kvotu skaits ir ierobežots. Maksas pakalpojumi arī tiek izmantoti, un šeit vērojama tāda īpatnība, ka pacienti biežāk izvēlas speciālistus, kas pie mums brauc no citurienes. Te gan drīzāk varam runāt par sabiedrības priekšstatiem, jo visi speciālisti ir vienlīdz profesionāli – gan vietējie, gan tie, kas brauc no citām pilsētām.
Kā sokas Dobeles un apkārtnes slimnīcas sadarbība ar privātajām medicīnas iestādēm, arī vietējiem doktorātiem, ambulancēm?
Dobeles novadā privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju netrūkst — ir laboratorijas, doktorāti, strādā dažādi speciālisti. Slimnīcas telpās šobrīd darbojas arī divi ģimenes ārsti, bet iespējams, ka būs vēl. Mūsu slimnīca sadarbojas ar GASTRO CENTRU, “Medicīnas sabiedrību Gaiļezers”, kas strādā arī pie mums Dobelē, un citiem ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem. Modeļi ir dažādi — daļa partneru izmanto tikai telpas, citi arī mūsu aparatūru. Lai nodrošinātu pilnīgu un nepārtrauktu pacienta aprūpi visos ārstniecības posmos, ļoti nozīmīga ir ģimenes ārstu sadarbība ar slimnīcu, jo visbiežāk tieši viņi ir pirmie, kuri komunicē ar pacientu un novirza tālāk uz citiem veselības aprūpes līmeņiem.
Uzsākot sadarbību ar GASTRO CENTRU, sarīkojām konferenci reģiona ģimenes ārstiem, kur centra speciālisti iepazīstināja mūsu ārstus ar viņu sniegtajiem izmeklējumiem Dobeles slimnīcā. Runājot par mūsu slimnīcas un GASTRO CENTRA sadarbību, tā abām pusēm sniedz ļoti labas iespējas: centrs nodrošina lieliskus speciālistus, mēs — telpas un aparatūru. Tas ļauj gādāt par drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Mēnesī ir noteiktas dienas – diemžēl gan mazāk nekā vienas rokas pirkstu –, kad pie mums gastroskopijas un kolonoskopijas veic GASTRO CENTRA speciālisti. Šo apjomu nosaka valsts kvotas. Protams, pacienti var izvēlēties arī veikt izmeklējumu par maksu, bet vairums dod priekšroku valsts apmaksātajam.
Šeit pacientus pieņem GASTRO CENTRA speciālisti.
Šobrīd ir ļoti aktuāls ir jautājums par veselības sistēmas digitalizāciju, kas padarītu veselības aprūpi efektīvāku, pieejamāku un drošāku. Tā ir gan politiska, gan sabiedriska līmeņa prioritāte. Kā digitalizācija ienāk Dobeles reģiona mediķu praksē?
Jau kādu laiku mērķtiecīgi virzāmies uz digitālu komunikāciju un datu apmaiņu — to veicināja arī pandēmijas periods. Sadarbība ar ģimenes ārstiem lielā mērā jau notiek digitāli. Arī iekšēji slimnīcā esam pārgājuši uz elektronisku dokumentācijas apriti: nosūtījumi, laboratorisko un radioloģijas izmeklējumu rezultāti ir tikai elektroniski, tāpat arī ordinācijas sistēma. Diemžēl valsts un pašvaldību pārziņā esošajās iestādēs, kāda ir arī mūsu slimnīca, joprojām ir spēkā vecā kārtība, kad pacientu dokumentācija ir papīra formātā. Valsts šo kārtību nav atcēlusi, neraugoties uz to, ka tiecamies uz digitalizāciju. Mūsu slimnīcas pacienti papīra dokumentus saņem, tikai izrakstoties.
Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie digitalizācijas šķēršļi veselības aprūpē Latvijā, kas apgrūtina speciālistu darbu un kavē efektīvas sistēmas izveidi?
Šobrīd redzams, ka valsts līmeņa redzējumā vēl trūkst vienota un skaidra rāmja. Valsts izveidotajā un uzturētajā elektroniskajā veselības aprūpes informācijas sistēmā “E-veselība” ir e-receptes, darbnespējas lapas, stacionāra izraksti, taču ievērojamai daļai izmeklējumu ģimenes ārstiem pieejas nav, un tā ir iegūstama tikai “privātā kārtā”. Problēma ir platformu nesavietojamība. Piemēram, “SmartMedical” un “Ārsta Birojs” savā starpā nekomunicē, šīs sistēmas ir atšķirīgas. Lai strādātu katrā no tām, vajadzīgas sava veida iemaņas. Tas speciālistiem, kuri strādā vairākās iestādēs, apgrūtina darbu, tostarp arī GASTRO CENTRA speciālistiem. Vienota sistēma būtiski vienkāršotu un paātrinātu darbu gan ārstiem, gan māsām, tas būtu daudz produktīvāks. Šobrīd atliek vien pielāgoties esošajai situācijai.
Vai un kā notiek slimnīcu sadarbība ar valsts institūcijām – Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu?
Latvijas Slimnīcu biedrība regulāri tiekas ar šo institūciju pārstāvjiem, un augusta sākumā bija kārtējā šāda tikšanās. To, cik lielā mērā notiek ieklausīšanās praktiskajā viedoklī, rādīs pieņemtie normatīvie akti.
Kā Jūs raugāties uz veselības aprūpes un Jūsu slimnīcas attīstību tuvākajos gados, ņemot vērā gan digitalizācijas izaicinājumus, gan valsts politikas virzienus?
Pērn slimnīcas vadītājs Leons Zariņš tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri viņa vizītes laikā Dobelē.
Tālākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no politiskajiem lēmumiem un no tā, kāds būs pieejamo valsts apmaksāto kvotu apjoms. Mūsu slimnīcā sniegto maksas veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvars ir salīdzinoši neliels, tāpēc izšķiroša nozīme būs tam, cik plaši un pieejami pacientiem būs valsts apmaksātie izmeklējumi. Vienlaikus redzam, ka digitalizācijas jautājumi kļūs arvien nozīmīgāki – gan attiecībā uz datu pieejamību ārstiem un pacientiem, gan uz digitālo platformu savietojamību vai pat vienotas sistēmas izveidi. Ja šie jautājumi tiks risināti, nākotnē varam cerēt uz efektīvāku darbu un kvalitatīvāku veselības aprūpi. Kopumā raugāmies cerīgi, taču apzināmies, ka lielā mērā attīstības temps būs atkarīgs no valsts lēmumiem un ieguldījuma šajā jomā.